Latvijā šogad plānots uzņemt vismaz 10 ārvalstu filmu
Šogad pie mums varētu uzņemt vismaz 10 ārvalstu kinolentes. Arī šajās dienās Rīgā filmē vērienīgu korejiešu vēsturisko filmu, kuru pie mums izdevies pievilināt tieši ar valsts līdzfinansējumu, vēsta TV3.
Matīsa ielas Rīgā pārvērtības šajās dienās pamanījuši daudzi rīdzinieki. Slēgta satiksme, atvests vēsturiskais tramvajs un iela pamazām sākusi atgūt 20. gadsimta sākuma vaibstus.
Laikmetu raksturojošās pilsētvides dekorācijas paredzētas filmas “Harbin” uzņemšanai. Tā vēsta par korejiešu brīvības cīņām 20. gadsimta sākumā. Latvijā tiks filmēti vēsturiskie notikumi, kas 1909. gadā norisinājās Sibīrijā.
“Darbība notiek Vladivastokā, un Rīga šobrīd dublē Vladivastoku. Šeit tā ir Vladivastokas iela, kas vēl pārtaps, šobrīd notiek gatavošanās,” atklāj spēlfilmas “Harbin” Latvijas puses producents Jānis Kalējs.
Korejas kino nozarei Latvija nav sveša, taču iepriekš šeit uzņemtās filmas nav bijušas tik vērienīgas. Latvijā ieradusies liela korejiešu filmēšanas grupa, kuras vidū ir arī spilgtas zvaigznes. Piemēram, filmas galvenais operators ir strādājis pie vairākus “Oskarus” ieguvušās filmas “Parazīts”. Turklāt filmēšana notiks ne tikai Rīgā, bet arī Cesvainē, Reņģē, Stendē, Kuldīgā un Liepājā.
“Daudz kur varbūt Eiropas pilsētas ir tik glīti renovētas, ka tajās jau vairs perioda filmas, kā te tas ir 1900. gads, ir grūti uzņemt. No Korejas ir ieradušies aptuveni 100 grupas dalībnieku, un mēs pretī arī liekam 100. Neskaitot vēl visus iesaistītos gan ēdināšanā, gan transporta pakalpojumu sniedzējus un tamlīdzīgi,” norāda Jānis Kalējs.
Korejieši mērot 7 000 kilometru garo ceļu pie mums izvēlējušies, jo ieguvuši arī līdzfinansējumu, ko ik gadu piešķir ārzemju filmu uzņemšanai Latvijā. Šādu konkursu administrē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra. Tur lēš,
katra finansiāli atbalstītā filma valsts ieguldīto naudu četrkāršo.
“Šīs filmas, kas tiek Latvijā filmētas un saņem līdzfinansējumu, atpakaļ ekonomikā atgriež pret vienu ieguldītu eiro četrus eiro. Līdz ar to mēs šo redzam kā tādu investīciju projektu, ieguldījumu ekonomikas un arī nozares attīstībā,” norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.
Bāzes finansējums gan ārzemju filmu atbalstam ir nepilni 800 000 eiro gadā. Nacionālajā kino centrā uzsver, tas ir pārāk maz. Lai Latvija būtu interesanta vēl lielākiem kino projektiem, finansējumam jābūt daudz lielākam. Turklāt konkurence par ārvalstu filmu piesaisti Baltijā ir sīva.
“Mums, kā vienmēr, pietrūkst finansējuma. Katras valsts pievilcība ir tajā finansējuma apjomā, ko var atdot šiem ārvalstu finansētājiem. Tas pats Kristofers Nolans, slavenais amerikāņu kinorežisors, kurš filmēja pirms dažiem gadiem Tallinā, Igaunijas valsts samaksāja tuvu 10 miljoniem dolāru, lai viņi filmētu tieši Tallinā,” skaidro Latvijas Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Kopumā šogad plānots atbalstīt vismaz 10 ārvalstu filmu. Pērn šādam mērķim, lūdzot papildu finansējumu, tika tērēti nepilni divi miljoni eiro. Investīciju un attīstības aģentūrā jau tagad paredz, papildu finansējums būs jālūdz arī šogad.
