Pērtiķis, kas neēd banānus
Uz jautājumu, ko ēd pērtiķi, pirmā un visbiežākā atbilde ir - banānus. Taču runājot par Etiopijas augstkalnu rajonos mītošajiem geladām atbilde ir pilnīgi nepareiza. Iemesls vienkāršs – tur, kur dzīvo šie iespaidīgie pērtiķi, banāni vispār neaug.
Bet no kā pārtiek geladas (Theropithecus gelada)? No zāles – vasarā ar gardu muti ēd svaigu un sulīgu zālaugu lapas un arī ziedus, rudens pusē mielojas ar izaugušajām un gatavajām sēklām, savukārt sausuma periodā cītīgi rakņājas pa zemsedzi, meklējot augu saknes, bumbuļus un citas gardas augsnē atrodamas lietas. Šim nolūkam noder spēcīgās rokas ar pretī nostatītiem pirkstiem – īkšķi un rādītājpirkstu, lai precīzi satvertu ļoti sīkus objektus, kā arī visai garie un asie nagi. Tāpat uz kārā zoba šie pērtiķi labprāt uzliks arī kādu atrastu kukaini vai tā kāpuru. Ja tuvumā būs kādi zemnieku labības sējumi, tad apciemos arī tos. Šī iemesla dēļ geladām ir sanākušas neskaitāmas konflikta situācijas ar lauksaimniekiem.
Līdzīgi kā savvaļas geladām, arī mūsu zoodārzā šīs sugas pārstāvjiem mielošanās ar banāniem nesanāk. Tā vietā pērtiķiem tiek piedāvāta zāle (vasarā) un siens, kā arī burkāni, selerijas saknes, lopbarības bietes, ķirbji, kabači, kāposti, sarkanās bietes un baltie redīsi. Bez tam tie saņem arī speciālo granulēto barību, kas paredzēta tieši lapu ēdājiem primātiem. Tomēr vislielākais gardums geladām ir puravi. Līdzīgi kā žirafēm, arī pērtiķu kopēji apgrūtina geladu barošanos, jo izvieto barību pa visu voljēru, noliekot vienā vietā tikai nelielu daudzumu barības. Tāpat sienu pa kumšķim ievieto mazās barotavās. Tas viss ir darīts, lai rosinātu dzīvniekus darboties un visi pieci geladas varētu vienlaicīgi un nestrīdoties mieloties. Tā nu šie pērtiķi daudz laika pavada vācot pa druskai kopā ēdamo, līdzīgi kā tas notiek arī dabā. Šo primātu iekštelpu voljērā ir ievietots vēl viens īpašs vides bagātināšanas elements – caurumaina un caurskatāma stingra finiera kaste ar vairākiem nodalījumiem. Kopēji tajā ieber dažādus gardumus, savukārt pērtiķiem ir jāizdomā kā pie tiem tikt. Te viņiem lieti noder īpašais rādītājpirksts un īkšķis, kas pretnostatīti viens otram un ļauj izknibināt un stingri satvert sīkus priekšmetus.
Jāatgādina, ka zoodārza dzīvniekus barot drīkst tikai kopēji, jo viņi rūpējas , lai aprūpējamie saņemtu pilnvērtīgu un sabalansētu barības porciju. Jebkurš kārums no apmeklētāju puses jauc šo līdzsvaru un var nodarīt dzīvniekam kaitējumu, kā arī var aplipināt Zooloģiskā dārza iemītniekus ar vīrusu infekcijām. Esiet draugi, nebarojot dzīvniekus!
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu.
