Britu satīriķi melni joko par Trampa vizīti un karalienes slepenajiem nodomiem

Rietumu pasaulē īpašu popularitāti iemantojuši satīras žurnāli un portāli, kas bezbēdīgi joko par sabiedrībā zināmiem ļaudīm, politisko situāciju, reliģiju, cilvēku uzvedību un jautājumiem, kas skar dzimumu. Šie stāsti ir izdomājums. Nekas no tā nav taisnība, tik vien kā ironija par to, kas tobrīd sabiedrībā aktuāls.

Savukārt sabiedrībai šāda veida humors ļoti iet pie sirds. Vienmēr, protams, pastāv ētikas jautājums, cik tas ir korekti – bet tā jau ir cita tēma.

Bieži vien satīras izdevumiem ir ļauts pateikt daudz vairāk nekā standarta žurnāliem, laikrakstiem vai portāliem, jo viņu vārda brīvību aizstāv pat konstitūcija. Līdzīgi kā viduslaikos, kad galma āksts varēja atļauties jokot par tēmām, par ko citam viņa vietā galva ripotu vistiešākajā nozīmē.

Satīras izdevumu senā vēsture

Pat par spīti 2015. gadā piedzīvotajai apšaudei Francijas satīras žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijā, šāda tipa lasāmviela savu aktualitāti nav zaudējusi. Pasaulē ir neskaitāmi daudz satīras izdevumu. Turklāt šis žanrs nebūt nav radies pēdējos gadu desmitos. Tā vēsture sniedzas pat līdz senās Grieķijas un senās Romas laikiem.

Plašāku popularitāti tautā šis žanrs gan iemantoja modernajā pasaulē 18. gadsimtā. Apgaismības laikmetā respektabli ļaudis publicēja Voltēra darbus, savukārt Lielbritānijā par atzītiem satīriķiem kļuva rakstnieks Džonatans Svifts un dzejnieks Aleksandrs Poups. Britu zemē aizvien mēdz lietot vārdu „sviftietis”, kad tiek raksturota satīra Džonatana Svifta stilā.

Satīras žurnāli tautas atzinību sāka iemantot 19. gadsimta Eiropā un Ziemeļamerikā.

Miljons britu noskaņoti PRET vizīti

Pasaulē plašu ažiotāžu raisa runas par jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa gaidāmo vizīti Lielbritānijā. Kopš Apvienotās Karalistes vēlmes izstāties no Eiropas Savienības (Brexit), šī ir otra lielākā aktualitāte valstī, kas plaši izskan arī aiz tās robežām. Par gaidāmo jaunā ASV prezidenta vizīti diskutē gan politiķi, gan tauta, un, protams, piefiksē arī satīras izdevumi.

Londonā norisinājušies vairāki protesti, kuros tauta iebilst pret Donalda Trampa vizīti. Par spīti saceltajai ažiotāžai, jaunākie publiskotie aptaujas rezultāti ir pārsteidzoši. Aptuveni pusei britu neesot pretenziju pret jaunā ASV prezidenta ierašanos oficiālā vizītē viņu zemē. Galvenais arguments: lai Lielbritānijā netiktu ieviesti līdzīgi imigrācijas ierobežojumi, par kādiem ASV paziņojis Tramps.

„YouGov” aptauja liecina, ka 49% britu uzskata, ka valsts vizītei ir jānotiek, un tikai 36% vēlas tās atcelšanu.

Tampu oficiālā vizītē ielūgusi Lielbritānijas premjere Terēza Meja pēc viesošanās Vašingtonā. Par spīti protesta akcijām un vairāk nekā miljons cilvēku parakstītajai petīcijai neuzņemt Lielbritānijā šo cilvēku, Meja apliecina, ka Trampa vizīte paliks spēkā un notiks plānotajā laikā, tomēr publiski konkrētu datumu pagaidām neatklāj.

Šī valsts vizīte paredz arī tikšanos ar Anglijas karalieni Elizabeti II.

Interesanti, ka tautas parakstīto petīciju atbalsta arī daudzi britu politiķi...

Licence nogalināt

Šī saasinātā situācija kalpojusi par īstenu iedvesmas avotu satīriķiem. Viņi atsaukuši atmiņā rakstnieka Iana Fleminga radīto slepeno spiegu Džeimsu Bondu un viņam izsniegto licenci nogalināt. Visiem zināmie „00” ir zīme, kas simbolizē, ka šim konkrētajam aģentam ir dota atļauja nogalināt, ja tas darīts valsts drošības interesēs, un viņam par to nedraudēs kriminālatbildība. Tas nebūt nav aģenta uzdevums misijas laikā atbrīvoties no nevēlamiem ienaidniekiem, taču viņam ir garantēta neaizskaramība, ja pēc spiega ieskatiem citādi nav bijis iespējams atrisināt situāciju.

Interesanti, ka šāda „licence nogalināt” pastāv arī reālajā dzīvē. Šādu sankciju ir tiesīga izdot valdība vai federālā aģentūra. To piešķir konkrētam privātdetektīvam vai darbiniekam. Viņš drīkst pielietot spēku, kas nes letālu iznākumu sev uzdotās slepenās misijas ietvaros, esot savas valsts robežās. Aģents „slepkavības atļauju” drīkst pielietot pašaizsardzības un savas dzīvības glābšanas nolūkos.

2008. gadā, kad atkārtoti tika izskatīts princeses Diānas nāves jautājums britu Slepenā izlūkdienesta MI6 aģents sers Ričards Billings Derlovs apliecināja, ka viņam bijusi šī atļauja nogalināt, taču visas 38 gadus ilgās karjeras laikā viņš to ne reizi nav izmantojis. Viņš arī sēdē kategoriski noliedza, ka būtu bijis izdots kāds rīkojums pret princesi Diānu un Dodi al Fajedu.

Karaliene gatava rīkoties

Iedvesmojoties no politiskās situācijas, tautas protestiem, fakta par reāli eksistējošu nogalināšanas licenci, satīras interneta izdevums „The Daily Mash” sadomājis pikantu stāstiņu par to, kāda varētu būt karalienes Elizabetes II reakcija, Lielbritānijā valsts vizītē ierodoties Donaldam Trampam.

Karaliene esot apstiprinājusi, ja prezidents Tramps patiešām ieradīšoties valsts vizītē, tas esot drauds tronim. Savukārt, ja tiek apdraudēta monarhija, viņai ir tiesības nogalināt un likums būs viņas pusē.

„Es neesmu vēl izlēmusi, taču varētu,” izteikusies karaliene.

„Pagājis sasodīti daudz gadu, glabājot veco zobenu bez reāla pielietojuma. Kuru gan vēl labāk ar to iesvētīt? Tikai iedomājieties vien izteiksmi viņa mandarīnsejā.”

„Kolonijas par to būtu tik pateicīgas, ka nekavējoties ņemtu mani atpakaļ kā valdošo monarhu. Tas vienā mirklī atrisinātu situāciju ar Brexit.”

„Man vajadzētu izdarīt vienu noderīgu lietu, pirms atsakos no troņa. Iedomājoties, cik ļoti tas saniknotu šo sievieti Meju.”

„Es patiešām nevaru atrast nevienu iemeslu, kāpēc man to nedarīt. Vai kāds cits to var?”