Kā mūsu acu krāsa var mainīties dzīves laikā

Pētījumā, ko vadīja Stenfordas Universitātes acu institūta oftalmoloģe Keisija Ludviga, pētīti 148 bērni. Neilgi pēc viņu piedzimšanas, tika reģistrēta viņu acs varavīksnenes krāsa. Gandrīz divas trešdaļas mazuļu piedzima ar brūnām acīm, bet viena piektā daļa ar zilām.

Divus gadus vēlāk Ludviga un viņas kolēģi atklāja, ka no 40 pētījumā iesaistītajiem mazuļiem ar vienpadsmit zilacainajiem mazuļiem bija izveidojušas brūnas acis līdz divu gadu vecumam, trīs mazuļiem bija lazdu krāsas acis, bet diviem bija zaļas. No 77 brūnacainajiem jaundzimušajiem gandrīz visiem (73) divu gadu vecumā vēl bija brūnas acis.

No tā izriet, ka mūsu dzīves sākumposmā zila acu krāsa mainās daudz biežāk nekā brūna. Bet kāpēc?

Viena norāde slēpjas faktā, ka tad, kad mazuļu acis mainīja krāsu, tām bija tendence kļūt tumšākām, nevis gaišākām.

Pētījumā vienai trešdaļai mazuļu acu krāsa mainījās pirmajos divos dzīves gados, un visizplatītākās izmaiņa bija acs varavīksnenes kļūšana tumšākai. 

Tikai pieciem no 148 pētījumā iesaistītajiem bērniem (3,4%) acis kļuva gaišākas ar vecumu.

Tendence acīm kļūt tumšākām, var būt saistīta ar aizsargpigmenta uzkrāšanos varavīksnenēs, taču par to vairāk raksta turpinājumā.

Šādas salīdzinoši izplatītas acu krāsas izmaiņas galvenokārt attiecas tikai uz agru bērnību.

Citā ASV veiktā pētījumā, kurā novēroti vairāk nekā 1300 dvīņu no zīdaiņa vecuma līdz pieauguša cilvēka vecumam, acu krāsa parasti pārtrauca mainīties līdz sešu gadu vecumam, lai gan dažos gadījumos (10–20%) tā turpināja mainīties pusaudža gados un pieaugušā vecumā.

Starp neidentiskajiem dvīņiem acu krāsa biežāk atšķīrās vēlākā dzīvē nekā identiskajiem dvīņiem.

Rietumaustrālijas Universitātes acu institūta oftalmoloģijas profesors Deivids Makijs stāsta, ka bieži vien paši vecāki vai tuvinieki norāda, ka tas, ka bērns piedzimis ar, piemēram, zilām acīm, nenozīmē, ka tas tā arī paliks. 

Taču viņu interesejā dati un pierādījumi šim apgalvojumam. Datus viņš nevarēja atrast, taču tad uzgāja diviem salīdzinošiu nelieliem pētījumiem par acu krāsas izmaiņam dzīves laikā. 

Lai gan dati ir ierobežoti un tie vākti tikai vienā valstī - ASV, acu krāsas izmaiņas, šķiet, ir visizplatītākās cilvēkiem ar Ziemeļeiropas, Klusā okeāna salu vai jauktas rases ģenētisko mantojumu.

Pastāv paralēles ar izmaiņām matu krāsā, kas dažkārt tiek novērotas bērnībā.

"Jūs redzēsiet fotoattēlus ar dažiem bērniem, kuri bērnībā ir blondi, bet, kad viņi kļūs vecāki, viņiem ir diezgan tumši brūni mati," saka Makijs.

"Pigments jūsu matos laika gaitā var pakāpeniski palielināties, un tas, iespējams, ir tāpēc, ka šūnas, kas veido pigmentu, faktiski palielina savu skaitu un migrē uz attiecīgo apgabalu jūsu ķermenī," viņš stāsta. 

Tas varētu būt līdzīgi kā stāsts par acu krāsu maiņu, viņš domā, ka laika gaitā acīs uzkrājas pigmets.

"Galvenais pigments acīs ir melanīns, un tas nodrošina dažādas acu krāsas," piebilst Makijs. 

"Vienkārši runājot - jums ir zilas acis, daži cilvēki runā arī par pelēko acu krāsu, bet patiesībā tās joprojām ir zilas acis. Vai jums ir lazdu unzaļās krāsas kombinācija - tātad jums ir brūnas acis, taču krāsu variācija atšķiras no gaiši brūnām līdz teju melnām. Tas viss ir saistīts ar melanīna daudzumu acīs," skaidro oftalmoloģijas profesors.

Augstākam melanīna līmenim var būt labvēlīga funkcija intensīvā saules gaismā – līdzīgi kā ādā pigments nodrošina aizsardzību pret saules izraisītiem bojājumiem.

Varavīksnenēm ar maz melanīna (zilās krāsas acis) rodas no tā, ka varavīksnenes aizmugurē esošās kolagēna šķiedras izkliedē gaismu, tieši tāpat kā debesis izskatās zilas, jo atmosfērā tiek izkliedēta gaisma.

Makijs gan saka, ka joprojām nav īsti skaidrs kāpēc dažu bērnu acīs laika gaitā izdalās vairāk melanīna.

"Mēs patiesībā nezinām, kas ietekmē šīs krāsu izmaiņas," saka Makijs, piebilstot, ka tas var būt arī vides faktors.

"Var teikt, ka gandrīz visam ir ģenētikas un vides mijiedarbība," piebilst oftalmoloģijas profesors.

"Bet kādi vides faktori varētu ietekmēt melanīna daudzumu acīs? Mums īsti nav datu," viņš stāsta. 

Lai gan daudzas acu krāsas izmaiņas ir nekaitīgas, taču tās var būt saistītas arī ar kaut ko nopietnāku, piemēram, traumu, infekciju vai saules radītiem bojājumiem.

Viena no vispazīstamākajām acs izmaiņām no traumas bija slavenā mūziķa Deivida Bovija kreisā acs.

Pārsteidzošā atšķirība starp viņa tumšo kreiso aci un gaiši zilo labo aci radās sitiena rezultātā pa galvu, kas neatgriezeniski paplašināja viņa kreisās acs zīlīti, padarot aci tumšāku. Šo stāvokli sauc par anizokoriju. 

Ir iespējams, ka traumas var mainīt varavīksnenes krāsu. Piemēram, tas var notikt, ja acī nokļūst daudz asiņu, kas var notraipīt acs daļas.

Biežāk gan galvenais cēlonis ir infekcija. Piemēram, slavenajai Holivudas aktrisei Milai Kunisai labā acs ir brūna, taču kreisā - zaļa. Kunisas heterohromiju izraisīja varavīksnenes infekcija, kas iznīcināja daļu pigmenta viņas kreisajā acī.

"Dažas infekcijas slimības var izraisīt pigmenta izzušanu," saka oftalmoloģijas profesors.

Viens no tiem ir Fuksa heterohromiskais ciklīts, ko izraisa vīrusu infekcija, piemēram, masaliņas.

"Vīrusam patīk dzīvot acī, un tas var uzliesmot vēlākā dzīvē un izraisīt pigmentācijas zudumu," stāsta Makijs. 

Arī citi vīrusi var attīstīties acs iekšienē un dažkārt ietekmēt pigmentāciju. Vienā ārkārtīgi retā gadījumā Ebolas vīrusa pārdzīvojušais piedzīvoja acu krāsas izmaiņas no zilas uz zaļu, kad tika konstatēts, ka vīruss saglabājies viņa acs šķidrumā pēc tam, kad tas bija pametis citas ķermeņa daļas.  

Dažreiz acu krāsas izmaiņas neietekmē visu varavīksneni, bet gan mazus plankumus.

Bāli plankumi, kas pazīstami kā Brushfield plankumi, var parādīties cilvēku ar Dauna sindromu varavīksnenēs, savukārt brūni plankumi, ko sauc par Liša mezgliņiem, ir izplatīta ģenētisko traucējumu 1. tipa neirofibromatozes pazīme.

Un tāpat kā uz ādas, arī acs varavīksnenē un citur acī var parādīties vasaras raibumi un dzimumzīmes.

Lai gan vairumā gadījumu izmaiņas acs varavīksnenē neko nenozīmē, tomēr ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību mazāk patīkamām izmaiņām acīs.