Kā karaliene Elizabete II iemīlējās korgijos un uzsāka to fenomenu

Šis ir stāsts par to, kā Elizabete II un viņas korgiji kļuva nešķirami.

Karalienes Elizabetes II mīlestība pret korgijiem sākās 1933. gadā, kad viņas tēvs karalis Džordžs VI atveda mājās Pembroka Velsas korgiju, kuru viņi nosauca par Dūkiju. Kad karalienei Elizabetei bija 18 gadu, viņa tika pie jauna korgija, ko nosauca par Sjūzenu.

Nākamo sežu desmitgažu laikā karalienei blakus bijuši vairāk nekā 30 Sjūzenas pēcnācēju. Visus viņas 70 tronī pavadītos gadus korgiji bija viņai blakus, pavadīja viņu oficiālajās tūrēs, tie gulēja savā istabā Bekingemas pilī, kurā katru dienu tika mainīti palagi. 

Korgiji laiku pa laikam grauzuši potītes pils apmeklētājam vai karaliskās ģimenes locekļiem.

Bet kāpēc korgiji? 

Pembroka korgiji bija pazīstami Velsā, bet tie bija kā jaunums Anglijā. Jorkas hercogs, Elizabetes tēvs, uzrunāja cienījamu korgiju audzētāju Telmu Greju, kas ģimenei atveda trīs kucēnus no Rozavel audzētavas Surrejā, no kuriem izvēlēties.

Karaliskā ģimene iemīlējās korgijā, ko sākotnēji sauca Rozavela Zelta ērglis, jo viņam vienīgajam bija maza astīte, ko luncināt. Taču kucēns kļuva pazīstams kā Dūkijs.

Dūkijs uzvedās šausmīgi, viņš nepārtraukti koda galminiekiem un apmeklētājiem, taču tas neapturēja publikas mīlestību pret Elizabeti un mazo tirānu, kas valdzināja sabiedrību.

Vēl viens kucēns, lēdija Džeina, ieradās no tā paša audzētāja dažus gadus vēlāk. Pēc tam 1936. gada Ziemassvētkos notika karaliskais sabiedrisko attiecību notikums - tika izdota bērnu grāmata "Mūsu princeses un viņu suņi", kas karalisko ģimeni un viņu mājdzīvniekus parādīja kā ļoti cilvēcisku ģimeni. 

Grāmata, kas bija pilna ar suņu attēliem un ģimenes vērtībām, tika pārdota tikai dažas dienas pirms hercoga vecākais brālis atteicās no troņa, padarot viņu par jauno karali.

Bekingemas pils ir ļoti šaurs viedoklis par jebko, kas saistīts ar karalienes suņiem, jo ​​tie tiek uzskatīti par "privātu lietu". Taču ir skaidrs, ka karaliskās ģimenes locekļi jau agri uztvēra korgiju klātesamību kā mīkstinošu efektu tam, kā sabiedrība uztver karalisko ģimeni.

Audzētavu kluba dati liecina par nepārprotamu Velsas korgiju pembroku reģistrācijas pieaugumu 1936. gadā un vēl vienu 1944. gadā, kad princese Elizabete ieguva korgiju Sjūzenu. Viņa bija padarījusi korgijus stilīgu, tie lika viņai izskatīties silti un maigi.

Netālu no kameru acīm princese Elizabete un viņas korgijs Sjūzana bija nešķiramas. 

Nav nekāds pārsteigums, ka Elizabete vērsās pie Telmas, savu bērnība kucēnu apgātnieces, lai atrastu karaliskajai Sjūzenai dzīvesbiedru. 

Rozavels Lucky Strike bija piemērots šai lomai. Viņa un Sjūzenas savienība veidoja Vindzoras pembroka korgiju līniju, kas turpinājās 14 paaudzēs.

Korgiji bija ne tikai karalienes mīlētie mājdzīvnieki, bet tā arī bija kā saikne ar viņas tēvu un iespēja bezrūpīgi pavadīt laiku. Katrs kucēns pēc Sjūzenas bija veids, kā daļu no tā visa paturēt sev, un atgādinājums, ka dzīve un dinastijas turpinās.

Kamēr viņas vīrs princis Filips visu mūžu pavadīja, ejot nedaudz aiz sievas, korgiji skraidīja pa priekšu, priecājoties par brīvību, kas liegta pašai karalienei. 

Karaliene Elizabete II savus suņus sauca par "meitenēm" un "puišiem". Visu savu korgiju audzēšanas gadu laikā viņa nekad nepārdeva nevienu no saviem kucēniem. Visi palika pie viņas vai tika nodoti audzētājiem, radiem vai draugiem.

Korgiji devās tur, kur devās karaliene - no pils uz pili, tie lidoja ar helikopteriem, brauca ar vilcieniem un limuzīniem. Ziemassvētkos Sandringemā viņiem katram bija savas zeķes, ko piepildīja pati karaliene.

Bakingemas pilī ir 775 istabas, bet korgiji gulēja karalienes privātajā dzīvoklī. 

Pastaigas katru dienu bija daļa no karalienes ikdienas, pirms viņai pasliktinājās veselība. 

Tipiska suņa dzīvē nav tūkstošiem hektāru, pa kuriem klīst, vai greznas maltītes, kas gatavotas karaliskajā virtuvē no steika, vistas krūtiņas, dārzeņiem un rīsiem.

Karaliskā autore Penija Džunore savā uzskata, ka dažos veidos korgiji karalienei deva vērtīgu kontaktu ar visiem pārējiem. Viņa rakstīja: "Suņi un zirgi ir karalienes aizraušanās, un tieši ar viņiem un cilvēkiem, kuriem ar kuriem karaliene dala šo kaislību, viņa patiesi atpūšas. Zirgi ir bagāto cilvēku aizraušanās, bet suņi nav. Viņi ir lielisks sociālais izlīdzinātājs, viņi piesaista cilvēkus no dažādām dzīves jomām, un gadu gaitā karalienei ir bijusi spēcīga un patiesa draudzība ar daudziem saviem kolēģiem suņu entuziastiem."

Laikā no 1933. līdz 2018. gadam karalienei vienmēr piederējis vismaz viens korgijs, taču lielākoties tie bija daudz vairāk. Princis Filips gan nekad nav bijis īpašā sajūsmā par savas sievas karalienes mīlestību pret šīs šķirnes suņiem.

Un tad parādījās dorgi - princesas Mārgretas takša Pipkina un karalienes korgija Tiny (tulk. mazais) krustojums 1970. gados. 

Karalieni un princesi Mārgaretu tik ļoti apbūra iznākums, ka viņas suņus pāroja vēlreiz, un gadu gaitā piedzima aptuveni 10 dorgu mazuļi. 

Viņiem ir dažāds izskats, dažas ausis ir vērstas uz augšu, līdzīgas korgijiem, bet citas nokarājušās kā takšiem. Bet visiem viņiem bija garas astes un tie bija mazāki par ciltsrakstu korgijiem.

Dažos gadījumos, kad nomira tuvinieki, karaliene pat adoptēja viņu suņus, piemēram, karalienes mātes trīs korgijus 2002. gadā. 

Saskaņā ar “Vanity Fair”, kad karaliene devās apskatīt savas mātes mirušo ķermeni, viņa paņēma karalienes mātes korgijus sev līdzi.

Viņa adoptēja arī Visperu, kas piederēja viņas bijušajam galvenajam medību sargam Vindzorā, Bilam Fenvikam un viņa sievai Nensijai. 

Pēdējā bija karalienes dārgs draugs, kurš piecus gadu desmitus palīdzēja karalienes korgiju audzēšanā, un viens no retajiem cilvēkiem, kuru zvani viņai vienmēr tika adresēti neatkarīgi no nekā.

Karaliskā korgiju audzēšanas programma beidzās pirms vairākiem gadiem, jo ​​tika teikts, ka karaliene pēc nāves nevēlējās atstāt aiz sevis jaunus suņus.

Viņa tika fotogrāfēta kopā ar savu dorgiju, vārdā Candy (Konfekte), vēl šogad janvārī. Karalienei bija arī divi jauni korgiji, vārdā Muiks un Sandija, kurus 2021. gadā uzdāvināja viņas dēls princis Endrū un viņa meitas.

Tagad ir apstiprināts, ka suņi dosies dzīvot pie prinča un viņa bijušās sievas Sāras, Jorkas hercogienes, uz "Royal Lodge", savrupmāju Vindzoras muižas teritorijā.

Taču nav skaidrs, vai dorgijs Konfekte viņiem pievienosies.

Princis ne vienmēr priecājies par korgiju klātbūtnes. Karaliskā autore apgalvo, ka karaliene, "būtībā ļoti kautrīga sieviete", kurai bija jārunā pārliecinoši ar svešiniekiem, izmantoja suņus, lai mazinātu diskomfortu, tostarp ar saviem radiniekiem.

"Viņas ģimene to dēvē par "suņa mehānismu" […] Ja situācija kļūst pārāk sarežģīta, viņa dažreiz burtiski aizies no tās un izvedīs suņus. Tiek teikts, ka princim Endrjū bija vajadzīgas trīs nedēļas, lai tiktu garām suņiem, lai pastāstītu savai mātei, ka viņa laulībā ar Sāru Fērgusoni ir problēmas," viņa rakstīja.

Karaliene arī izmantoja suņus, lai palīdzētu citiem nomierināties.

Kara ķirurgs Dr. Deivids Nots aprakstīja tikšanos ar karalieni, kad viņš tikko bija atgriezies no kara plosītās Alepo un pēctraumatiskā stresa traucējumu dēļ nespēja sarunāties ar monarhi. Viņa juta, ka kaut kas nav kārtībā, un sacīja: "Nu, vai es varu jums palīdzēt?" pirms palūdza atnest viņas korgijus.

"Pēkšņi galminieki atnesa korgijus, un viņi palīda zem galda," “BBC” stāsta Nots. Karaliene atvēra cepumu kārbu. "Un tā 20 minūtes mēs ar karalieni pabarojām suņus. Viņa to darīja, jo zināja, ka esmu nopietni traumēts."

Kādu laiku korgiji tika uzskatīti par vecu cilvēku šķirni. Viņu uzplaukums sasniedza zenītu 20. gadsimta 60. gados, kad tika reģistrēti gandrīz 9000 korgiju kucēnu, jo sabiedrību uzrunāja karalienes attēli ar viņas jauno ģimeni un suņiem. 

Taču īpaši no 90. gadu beigām ir vērojams korgiju kritums, un 2014. gads bija viņu “annus horribilis” jeb briesmīgais gads. Ar tikai 274 jaunām reģistrācijām Pembrokes korgiji iekļuva neaizsargāto vietējo šķirņu kategorijā Apvienotajā Karalistē.

Tad nāca “Netflix” ar savu glābiņu “The Crown” seriāla formā, kura pirmā sezona 2016. gadā pagrieza pulksteni atpakaļ uz karalienes valdīšanas sākumu un korgiji atkal bija topā. 

Klēra Foja, kas atveidoja karalieni Elizabeti II, žurnālam Vanity Fair stāsta, kā uz vietas esošie suņi tika uzpirkti ar gardumiem un īpaši mīlēja sieru, katru dienu apēdot teju veselu čederas siera bloku. 

Korgiju skaits atjaunojās, un 2017. gadā pēc pirmās sezonas tika reģistrēti par 16% vairāk jauni kucēni, savukārt 2018. gadā, kad iznāca seriāla otrā sezona – par 47% vairāk korgiju. Taču korgiju pieaugums nebija tikai “The Crown” nopelns arī Džeimsa Bonda sižetā ar karalieni un trim karaliskajiem korgijiem 2012. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, korgiji atgriezās sabiedrības apziņā.

Sociālie mediji arī ir bijuši ļoti svarīgi korgiju renesanses atdzimšanai, to labi zina “TikTok” zvaigžņu Hammy un Olīvijas īpašnieks Kriss Ekvāls.

34 gadus vecais Kriss 2020. gada aprīlī diezgan nejauši izraisīja interneta sensāciju, nofilmējot savu korgiju Olīviju, kas rej pie putekļu sūcēja. "Tas ieguva 250 000 skatījumu nedaudz mazāk nekā 20 minūtēs," viņš atceras.

Divus gadus un septiņus miljonu sekotāju vēlāk viņš ir izveidojis vairāk nekā 700 runājošu korgiju skitus jeb komiska rakstura uzvedumus internetā. 

Tajos ir iekļauts skriešanas joks par suņu karu ar "pūķi" (viņu putekļu ienaidnieku), un vakuuma uzņēmums ir iesaistījies satura sponsorēšanā.

Jautāts, kāpēc korgiji apbur cilvēkus, viņš atbild: "Korgijā ir kaut kas ļoti unikāls – tas ir suns, ar kuru ļoti gribas veidot saikni. Viņi ir izcilākie gani, kādus jūs jebkad būsiet redzējuši! Bet, ja paskatās no pirmā acu uzmetiena ir tā, vai tas ir suns, vai tas ir maizes klaips? Viņos ir kaut kas tik mīļš."

“The Kennel Club” korgiju audzētavas pārstāve Siāra Farela piekrīt, ka korgiju anatomija ir viņu kiča pievilcības galvenā loma.

"Viena no lietām ir tā, ka cilvēkiem patīk lielas ausis - kaut kas, kam var piespiesties, atgādinot mīksto rotaļlietu. Tie ir špicu sugas pārstāvji, kas ir tik smaili sejā, kas ienes neprātīgumu. Viņi izskatās kaut skarbi, bet mīļi."

Šķirne sabiedrības uztverē bija nesaraujami saistīta ar monarhiju, kamēr valdīja karaliene. Bet vai karaļa Čārlza III laikmetā, kurš savulaik izteicās, ka dod priekšroku labradoriem un ir ilggadējs Džeka Rasela terjeru īpašnieks, vai korgiji var sagaidīt vēl vienu popularitātes kritumu?

"Es ceru, ka nē," saka Farela kundze. "Es domāju, ka korgiji pēdējos gados ir guvuši lielu progresu." Viņa uzskata, ka tie vienmēr būs karalienes ikoniskie suņi, taču jo vairāk potenciālie īpašnieki redzēs korgijus tiešsaistē, jo mazāk svarīga būs karaliskā asociācija.

"Pastāvēs cilvēku paaudze, kas izmantos sociālos medijus un kuriem tie šķitīs raksturīgi un jautri. Es domāju, ka viņi noteikti ir šeit, lai paliktu."