Deviņu miljardu vērts blefs. Seriāla "The Dropout" recenzija

​​​Pēc kādiem principiem konkrētie «Hulu» seriāli nonāk «Disney+» platformā, man ir mīkla, bet atbilde gan jau jāmeklē sarežģītos izklaides konglomerātu kontraktos un citās garlaicīgās peripetijās. Labāk vienkārši skatīsimies vērtīgāko no pieejamā. Viens no tādiem darbiem ir pavasarī iznākušais astoņu sēriju miniseriāls «Atskaitītā». Tas ir viens no kandidātiem nozīmīgajam TV pasaules apbalvojumam, kuru 12. septembrī pasniegs 74. «Primetime Emmy» balvu ceremonijā. «The Dropout» nominēta sešās kategorijās, tostarp labākās galvenās aktrises kategorijā un labākā miniseriāla konkurencē, kur piecu darbu konkurencē sacentīsies par balvu. Tur kandidē arī šogad žurnālā jau aprakstītais miniseriāls «Pamela & Tomijs».

«The Dropout» ar vairākiem citiem šīgada TV darbiem vieno tāda interesanta tendence, ka tie ir balstīti salīdzinoši nesenos reālos stāstos. Protams, tas nav nekas jauns nedz TV, nedz kino. Tomēr nesen tieši šāda pieeja stāstu meklēšanā kļuvusi teju dominējoša. Vēl dīvaināka sakritība ir, ka šogad tapuši vismaz četri patiesos stāstos balstīti TV seriāli par kriminālām afērām, un «The Dropout» ir viens no tiem. Kā jau iepriekš minēju, norāde titros, ka redzētais balstīts patiesos notikumos, ir tiešām noderīga, jo sižeta mērogs un pavērsieni brīžiem ir tik neticami, ka grūti tam noticēt.

«The Dropout» centrālā varone ir Elizabete Holmsa, kuras dzīvesgājumam sākam sekot no vidusskolas pabeigšanas. Viņa ir audzināta pārspīlētā amerikāniskā mērķtiecības garā, kur pirmajā vietā stādīti profesionālie panākumi, nevis cilvēciskās attiecības. Un Elizabete ir paklausīga meita. Vasarā pēc vidusskolas viņa dodas uz Ķīnu apgūt nākotnes biznesa valodu. Kamēr pārējie viņas tautieši pievēršas ballītēm un jaunības baudīšanai, viņa cītīgi studē. Tad viņa iepazīst daudz vecāku, fascinējošu pakistāniešu izcelsmes vīrieti Saniju, kurš jau nopelnījis miljonus, pārdodot savu kompāniju. Vēlāk viņa iestājas prestižajā Stenfordas universitātē, kur ātri izceļas ar savām darba spējām un mērķtiecību. Studiju gadus viņa izmanto nevis, lai iepazītu jaunus draugus, bet lai vāktu kontaktus. Elizabetes tēls jau no pirmajām sērijām kļūst par īpatnēju psiholoģisku porteru, kur it kā garīgi veselai būtnei nepiemīt teju nekā cilvēciska. Viņa vēlas dibināt savu startapu jeb jaunuzņēmumu nevis, lai mainītu pasauli un palīdzētu cilvēkiem, bet lai kļūtu par miljardieri.

Elizabete nāk klajā ar ideju par iekārtu, kas ar vienas asinslāses analīzi spētu sniegt rezultātus visām iespējamām pārbaudēm. Ideja cēla un revolucionāra, tāpēc arī izdodas savākt sirsnīgu profesionāļu komandu produkta izstrādei. Elizabete visu laiku velta sava jaunuzņēmuma būvēšanai, un studijām laika vairs neatliek. Tā rezultātā viņu atskaita no universitātes. Bet tas nekas, jo tāpat taču gadījās arī Stīvam Džobsam («Apple» dibinātājam), Elizabetes elkam un ideālam. Cēlās idejas izstrāde apēd miljonus, bet iekārta kā nedarbojas, tā nedarbojas. Lai turpinātu darbu, neatliek nekas cits, kā mazliet viltot testu rezultātus, jo drīz taču ierīce būs gatava. Viss cēlu mērķu vārdā! Bizness ir nežēlīgs, un drīz jau nākas piemelot klāt vēl mazliet un vēl mazliet. Tā afēras apmēri turpina uzpūsties. Šķiet, šim balonam būtu jāsprāgst, bet Elizabetes blefošana veiksmīgi turpinās. Viņa iegūst cienījamu aizmuguri sabiedrībā un drīz kļūst par jaunāko ASV sievieti miljardieri. Neprātīgas investīcijas plūst aumaļām, tomēr pati iekārta joprojām nav gatava. Pamazām aiziet sākotnējā komanda, saprotot, ka viss ir meli, nevis cilvēces glābiņš. Tomēr Elizabetei un Ķīnā iepazītajam Sanijam, kurš ir viņas slepenais mīļākais un biznesa partneris, nekas nestājas ceļā, lai radītu vienu no lielākajām krāpšanas shēmām pasaules vēsturē. Sistēma, ko ar Sanija palīdzību Elizabete iedibina savā uzņēmumā, atgādina totalitāru režīmu, kas stipri atsauc atmiņā šogad aprakstīto «Apple TV+» seriālu «Nodalīšana». Trakākais, ka šī nav fantāzija, bet gan realitāte.

21. gadsimta Bonija un Klaids

Tie, kas gluži kā pirms «The Dropout» noskatīšanās nav pazīstami ar Elizabetes Holmsas stāstu, var nesatraukties, ka sižeta izklāstā esmu atklājis atrisinājumu. Jau no seriāla pirmajām sekundēm par afēras gala iznākumu mums pastāsta paši autori. Galvenokārt tas darīts, lai varam fokusēties, cik daudz  greiza var būt materiālo ideālu pārņemtajā pasaulē un tās templī ASV. Vēl viens interesants aspekts ir tas, ka esam radināti pie biogrāfiskiem darbiem par spožiem veiksminiekiem. Tādiem, kuri par spīti grūtībām piepilda tā saukto amerikāņu sapni. Visticamāk, šādi stāsti iedvesmojuši arī pēdējā laika TV stāstu reālos prototipus (no tā paša žanra var minēt «Netflix» «Inventing Anna», «Apple TV+» «WeCrashed» un citus), lai viņi saņemtu drosmi savām sākumā labajām idejām, kas beigās izvērtušās par liela mēroga krimināla rakstura krāpšanām. Acīmredzot kaut kas virmo gaisā, kas mudinājis Amerikā pārvērtēt varoņbiogrāfiju žanru. «The Dropout» atmasko, cik tukšas un viltvārdīgas var būt aizgrābjošas emocionālas uzrunas, jo aiz tām var stāvēt tikai vēlme nopelnīt. Kā arī, cik greizi var sekot aplamiem ideāliem, piemēram, sagaidot izmešanu no labas augstskolas, jo kādam veiksminiekam ir gadījies tāpat.

Neveselīgo un gandrīz sociopātisko galvenās varones raksturu spilgti atveido Amanda Seifrīda, kas labākajās ASV aktierspēles tradīcijās ir teju pārdzimusi savā prototipā Elizabetē Holmsā. Holmsa, starp citu, ir sagaidījusi ne tikai spilgtu savu atveidojumu uz ekrāna, bet arī godam nopelnīto 20 gadu cietumsodu, kurš 21. gadsimta biznesa Bonijai nesen piespriests kopā ar viņas Klaidu, līdzgaitnieku Saniju. Seifrīda ir pārliecinoša un emocionāli izteiksmīga. Viņas meistarība saspēlē ar daudz bālāko Sannija lomas atveidotāju piešķir seriālam interesantākās nianses, liekot skaidri saskatīt varoņu psiholoģisko portretējumu un izsekot toksisku attiecību anatomijai, kur cēlas idejas realizācijas vārdā cilvēks var pārvērsties par monstru. Nešaubīgi, tā ir aktuāla pieredze šodienā, kurā šādi vai līdzīgi monstri ir vai grib nākt pie varas. Tomēr arī šis rūpīgais Seifrīdas darbs neglābj no tā, ka seriāla ievads šķiet nepiedodami par garu. Atļaušos teikt, ka visu stāstu daudz veiklāk, dinamiskāk un arī efektīvāk būtu bijis iespējams izstāstīt piecās, sešās sērijās, nevis astoņās. Lai gan kriminālās afēras stāsts aizrauj, tomēr nešķiet būtiski iepazīt katru sīkāko etapu. Mēs rūpīgi iepazīstam varoņus, kuri pēc dažām sērijām izzūd no stāsta, un sākam iepazīt jaunus tēlus. «The Dropout» vidusdaļā notikumi uzņem straujākus apgriezienus.

Pat tad, kad «The Dropout» ieskrienas, tomēr brīžiem nepamet stāsta zināma konstrukcijas piegarša. Proti, stāsta varoņi rīkojās pēc kādām scenāristu veidotām shēmām, kuras brīžiem neiet roku rokā ar Seifrīdas smalki būvēto un dabisko psiholoģisko portretu. Īsi sakot, interesantākais šajā seriālā ir pārdomas, ko tas raisa par mūsdienu pasaules neprātu (un reālā stāsta mēroga absurdu), nevis pati seriāla izpildījuma kvalitāte. Nenoliedzami tā vērošana ne tuvu nebūs zemē nomests laiks, bet neko vairāk par krāšņu wikipedia šķirkļa ekranizāciju ar Seifrīdas meistarības demonstrējumu nepieredzēt.