BAFTA balvu pasniegšanas ceremonijā triumfē "Rietumu frontē bez pārmaiņām"; savukārt "Navaļnijs" atzīta par labāko dokumentālo filmu

Uz vācu rakstnieka Ēriha Marijas Remarka slavenā romāna "Rietumu frontē bez pārmaiņām", balstītā filma ieguvusi septiņas balvas, tai skaitā balvu kategorijās "Labākā filma", "Labākais adaptētais scenārijs" un "Labākā filma, kas nav angļu valodā". Filmas režisors Edvards Bergers ieguva arī balvu kategorijā "Labākais režisors".

Īru komēdija "The Banshees of Inisherin" ("Inišerinas Banšī") un biogrāfiskā filma "Elvis"("Elviss") katra ieguvusi pa četrām balvām.

BAFTA kategorijā "Labākā aktrise" balvu ieguvusi Keita Blanšeta par lomu filmā "Tár", bet balvu "Labākā aktiera" kategorijā saņēmis Ostins Batlers par lomu filmā "Elviss".

Par labāko britu filmu tika atzīta "Inišerinas Banšī", kas ieguva balvu kategorijā "Labākais oriģinālais scenārijs". Kerija Kondona un Barijs Keogans par tēlojumu šajā filmā saņēma balvas kategorijās "Labākā otrā plāna aktrise" un "Labākais otrā plāna aktieris".

BAFTA balvas tiek uzskatītas par labu indikatoru gaidāmajām ASV Kinoakadēmijas jeb "Oskara" balvām.

Filma "Everything Everywhere All at Once" ("Viss visur vienlaikus"), kas nominēta "Oskara" balvām 11 kategorijās, bija vislielākā zaudētāja BAFTA ceremonijā. Amerikāņu zinātniskā fantastikas komēdija ieguva tikai vienu BAFTA balvu - par montāžu.

Savukārt dokumentālās filmas "Navaļnijs" veidotāji balvu veltījuši starptautiskās pētnieciskās žurnālistikas organizācijas "Bellingcat" vadītājam Hristo Grozevam, kurš piedalījās Navaļnija noindēšanas mēģinājuma izmeklēšanā.

Grozevs, kurš piedalījās kanādiešu kinorežisora Daniela Roera filmas "Navaļnijs" veidošanā, pirms BAFTA balvu pasniegšanas ceremonijas paziņoja, ka viņam un viņa ģimenes locekļiem liegts apmeklēt šo pasākumu, jo viņi atzīti par "risku drošībai".

"Mēs vēlamies veltīt šo balvu Hristo Grozevam, mūsu bulgāru nūģim ar portatīvo datoru, kurš šovakar nevarēja būt ar mums, jo viņa dzīvību apdraud Krievijas valdība un Vladimirs Putins," BAFTA balvu pasniegšanas ceremonijā Londonā sacīja filmas "Navaļnijs" producente Odesa Reja.

Grozevs piektdien tviterī pavēstīja, ka ir pārsteigts par aizliegumu apmeklēt BAFTA balvu pasniegšanas ceremoniju, jo viņš atzīts par "sabiedriskās drošības risku".

"Es saprotu, ka ir jānodrošina sabiedriskā kārtība, lai gan es nesaprotu, kā mani pusauga dēls un meita apdraud sabiedrību. Tomēr tādas epizodes apliecina pieaugošo apdraudējumu neatkarīgajiem žurnālistiem visā pasaulē" ne tikai no "slepkavnieciskiem diktatoriem, bet arī no žurnālistu balsu apklusināšanas", norādīja "Bellingcat" dibinātājs.

Londonas policija paziņoja, ka tā parasti neaizliedz un nevar aizliegt personām piedalīties pasākumos, un konkrētajā gadījumā aizliegums bijis pasākuma organizatoru atbildība.

Policija norādīja, ka nevar komentēt personas drošību vai tai dotos padomus, bet atzina, ka ir nobažījusies par "ārvalstu naidīgajiem nodomiem" Lielbritānijā.

"Mēs apzināmies, ka mūsu padoms var nozīmēt, ka organizatoriem ir jāizdara grūta izvēle, lemjot par to, kā vislabāk mazināt riskus pasākuma drošībai, un mēs esam pateicīgi par BAFTA iesaistīšanos," atzina policija.

2020. gada 20. augustā Navaļnijam pēkšņi kļuva slikti, lidojot no Tomskas uz Maskavu. Lidmašīnu nosēdināja Omskā, kur par viņa dzīvību cīnījās vairākas dienas, bet pēc tam Kremlis ļāva Navaļniju izvest uz Vācijas "Charité" klīniku, kur viņa organismā tika konstatēta nervu paralītiskā viela "Novičok" — analoģiska tai, ar kuru 2018. gadā Kremļa aģenti Lielbritānijas pilsētā Solsberijā mēģināja nogalināt bijušo spiegu Sergeju Skripaļu.

Kremlis noliedza visas apsūdzības un nepārtraukti izvirzīja aizvien fantastiskākas versijas, rīkojoties tieši tāpat, kā pēc "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīnas "Boeing" notriekšanas Donbasā 2014. gadā.

2020.gada decembrī "The Insider", "Bellingcat", CNN un "Der Spiegel" žurnālisti paziņoja, ka ir atklājuši astoņu Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieku iespējamo saistību ar Navaļnija indēšanu. Pēc tam Navaļnijs publicēja telefonsarunas ierakstu ar vienu no iesaistītajiem, kurā FSB darbinieks faktiski atzīst savu saistību ar politiķa saindēšanu ar nervus paralizējošu vielu.

Iepriekš Grozevs, kurš drošības apsvērumu dēļ devies prom no Austrijas, paziņoja, ka Krievijas izlūkdienesti mēģina iegūt informāciju par viņu.

Decembrī Krievija iekļāva Grozevu meklēto personu sarakstā. Kremļa kontrolētā ziņu aģentūra "RIA Novosti", atsaucoties uz kādu avotu, vēstīja, ka pret Grozevu sākta krimināllieta par "viltus ziņu izplatīšanu par Krievijas armiju", balstoties uz likumu, kuru Krievija pieņēma pēc iebrukuma Ukrainā.

Savukārt FSB apsūdzējis Grozevu par palīdzību Ukrainas izlūkdienestiem.

Grozevs ir "Bellingcat" vadošais žurnālists Krievijas jautājumos un pērn galveno uzmanību pievērsis Krievijas uzsāktajam karam pret Ukrainu.

Maskava jūlijā pasludināja "Bellingcat" par nevēlamu organizāciju, apgalvojot, ka tā rada draudus valsts drošībai.