"Jaunava Marija" — tagad arī krokodils
Zinātnieki pirmo reizi konstatējuši “nevainīgo ieņemšanu” krokodiliem, kad krokodilu mātīte Kostarikā izdēja olas, kaut gan 16 gadus dzīvoja izolācijā reptiļu parka voljērā.
Embrija ģenētiskā analīze parādīja, ka tas gandrīz simtprocentīgi ir identisks savai mātei, vēsta Karaliskās biedrības žurnāls “Biology Letters”.
Šī krokodilu mātīte tika sagūstīta 2002. gadā divu gadu vecumā. 16 gadus viņa viena pati dzīvoja voljērā “Parque Reptilania” reptiļu parkā, bet 2018. gada janvārī pētnieki viņas voljērā atrada 14 olas, kuras viņa bija izdējusi, procesā nekādi nepiedaloties tēviņam. Septiņas olas izskatījās ar potenciāli dzīvotspējīgu saturu. Parka darbinieki šīs olas ievietoja inkubatorā, taču triju mēnešu laikā krokodilēni tā arī neizšķīlās, un speciālisti tās atvēra — sešu saturs bija neizveidojies, bet vienā olā bija pilnībā izveidojies, kaut arī nedzīvs embrijs. Tā ģenētiskā analīzē parādīja vairāk nekā 99,9% sakritību ar māti.
“Nevainīgā ieņemšana” jeb fakultatīvā partenoģenēze ir bezdzimumvairošanās veids sugām, kuras parasti vairojas dzimumceļā. Šāda parādība ir sastopama, piemēram, nebrīvē turētajiem putniem, haizivīm, ķirzakām un čūskām, taču līdz šim nekad nebija konstatēta krokodiliem.
Ģenētisko analīzi veikušais ASV Virdžīnijas politehniskā institūta speciālists, doktors Vorens Būts par atklājumu nebija pārsteigts. “Mēs to redzam haizivīm, putniem, čūskām un ķirzakām, tā ir apbrīnojami parasta un izplatīta parādība.” Viņaprāt, iemesls, kādēļ partenoģenēze nebija atklāta krokodiliem, ir vienkāršs — to neviens nebija meklējis. “Ziņojumi par partenoģenēzi strauji palielinājās, kad cilvēki sāka turēt čūskas par mājas mīluļiem. Taču vidusmēra reptiļu turētājs nemēdz audzēt krokodilu,” viņš sacīja.
Pastāv teorija, ka šo metodi izmanto sugas, kas atrodas uz izmiršanas robežas. Amerikas krokodils (Crocodylus acutus) savvaļā patiešām ir apdraudēta suga.
