Mārtiņš Sirmais stāsta, vai savā restorānā gatavs celt galdā kukaiņus

Šā gada sākumā Eiropas Savienība pieņēma regulu, kas pieļauj četru kukaiņu sugu izmantošanu pārtikas ražošanā. Tos ar Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju nu varēs lietot uzturā arī pie mums, Latvijā. Un sabiedrībā jau izskanējis sašutums, ka tagad “pa kluso” mums pārtikā tiks iebaroti kukaiņi. Mārtiņš Sirmais gan smej, ka cilvēki jau tā, pašiem nemanot, savā dzīvē daudz kukaiņu apēduši, un paskaidro, ka to apzinātai lietošanai pārtikā ir arī loģisks skaidrojums.

“Uz šo jautājumu var skatīties dažādi. Pirmkārt, pasaulē kukaiņus nelieto pārtikā lielos apjomos. Tos cilvēki ēd tikai tad, kad nekas cits nav pieejams. Pieļauju, ka mūsu vecvecāki izsūtījumā Sibīrijā arī ēda to, ko mēs pat iedomāties nespējam kā pārtiku. Otrkārt, ikdienā lietojamo dzīvnieku izcelsmes produktu cenas šobrīd ir kāpušas kosmosā. Tāpēc sākušās šīs spekulācijas, ka jāmeklē alternatīvi produkti, un viena no versijām ir kukaiņi. Arī zinātne tam piebalso, sakot, ka kukaiņi pārtikā ir ļoti noderīgi, jo tie ir liels proteīna avots, tāpēc principā var pārtikt tikai no tiem,” skaidro Sirmais.

Vai Mārtiņš pats ir gatavs ikdienā pārtikā lietot kukaiņus? “Protams, ka šobrīd nepavisam nē! Taču mēs, civilizācija, kas apdzīvo planētu Zeme, nezinām, kas notiks nākotnē. Pavisam iespējams, ka pienāks laiks, kad tomēr pāriesim uz kukaiņiem kā pārtikas būtisku sastāvdaļu,” atbild pavārs, piebilstot: “Bet šobrīd jebkurš normāls cilvēks taču nevēlas ēst jāņtārpiņus! Tīri ētisku apsvērumu dēļ mēs nevaram kukaiņus un to kāpurus ieēst. Protams, ja tos sakaltētu, samaltu pulverī un pievienotu ēdieniem, tad jau noteikt arī spētu. Jo mēs taču negribam zināt, kā top desas, vai ne?!”

Mārtiņš, protams, pats savos garšas ceļojumos ir nobaudījis visādus mošķus – gan skorpionus, gan sienāžus, gan skudras. “Nekā īpaša jau nav. Fritēti eļļā, apkaisīti ar garšvielām – kraukšķīga ēdamlieta,” teic pavārs, kurš šad tad ar šādiem eksotiskiem kārumiem ir pacienājis draugus, taču savos restorānos gan neko tādu galdā celt netaisās: “Es ar klientiem nespēlējos. Ar draugiem gan varu šādi padauzīties, bet ar cilvēkiem, kuri nāk pie manis uz restorānu, sen vairs neatļaujos tādas vaļības. Skaidrs, ka jaunībā draugu lokā visādi brīnumi tikuši pagatavoti, taču restorāns nav īstā vieta, kur aizrauties ar tādiem eksperimentiem.”

Sirmais gan atzīst, ka viņa restorānā saldētavā tomēr glabājas skudras, kas paredzētas kā piedeva maltītei! “Ja ar klientiem sākas saruna par kukaiņu lietošanu pārtikā un viņiem rodas interese par šo tēmu, tad no saldētavas paņemu burciņu, ar pinceti izvelku skudru un piedāvāju nogaršot. Un kā? Forši! Viegla skudrskābe, kas padara skābāku garšu. Protams, skudras jau nav ikdienas maltīte, tas nav ēdiens, bet interesanti gan! Mums restorānā ir arī bērzu sulas sīrups, kurā ir skudras. To vāra sīrupa fabrika Līgatnē, kur saimnieks reiz eksperimenta pēc nolēma atstāt sulā sakritušās skudras un savārīja sīrupu ar tām. Un ziniet, tas sīrups ar skudrām ir daudz garšīgāks, tajā ir patīkams skābumiņš! Šādi neparasti produkti jau vienmēr radušies dažādu nejaušību vai eksperimentu dēļ. Kā, piemēram, Sardīnijas siers Casu Marzu ar dzīviem kāpuriem siera ritulī.”

Mārtiņš tajā nesaskata neko traku: “Cik tārpainu sēņu un ābolu ar visiem tārpiem esam savā mūžā apēduši! Taču nebūs tā, ka cilvēks aizies uz kafejnīcu un palūgs tagad no ābola izvilkt tārpu un pasniegt to maltītē. Nu nebūs tā! Tas ir pilnīgs absurds! Tāpēc pašlaik droši varu apgalvot, ka kukaiņus pārtikā nelietosim un pēc tiem nebūs liels pieprasījums! Bet, kas notiks nākotnē, to gan nevaru paredzēt!”

Vai kukaiņi pārtikā ir mūsu drīzā nākotne?

Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 2000 kukaiņu sugas, kuras ir ēdamas un no kurām vairums ir sastopamas tropu valstīs. Kukaiņi pārtikā tradicionāli ir izmantoti trešajās valstīs, piemēram, Taizemē, Indijā, Japānā, Kambodžā, Laosā, Meksikā, taču beidzamajā laikā aizvien biežāk parādās spekulācijas par to, ka teju vai visa cilvēce turpmāk pārtikā lietos kukaiņus.

Zinātnieki, piemēram, uzsver, ka kukaiņu ēšana nesīs labumu planētas ekosistēmai, jo tradicionālās pārtikas ražošana patērē pārāk daudz Zemes resursu. Piemēram, circeņu audzēšana ir ievērojami draudzīgāka dabai, jo tie aug 12 reižu ātrāk, patērē 2000 reižu mazāk ūdens, kā arī šo kukaiņu audzēšana nerada metāna un CO2 izmešus salīdzinājumā ar ierastā proteīnu avota – gaļas – ražošanu.

Šā gada sākumā Eiropas Savienība pieņēma regulu, kas pieļauj četru kukaiņu sugu – miltu melnulis (Tenebrio molitor), mājas circeņi (Acheta domesticus), vidējais miltu melnulis (Alphitobius diaperinus) un klejotājsiseņi (Locusta migratoria) – izmantošanu pārtikas ražošanā. Un kukaiņu pulveris jau tagad sastopams dažādu produktu sastāvā. Piemēram, Latvijā ražo kukaiņu proteīna konfektes.