Slavenības

Olimpiskais čempions Jānis Ķipurs atkal karognesēja godā - šoreiz Dziesmu svētkos

Juris Vaidakovs

Žurnāls "Kas Jauns"

“Esmu piepildījis savu otro lielāko dzīves sapni! Pirmais bija olimpiskā čempiona tituls. Un nu pēc koncerta "Tīrums" sajutu absolūto kulmināciju - tādas pašas emocijas, kā stāvot uz olimpisko spēļu goda pjedestāla,” saviļņots ir olimpiskais čempions Jānis Ķipurs, kurš pirmo reizi mūžā piedalījies Dziesmu un deju svētkos.

Olimpiskais čempions Jānis Ķipurs atkal karognesēj...

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", bijušais bobslejists Jānis Ķipurs dzied Latvijas olimpiešu korī.

foto: no privātā arhīva

Pirmā dziedāšanas pieredze viņam bija pamatskolas korī. “Tad arī piedalījos reģionālajos dziesmu svētkos, bet tas bija tik sen un atmiņas ir miglainas. 2018. gada pirmo reizi mūžā klātienē vēroju Vispārējo dziesmu un deju svētku koncertus, un tas bija tik iespaidīgi, ka sapratu, ka man mūžā ir vēl viens liels nepiepildīts sapnis – pašam Dziesmu svētkos stāvēt Mežaparka estrādē starp koristiem, dziedāt kopā ar visiem un sajust šo milzīgo mūzikas enerģiju. Tāpēc, tiklīdz parādījās tāda iespēja, tad bez ilgas domāšanas pieteicos korī. Izturējām visu kovida pandēmijas laiku, kad mēģinājumi notika attālināti ar interneta starpniecību, un tagad paši esam Dziesmu svētkos. Tas ir to vērts! Tās viennozīmīgi ir dziedāšanas olimpiskās spēles!” žurnālam "Kas Jauns" stāsta leģendārais sportists.

Ķipuram nav muzikālās izglītības, taču mūzika viņam nav sveša, tā viņam ir sirdslieta, tāpat kā sports. Un kā ar nošu lasīšanu? Jo tie sporta fani, kas seko Latvijas bobslejistu startiem TV reportāžās un klausās Jāņa Ķipura komentēšanā, noteikti atcerēsies viņa teicienu: “Nobrauca kā pa notīm!” “Nošu lasīšana man ir diezgan liela problēma. Kaut arī mazliet spēlēju klavieres, daru to, vadoties pēc dzirdes, nevis lasot notis,” atbild olimpiskais čempions un, vaicāts, kas ir vieglāk – nodziedāt dziesmu pēc notīm vai nobraukt bobsleja trasi kā pa notīm –, nopietni teic: “Abas divas lietas ir ļoti grūtas un ļoti daudz jāmācās, lai to paveiktu! To, ka, lai pareizi nodziedātu, ir daudz jāmācās, sapratu pirmajās kora nodarbībās. Toreiz diriģente nolika mums priekšā dziesmas Gaismas pils notis, nospēlēja priekšā katru balsi atsevišķi, un es padomāju – pasarg Dievs, kā ko tādu vispār var iemācīties! Bet tagad, jau pēc četriem gadiem, uzskatu, ka šo dziesmu esmu iemācījies perfekti, tāpēc koncertā Tīrums to dziedāju no visas sirds un baudīju, kā mūsu basistu sektors skanēja un vibrēja. Visu laiku skudriņas pār muguru skrēja!”