"Latvija mani nekad nav laidusi vaļā," - Inese Galante par mūziku, mīlestību un Ziemassvētku maģiju

Dziedātāja, operas dīva, Ineses Galantes fonda dibinātāja Inese Galante atklāj - kā ierasts, klausītājus gaida tikšanās ar augstas meistarības valdzinošo maģiju un dzīvu izpildījumu Doma baznīcas ērģeļu pavadībā.

Par noslēpumiem

Ziemassvētku koncerta popularitātes noslēpums ir vienkāršs: tajā nesaraujami saistīta mūzika un mīlestība pret cilvēkiem, Latviju. “Es mūs visus izjūtu kā vienu lielu ģimeni,” pērn teica Inese Galante, uzrunājot koncerta klausītājus no Doma baznīcas altāra. 

Īpašu svinīgumu piešķīra speciālas gaismas baznīcā. Atturīgo gotiku koncertu “Ziemassvētku prelūdija” laikā pasakā pārvērš dinamiskas gaismas instalācijas, kas harmoniski saskan ar muzikālo kontekstu un rada zālē īpašu atmosfēru. Gaismas risinājumu koncepciju un scenogrāfiju ierasti izstrādā Ineses Galantes fonda direktore un pasākumu producente Diāna Galante.

Par Latviju

"Latvija mani nekad nav laidusi vaļā", atceras Inese Galante. "Un es nekad sirdī neesmu zaudējusi Latviju. Pat tad, kad sāku dzīvot ārvalstīs. Festivālu, jaunu muzikālo tradīciju un projektu rašanās – tas ir milzīga potenciāla, augstas izpildītājkultūras rezultāts, kuru saņēmu mantojumā no manas Latvijas, brīnišķīgās Rīgas un mīļās Jūrmalas, kur pie jūras pagāja mana bērnība."

"Misija – tāda ir mana attieksme pret koncertiem Latvijā, Ziemassvētku tikšanos Doma baznīcā, Vecrīgā, projektu “Ineses Galantes talanti” un citiem. Man tā nav tik daudz parāda atgriešana Dzimtenei, dzimtajai zemei, Tēvzemei (lai katrs dēvē, kā viņam labāk patīk), kā nepārvarama vēlēšanās dalīties ar nenovērtējamo bagātību un nodot tiem, kas nāk pēc mums. Iedegt radošo liesmu un atbalstīt Latvijas jaunos talantus – kas var būt cēlāk?"

Par tuvo un dārgo

"Ar meitu Diānu vienmēr esam uz viena viļņa. Tagad, kad viņa ir pieaugusi, ir kļuvusi par draugu un neaizvietojamu kolēģi festivālos un projektos. Neaizmirsīšu mirkli, kad meita bija pavisam maziņa, bet es kā studente gatavoju “Traviatas” galveno āriju. Un mēģinājumā mēs kopā ar meitu izdziedājām trešās oktāvas mi bemolu. Man šķiet, ka mazulītei Diānai tas izdevās skanīgāk, vieglāk nekā man. Meita nekļuva par dziedātāju, taču viņa ir cilvēks ar brīnišķīgu muzikālo gaumi un nemaldīgu nojautu. 
    
Un cik daudz jaunu krāsu mūsu ģimenē ienesa Diānas dēls un mans mazdēls Laurents! Viņam esmu pateicīga par atklājumu: operas dīvas repertuārs ir lieliskas šūpuļdziesmas. Reiz mēģināju āriju, bet Laurents ne tikai neniķojās, bet ļoti uzmanīgi klausījās. Mūzikas valoda ir saprotama – tā skan tieši sirdī. Bērni to jūt kā neviens cits!"

Par operu

"Lepojos, ka daudziem slaveniem operas solistiem esmu “atklājusi” Latviju, kad pirmo reizi uzaicināju tos piedalīties festivālos. Mēs visi esam radniecīgas dvēseles attiecībā pret operu, skatuvi, viena ģimene, ko nosacīti sadala valstu robežas un teātri. Klasiskas ir tikai daži desmiti operu. Taču populāro āriju interpretāciju ir tūkstošiem! Talants nevar nedzirksteļot, nedziedāt jaunā veidā, ieliekot sevi. Es arī parasti dziedu par savu un jūsu dzīvi...  

Operas solisti – tā nekādā gadījumā nav bohēma! Tie ir darba zirgi, kuriem vienmēr ir jābūt formā. Operas māksla joprojām ir visdziļākā mūzikas forma. Cilvēka balss tīrība un cildenums – tie ir galvenie kritēriji. Tur, kur sākas mikrofonu metāliskā sīkšana, operas intimitāte mirst…"

Par mūziku kā zālēm

"Zāles izmocītai un dumpīgi meklējošai dvēselei – tas ir par mūziku. Un ne tikai operu. Iesaku neapvainoties uz tiem, kuri snauduļo klasiskās mūzikas koncertā. Miegs ir nepieciešama mūsu psihes atjaunošanās fāze, atpūta. Šajā brīdī cilvēks atslābst un, iespējams, pat veseļojas – saku to jums kā mediķis (Ineses Galantes pirmā izglītība ir saistīta ar medicīnu).

Par svētkiem un Ziemassvētku maģiju

"Gada nogalē, pirms Ziemassvētkiem cilvēki dzīvo brīnumu gaidās. Un tie notiek. Pat neglābjami zudušas jūtas var atgriezties! Dziļi dvēselē glabātam skaistumam, kas ir sen aizmirsts, ceļu atradīs prelūdija, spēcīga uvertīra vai kautra muzikālā tēma. Kā smarža negaidīti liek atcerēties pagātni visos sīkumos, tā arī TAVA mūzika kādam dāvā dzidras asaras, citam – priecīgu cerību vai ilgi gaidītu patiesības mirkli.   

Svētki pēc kalendāra – tas nav man. Tuvinieki, draugi jau sen to pieņem kā pašu par sevi saprotamu. Vai es to nožēloju? Nē, nemaz! Ar lielāko daļu dvēseles esmu uzticīga Mūzikai – tā pati ir dzīves svētki. Man tā ir laime – dalīties ar šo! Tāds paradokss: tiesa, mūzikā “dalīties” nenozīmē dalīt daļās kā matemātikā, bet vairot, savstarpēji dodot enerģiju un mīlestību. “Ziemassvētku prelūdija” ir tieši tādi muzikālie svētki, kas līdzinās vienam no brīnumiem. 

Lai harmonija un Ziemassvētku maģija piepilda ikvienu sirdi ar prieku, mīlestību un cerību!"