Gvantanamo noslēpumi - kas patiesībā notiek bēdīgi slavenajā cietumā

2023. gada martā 48 gadus vecais inženieris no Saūda Arābijas Gasans Al Šarbi (Ghassan Al Sharbi) tika atbrīvots no Gvantanamo, un varēja atgriezties dzimtenē. Jāatzīmē, ka Al Šarbi tur atradās kopš šīs aizturēšanas nometnes izveidošanas un pavadīja tur teju 21 gadu.

Viņu arestēja 2002. gadā aizdomās par terorisma atbalstīšanu, jo pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem Ņujorkā un Vašingtonā viņš bija devies uz Pakistānu, kur it kā bija izgājis bumbu veidošanas apmācības. Tāpat ir zināms, ka viņš mācījās Arizonas štata universitātē un apmeklēja pilotu skolu kopā ar vienu teroristiem, kurš  nolaupīja lidmašīnu, ar kuru ietriecās Pasaules tirdzniecības centrā. Taču vairāk nekā 20 gadus un par spīti spīdzināšanai, tā arī nav izdevies pierādīt Al Šarbi tiešu saistību ar teroraktiem, kas arī kalpoja par pamatu viņa atbrīvošanai.

Kanāla “National Geographic” žurnālistiem ir izdevies iegūt vēl nebijušu piekļuvi bēdīgi slavenajam cietumam, lai nofilmētu, kas tur patiesībā notiek. Jaunajā raidījumā ““National Geographic” izmeklē”, kas skatāms ik svētdienas vakaru plkst. 22.00, ir iespēja uzzināt, kāds liktenis piemeklējis gan bijušos Gvantanamo ieslodzītos, gan 11. septembra teroraktā cietušās ģimenes.  

Gvantanamo joprojām darbojas

Gvantanamo cietums ir ASV militārais cietums, kas atrodas Kubā. Šā brīža ASV prezidents Džo Baidens, tāpat kā bijušais prezidents Baraks Obama, ir solījis šo ieslodzījuma vietu slēgt.

Tas tika izveidots 2002. gadā pēc Džordža Buša-jaunākā administrācijas iniciatīvas, un bija paredzēts kā vieta īpaši bīstamiem cilvēkiem, kur tos nopratināt un notiesāt. Taču realitātē Gvantanamo ir kļuvis par cietumu nenotiesātiem ieslodzītajiem, kuri tikuši pakļauti spīdzināšanai un citām, nežēlīgām, necilvēcīgām un pazemojošām darbībām.

Kopumā šajā cietumā, sākot ar 2002. gada janvāri, bija aizturēti 780 cilvēki, 741 no viņiem bija vēlāk pārvietoti uz citām ieslodzījuma vietām vai atbrīvoti. Savukārt vēl deviņi miruši šajā cietumā, turklāt septiņi no viņiem izdarīja pašnāvību.

Jāpiebilst, ka tikai astoņi ieslodzītie 21 gadu cietuma pastāvēšanas vēsturē ir bijuši notiesāti. Šobrīd Gvantanamo vēl joprojām atrodas 30 ieslodzītie, kas tur tiek turēti jau daudzus gadus, joprojām gaidot savu tiesas spriedumu.

Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas daudzkārt vērsušas pasaules uzmanību uz to, ka Gvantanamo ieslodzītie ir spīdzināti. Piemēram, spiesti atrasties neērtās pozas, apslāpētām maņām un ilgstošā izolācijā no citiem. Ieslodzītajiem ir bijis jāiztur gan 20 stundu garas nopratināšanas, gan maisu maukšanu galvā, izģērbšanu, piespiedu noskūšanu un viņu baiļu izmantošanu iebiedēšanai.

Viens no dārgākajiem cietumiem pasaulē

Gvantanamo arī ir viens no pasaulē dārgākajiem cietumiem, proti, amerikāņu nodokļu maksātāji katru gadu maksā 445 miljonus ASV dolāru (apmēram 416 miljoni eiro) par Gvantanamo uzturēšanu, jeb 29 000 dolāru (apmēram 27 000 eiro) par vienu cietumnieka tur pavadītu nakti. Lieki piebilst, ka tas vairākkārt pārsniedz jebkura amerikāņu federālā cietuma uzturēšanas izmaksas.

Interesanti, ka pasaulē dārgākas ieslodzījuma vietas tituls, kas ir ierakstīts arī Ginesa rekordu grāmatā, pieder Berlīnes “Spandau” cietumam. Tas bija uzcelts 1887. gadā un sākotnēji paredzēts 600 cilvēkiem. Taču pēc Otrā pasaules kara un  Nirnbergas tribunāla tur tika ieslodzīti septiņi nacistu noziedznieki, no kuriem 1966. gadā palika tikai viens – Ādolfa Hitlera līdzgaitnieks Rūdolfs Hess (1894-1987). Viņš tur pavadīja pēdējos 20 savas dzīves gadus līdz pašnāvībai 93 gadu vecumā, pakaroties elektrības vadā pie apkures caurules.

Viņa mūža apcietinājuma izmaksas sedza četras uzvarētāju valstis – Francija, Lielbritānija, ASV un Padomju Savienība, un tā 1976. gadā bija iespaidīga summa – 415 000 ASV dolāri gadā, kas, pārrēķinot mūsdienu vērtībā, būtu teju 24 miljoni dolāru (apmēram 22 miljoni eiro).

Starp ieslodzītajiem arī Osamas bin Ladena šoferis un citi līdzgaitnieki

Starp 780 Gvantanamo ieslodzījuma nometnes iemītniekiem gadu gaitā ir bijuši arī vairāki savulaik par “teroristu numur viens” pasludinātā Osamas bin Ladena padotie.

2008. gadā no šī cietuma bija atbrīvots Salims Ahmeds Hamdans (Salim Ahmed Hamdan), ko atzina par vainīgu terorisma atbalstīšanā, jo ir bijis Osamas bin Ladena privātais autovadīotājs un miesassargs. Tāpat bija pierādīta viņa vaina ieroču piegādē teroristiskai organizācijai. Jāatzīmē, ka tiesneši nepiekrita, ka viņš bija kaut kādā veidā iesaistīts 11. septembra teroraktu plānošanā un īstenošanā. Hamdanam piesprieda piecu gadu un piecu mēnešu ilgu cietumsodu, pēc kura izciešanas viņš atgriezās dzimtajā Jemenā.

Viens no pirmajiem Gvantanamo cietumā ieslodzītajiem bija vēl viens bin Ladena miesassargs vārdā  Ali Ahmads Muhamāds Al Rahizi (Ali Ahmad Muhammad Al Rahizi). Viņu tur nogādāja 2002. gada janvārī. Centrālās Izlūkošanas pārvaldes analītiķi teju 13 gadus nevarēja pieradīt Al Rahizi tiešo saistību ar teroraktiem Ņujorkā un Vašingtonā, taču vienalga pasludināja viņu par “pārāk bīstamu, lai izlaistu brīvībā”. Visbeidzot, 2015. gadā viņš bija atbrīvots kopā ar vēl četriem Jemenas pilsoņiem un nogādāts dzimtenē.

Runājot par bēdīgi slaveno "Al Qaeda” līderi Osamu bin Ladenu (1957-2011), nevar nepieminēt, ka par viņa notveršanu Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) savulaik bija solījis 25 miljonu dolāru (23 miljonu eiro) atlīdzību. Neskatoties uz to, “teroristam numur viens” vēl desmit gadus izdevies atrasties brīvībā, un viņš tā arī neieraudzīja nedz Gvantanamo, nedz arī kāda cita cietuma sienas.

Lai gan karu pret terorismu pasludināja Džordžs Bušs jaunākais, skaļākais tā panākums – “Al Qaeda” līdera Osamas bin Ladena iznīcināšana - notika, kad Baltā nama saimnieks bija Baraks Obama.

Viņš arī bija tas, kas paziņoja pasaulei par šo faktu.

2011. gadā, naktī uz 2. maiju, ASV Īpašo spēku vienība uzbrukumā kādai privātmājai, apmēram 50 kilometrus uz ziemeļiem no Pakistānas galvaspilsētas Islamabadas, veica atentātu pret bin Ladenu. Tiek uzskatīts, ka tā ir bijusi slepenākā operācija ASV jaunāko laiku vēsturē, un tās vadībā bija toreizējais viceprezidents un tagadējais ASV prezidents Džo Baidens. Vienlaikus ar “Al Qaeda” līderi vienība nogalināja arī trīs vīriešus un vienu sievieti, kas, iespējams, bija viena no terorista sievām. Kā vēlāk izrādījās, viens no nogalinātajiem vīriešiem bija bin Ladena dēls.

Šī vēsturiskā operācija aizņēma nieka 40 minūtes un pēc tās netika publicēti nekādas fotogrāfijas vai video materiāli. Tas bija izskaidrots ar nevēlēšanos atstāt artefaktus, ko pēc tam savā labā varētu izmantot ekstrēmisti.

Bin Ladena līķis vēlāk nogādāja ASV lidmašīnu bāzes kuģī “Carl Vinson" Arābijas jūrā. Bija pieņemts lēmums neapglābāt teroristu, bet gan noslīcināt viņa mirstīgās atliekas jūras dzelmē.

Pēc sava līdera nāves, viņa izveidotā organizācija “Al Qaeda” solīja bargu atriebību, taču par laimi tie kopumā ir palikuši tikai vārdi. Šī organizācija turpina pastāvēt arī 12 gadus pēc bin Ladena nogalināšanas, taču nav tik spēcīga kā iepriekš.

Narkotiku apkarošana, cīņa pret terorismu, Osamas bin Ladena nāve, cīņa par Aļaskas neskartās dabas saglabāšanu un Peru masu kapa noslēpums - tās ir tikai dažas no tēmām, kas bijušas un joprojām ir pasaules uzmanības lokā. Raidījumu sērija ““National Geographic” izmeklē” piedāvā skatītājiem vairāk uzzināt par šī gadsimta skaļākajiem notikumiem un parādībām.