Teātra režisors Petrenko par kraso profesijas maiņu: negribēju ar savu smagumu ietekmēt kolēģus
Liepājas teātra galvenais režisors un pedagogs Dmitrijs Petrenko savos 28 gados lēma par labu jaunām studijām un teātrim, atstājot pieprasīta žurnālista darbu. “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viņš dalās savās atmiņās, kā tas noticis. Tāpat Petrenko ir pārliecināts, ka teātris nav viņa “pēdējais posms”, un atklāj, kā šobrīd jūtas režisora ādā.
Raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei Petrenko, kurš lasījis ziņas arī “Radio SWH+” ēterā, piekrīt, ka krasi mainīt profesiju un studēt teātra režiju brīdī, kad žurnālista karjera ir pašos augstumos, bijis trakulīgi. “Man liekas, ka katram cilvēkam iestājas kaut kāds posms dzīvē, kad tu pilnīgi iekšēji jūti – viss, ir jāiet citur, ir jāiet tālāk,” saka režisors. Viņš norāda, ka tas bijis arī godīgi attiecībā pret kolēģiem – vairs nav “degušas” acis par notiekošo.
“Kad es atnācu strādāt gan “Radio SWH”, gan Latvijas Televīzijā, man tas viss bija liels brīnums jaunam džekam. Man bija 18 vai 19 gadi. Tad vienā brīdī tas sāka kļūt par nevajadzīgu rutīnu, un es negribēju ar to savu smagumu ietekmēt citus kolēģus, kuriem tas viss joprojām ir liels brīnums,” saka Petrenko, piebilstot, ka tad meklējis ko citu, “Ābrams Kleckins teica: “Gan jau šis arī nav tavs pēdējais dzīves posms.”” Režisors apstiprina, ka teātris, visticamāk, nebūs paša “pēdējais posms”.
Taujāts par to, kā tagad jūtas savā teātra režisora profesijā, Petrenko atzīst, ka vairs neesot rozā briļļu periods. Kādreiz pēc pirmizrādes iznākšanas viņam reti kad interesējis izrādes tālākais ceļš: “Man likās – tā ir gatava tāda, kāda ir, lai dzīvo savu dzīvi. Es taisu nākamo.” Savukārt tagad viņš vēro, kā izrāde mainās līdz ar laiku, ko pats tajā ielicis un ko aktieri jaunu atraduši un attīstījuši. “Droši vien kaut kāds briedums arī iestājas, un es kaut kā citādāk skatos uz lietām. Nav varbūt jaunekliskais pirmreizīgums par visu, bet vēl gribas iet tajā dziļumā un mazāk izpatikt. Es neteiktu riskēt, bet pārbaudīt kaut kādas lietas un iedrošināt arī citus, arī aktierus,” saka Petrenko.
