Redzēt Parīzi un mirt! Seriāla "Emily in Paris" recenzija
foto: Publicitātes
"Emīlija Parīzē".
TV

Redzēt Parīzi un mirt! Seriāla "Emily in Paris" recenzija

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

Pērnā gada Ziemassvētkos uz "Netflix" abonentu ekrāniem nonāca "Emīlijas Parīzē" trešā sezona.

Redzēt Parīzi un mirt! Seriāla "Emily in Paris" re...

Šis seriāls ir ne tikai ārkārtīgi populārs, bet savā ziņā tam ir potenciāls kļūt par sava laikmeta zīmi, kuru skatīsies un no jauna atklās vēl gadiem ilgi, neatkarīgi no tā, cik sezonas stāstam vēl priekšā.

Parīze ar «Instagram» filtru

Vai eksistē vēl otra pilsēta pasaulē, kas būtu tik ļoti stereotipos ietērpta kā Parīze? Varbūt Ņujorka vēl spēj mazliet iesaistīties cīņā, pateicoties tās atspoguļojumam kino, bet Parīzes tēlu mums jau gadsimtiem ir radījusi arī literatūra un glezniecība – kopš laikiem, kad Ņujorkā vēl tikai pirmās koka būdeles stutēja kopā no Eiropas izsūtīti šaubīgi sabiedrības elementi.

«Parīze ir meses vērta!» Tā jau 1593. gadā teica Francijas karalis Anrī IV, kuram, lai tiktu pie troņa, nācās konvertēties katoļticībā. Tad nu viņš šo darījumu atzina par labu esam, bet viņa teiciens kļuva par Parīzes apjūsmotāju un sapņotāju moto. Par šo pilsētu pateikts ir tik daudz, ka patlaban jau jāpieliek lielas pūles, lai saprastu, kāda šī pilsēta īsti ir. To apliecina arī regularitāte, ar kādu avioreisos no Baltijas uz Parīzi var sastapt meitenes, sievietes un kundzes beretītēs. Nonākot galapunktā, gan viņām nākas atskārst, ka parīzieši  staigā ar bagetēm padusēs un dažreiz pat valkā melnbalti strīpotos kreklus, bet beretes gan manāmas ļoti reti. Tomēr šīs beretes lidmašīnā jau pasaka ļoti daudz par to, ka teju ikvienam no mums izveidojies aptuvens Parīzes tēls.

«Netflix» seriāls «Emīlija Parīzē» spītīgi turpina būvēt laikmetīgu šī stereotipa versiju. Skatītājus nevienu brīdi nenoved pārapdzīvotās pilsētas piebāztajos metro, nerāda uz ielām nakšņojošo Austrumeiropas un Āfrikas izcelsmes bezpajumtnieku pūļus. Šajā seriālā neredzēsiet žurkas (tās Parīzē esot vairāk nekā iedzīvotāju) vai neformāļu mājballītes. «Emīlija Parīzē» ir pilsētas stereotips ar «Instagram» filtru. No turienes nāk arī seriāla nosaukums. Ierodoties pilsētā, galvenā varone Emīlija izveido savu «Instagram» kontu skaistu bilžu un kultūras atšķirību publicēšanai. Tomēr pastkartes stilistika nebūt nenozīmē kaut ko sliktu. Pasakas vajag arī pieaugušām meitenēm un puikām. Un šis ir tas gadījums!

Amerikānisks skatījums

Pirmā sezona sākas ar to, ka ASV mārketinga uzņēmuma darbiniece Emīlija Kūpere tiek nosūtīta uz Parīzi. Viņa turp dodas uzņēmuma priekšnieces vietā, kurai negaidīti iestājusies grūtniecība. Francijas galvaspilsētā Emīlijai paredzēts strādāt augstākā līmeņa mārketinga uzņēmumā. Tas pieder amerikāņiem, un Emīlijas pienākumos ietilps sniegt amerikāņu skatījumu mārketinga projektos. Protams, grūti būtu atrast otru tādu lietu, kas franču snobiem riebtos vairāk par amerikānisku skatījumu. Emīlijas ceļš francūzietes vadītajā darba kolektīvā it nemaz nav rozēm kaisīts. Tomēr Emīlija ir spītīga un bezgala pozitīva. Pamazām viņa katrā projektā sniedz savu pienesumu, par spīti tam, ka neviens viņai to neprasa. Tas noved pie negaidīti labiem rezultātiem, un viņu sāk cienīt arvien vairāk.

Protams, seriāls nav par iejušanos darba kolektīvā, bet gan par romantiku! Ātri vien pēc nonākšanas Parīzē Emīlija izšķiras no savas otrās pusītes Čikāgā un tikpat strauji satiek savu lielisko vīrieti. Tas ir šefpavārs Gabriels, kurš, gluži tāpat kā visi seriāla varoņi, līdzinās modelim, tomēr viņš ir vēl mazliet skaistāks par visiem pārējiem. Gabriels ir kopā ar Kamillu, ar kuru Emīlija kļūst par labām draudzenēm. Emīlijas dzīvē ik pa laikam ienāk sirdsāķīši, tomēr Gabriels vienmēr paliek pie apvāršņa un abu savstarpējos skatienos nezūd dzirkstele.

Nesen iznākušajā trešajā sezonā Emīlija vēl arvien neprot runāt franciski, bet, par spīti tam, viņa jau ir iekārtojusies Parīzē. Ir pienācis laiks doties atpakaļ uz Čikāgu, bet viņa pamet savu uzņēmumu un pievienojas Silvijas jaundibinātajam mārketinga uzņēmumam.

Protams, ka viss neklājas tik gludi. Trešās sezonas pirmās divas sērijas izceļas ar meistarīgu scenārista darbu. Visas sižeta līnijas no iepriekš redzētā ir savijušās tik ļoti, ka Emīlija novietota dilemmu priekšā gan privātajā, gan darba dzīvē. Pēc trešās sezonas ievada, kas romantiskā žanra darbiem ir reti aizraujošs un dinamisks, tālākā sezonas gaita drusku atslābst.

Klišeju gūstā

Ne velti iepriekš pieminēju lielisko vīrieti. Pilnīgi pamatoti drīkstam un varam «Emīliju Parīzē» salīdzināt ar «Seksu un lielpilsētu», jo seriāla radītājs ir viens un tas pats autors Derens Stārs. Gandrīz reizi desmitgadē viņš mums ir dāvājis kādu leģendāru seriālu. Deviņdesmitajos tas bija «Beverlihilza, pasta indekss: 90210», šī gadsimta pirmajā desmitgadē jau pieminētais «Sekss un lielpilsēta», bet patlaban par tādu pašu leģendu top «Emīlija Parīzē». Visi šie trīs darbi nav tikai aizraujoši un  augstvērtīgi romantiskā  žanra seriāli. Tie ir arī sava laikmeta zīme un spogulis. Pie šādas atziņas iespējams nonākt, paskatoties kaut sēriju no Stāra iepriekšējiem darbiem. Man ir aizdomas, ka tāpat ar laika distanci varētu būt arī ar «Emīliju Parīzē».

Šeit kondensēts Emīlijas «Instagram» paaudzes pasaules skatījums. Tomēr tas zināmā mērā ir izdarīts gana universāli, lai seriāls būtu saistošs jebkurai paaudzei. Protams, seriāls izteikti tēmēts dažāda vecuma meiteņu mērķauditorijai, tomēr sižets ir gana dinamisks un humors elegants, ka arī vīriešiem nevajadzētu par katru cenu vairīties no seriāla kopā skatīšanās ar savām dāmām. Atšķirībā no diviem iepriekš nosauktajiem Stāra radītajiem seriāliem «Emīlija Parīzē» nenorisinās paša autora ierastajā vidē. Protams, arī Losandželosa un Ņujorka iepriekšējos seriālos bija idealizētas, bet šoreiz Parīzei apzināti ir piešķirtas klišejas. Tādējādi «Emīlija Parīzē» iegūst zināmas pasakas noskaņu, kas it nemaz nav slikti, tomēr «Seksam un lielpilsētai» viennozīmīgi piemita daudz lielāks saturiskais dziļums gan dialogos, gan sižeta gaitā. Lai nu ko, bet «Emīliju Parīzē» neceļas roka nosaukt par dziļu darbu, un tāds noteikti nav bijis autoru mērķis.

Tas attiecas ne tikai uz Parīzes vizuālo tēlu, bet arī naivo stāstu. Ikviens, kurš ir mēģinājis ielauzties kādā lielpilsētas vai snobiskā sabiedrībā, sapratīs, ka seriāla gaita, kur Emīlija ir veiksmīga jebkurā projektā, ir augstākā mērā naivs risinājums. Tam ir risks brīžiem kļūt pat mazliet kaitinošam. Tas ir tikpat kaitinoši kā trešajā sezonā ieslēptās pārāk regulārās reklāmas.

Bet paralēļu ar iepriekšējo Darena Stāra darbu ir daudz. Kerija Bredšova rakstīja slejas žurnālā, bet Emīlija Kūpere – «Instagram» poustus, abos seriālos pilsētas tēls ir ļoti būtisks, tāpat kā regulāras sarunas draudzeņu starpā, sēžot kafejnīcā. Tāpat abas dāmas ļoti mīl košas kleitas. Diemžēl, atskaitot galveno varoni, daudzi citi varoņi šķiet pārāk šabloniski un mākslīgi. Tādi kopumā ir visi otrā plāna varoņi. Uz viņu fona Lilijas Kolinsas atveidotā Emīlija izceļas jo īpaši. Britu aktrisei piemīt parīzietes šarms, un viņas sejas pantos jaušams Odrijas Hepbernas koķetais dzīvīgums. Par spīti viņas šī brīža pasaules slavai jānovēl aktrisei spīts un izdošanās, jo pēc tik zīmīgas un ilgstošas lomas būs izaicinājums turpināt spilgtu aktrises karjeru citos darbos. Piemēram, Sāra Džesika Pārkere, šķiet, tā arī ir un vienmēr paliks Kerija no «Sekss un lielpilsēta».

Lai kā Parīzes vietējie intelektuāļi lamātu un vīpsnātu par «Emīlijas Parīzē» mākslotību un pat melīgi klišejisko parīziešu dzīves atspoguļojumu, arī viņiem būs jāatzīst, ka jaunais seriāls kļuvis par vēl vienu slavenu Parīzes atspoguļojumu uz ekrāniem. Turklāt par ļoti šarmantu un kvalitatīvu laika kavēkli. Tikai atcerieties, kad seriāla iedvesmoti dodaties uz Parīzi, ka šis ir tikai viens pilsētas vaigs. Lai nesanāk tā kā japāņu tūristiem, kuriem ir pat izveidots atbalsta tālrunis, lai palīdzētu Parīzes sindroma lēkmes laikā. «Parīzes sindroms» ir spēcīgs kultūršoks, kas noved pie panikas lēkmei līdzīga stāvokļa. Tās iemesls ir tieši tāds, ka tūristi no uzlecošās saules zemes ir gaidījuši romantisku, Disnejlendai zemes virsū līdzīgu pilsētu, bet ierauga to, kāda tā ir īstenībā. Un īstenībā tā ir vēl skaistāka, bet tas jāatrod katram pašam. Tur palīdzēs došanās turp, bet «Emīlija Parīzē» noteikti derēs, lai pārvarētu skumjas Rīgas tumšajos ziemas vakaros.

Atsauksmes

«Decider», decider.com

«Daļa no seriāla šarma ir tas, ka autori ne uz brīdi nekļūst pārāk nopietni attiecībā pret to, ko viņi dara. Jaunajā sezonā ienāk zināms svaigums, pateicoties tam, ka dažus no varoņiem iepazīstam negaidīti dziļi.»

«The Independent» independent.co.uk

«Seriālā nav it nekā palicis, par ko padomāt vai personīgi interpretēt pēc tā noskatīšanās. Vienīgā labā lieta šajā stāstā ir un paliek augstās modes košie tērpi.»

Emily in Paris

"Netflix" / 3. sezona no 2022. gada 21. decembra

Producē: Netflix.

Sēriju skaits: 31.

Scenārija autors: Derens Stārs u. c.

Režisori: Endrjū Flemings, Katina Medina Mora u. c.

Lomās: Lilija Kolinsa, Filipina Leruā-Boljē, Ešlija Parka, Lukas Bravo u. c.