Mūžībā devusies dzejniece Lija Brīdaka

Vēl nupat, pirms dažām nedēļām, festivāla “Dzejas dienas” laikā, 3. septembrī, savā 90. dzimšanas dienā viņa uzstājās jubilejas pasākumā Rīgas Latviešu biedrībā, pilnā zālē un lielā klausītāju mīlestībā, saņemot aplausus un ziedus.

Lija Brīdaka 19. septembrī ir aizgājusi, paliekot šaisaulē savās dzeju grāmatās, prozā, miniatūrās, atdzejā, paliekot arī kā citu autoru (B. Ahmaduļina, A. Ahmatova, V. Mora, I. Kalnāre) krājumu sastādītāja un veidotāja.

Mācījusies Alūksnē un pēc tam studējusi latviešu filoloģiju Rīgā, Lija Brīdaka nodzīvojusi ražīgu un darbiem bagātu mūžu. Viņa bijusi gan redaktore televīzijā, izdevniecībās un kinostudijā, gan Rakstnieku savienības valdes sekretāre, aktīvi iesaistījusies Rēriha biedrībā, apbalvota ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Kā norāda LRS, allaž eleganta, ar stāju, gudra un labvēlīga sarunu biedrene, viņa ar lielu godbijību un cieņu nesa dzejas un literatūras vārdu sabiedrībā.

Sākusi publicēties Alūksnes vidusskolas literārajā žurnālā, Lija Brīdaka rakstniecībā ienāca 20. gadsimta 60. gadu sākumā. Krājums "Man dzīve dāvina smaidu" (1962) ir viņas debija un sākums garam ceļam literatūrā, arī kinodramaturģijā. Izmantojot dzejoļu krājuma nosaukumu, var teikt, ka Lijas Brīdakas "Septembra tembrs" ildzis 40 gadus un noslēdzies ar izlasi "Varavīksnes loks" un romānu "Liktenīgie krustojumi" šoruden, dažas dienas pirms jubilejas.

Jauns.lv izsaka līdzjūtību Lijas Brīdakas tuviniekiem, kolēģiem un talanta cienītājiem.