Vēsturisks brīdis! Briti ar sajūsmu sagaida pirmo tikšanos ar savu jauno karali Čārlzu III

Pirmajā tikšanās reizē ar sabiedrību Čārlzu III ļaudis sveica ar ziediem, spieda un pat skūpstīja viņam rokas, kā arī fotografēja viņu, iemūžinot vēsturisko mirkli.

Plkst. 18.00 pēc Lielbritānijas laika jeb plkst. 20.00 pēc Latvijas laika tika pārraidīta karaļa pirmā televīzijas uzruna tautai.

Tajā viņš apsolīja kalpot tautai visu savu atlikušo mūžu. Viņš arī sirsnīgi pateicās savai mūžībā aizgājušajai mātei Elizabetei II par viņas mīlestību un kalpošanu gan ģimenei, gan tautai.

"Visa mūža garumā Viņas Majestāte karaliene, mana mīļotā māte, bija iedvesma - piemērs man un visai manai ģimenei, un mēs esam viņai parādā visdziļāko cieņu, kādu jebkura ģimene varētu būt parādā savai mātei par viņas mīlestību, vadību, izpratni un piemēru. [..] Karalienes Elizabetes dzīve bija labi nodzīvota, liktenīgais solījums izpildīts, un viņas aiziešana mūžībā izraisa visdziļākās skumjas."

Viņš atzina, ka viņa dzīve mainīsies, uzņemoties jaunos pienākumus. "Man vairs nebūs tik daudz laika un enerģijas, lai veltītu sevi labdarības organizācijām un jautājumiem, kas man tik ļoti rūp. Taču es zinu, ka šis svarīgais darbs turpināsies uzticamās citu cilvēku rokās. Šis ir pārmaiņu laiks arī manai ģimenei. Es paļaujos uz savas mīļās sievas Kamillas palīdzību."

Savu uzrunu karalis noslēdza ar aizkustinošu veltījumu savai mātei: "Manai mīļajai mammai, uzsākot savu pēdējo lielo ceļojumu, lai pievienotos manam dārgajam mūžībā aizgājušajam tētim, es gribu pateikt vienkārši: paldies... Paldies par tavu mīlestību un uzticību mūsu ģimenei un tautai, kurai tu tik centīgi kalpoji visus šos gadus. Lai eņģeļi tev dzied."

Runas laikā viņš arī pieminēja princi Viljamu, norādot, ka viņu turpmāk dēvēs par Velsas princi, bet Ketrīnu - par Velsas princesi. Savukārt Saseksas hercogam Harijam un Meganai viņš novēlēja veiksmi, veidojot savu dzīvi aizjūras zemēs.

Rīt Čārlzs tiks paziņots par Apvienotās Karalistes jauno monarhu Mantojuma padomes sēdē Sentdžeimsas pilī.

Kronēšanas ceremonija diez vai notiks tik drīz, bet sestdien uz sēdi sanāks Mantojuma padome.

Padomes sēde sestdien sāksies plkst.12 pēc Latvijas laika un tai būs divas daļas. Sēdē tiks pasludināts jaunais valdnieks, un karalis parakstīs zvērestu, solot aizstāvēt Skotijas baznīcas drošību.

Pēc sēdes plkst.13 plānota galvenā proklamācija no Sentdžeimsas pils balkona, no kura redzams pils klostera laukums.

Čārlzs karaļa troni automātiski mantojis pēc pēc Elizabetes II nāves.

Viņš ir vecākais no karalienes Elizabetes II un prinča Filipa četriem bērniem. Jāteic, ka karaļa statusam viņš tika gatavots jau no bērna kājas, bet, ņemot vērā Elizabetes II ilgo valdīšanas laiku - 70 gadus, par karali kļuvis tikai 73 gadu vecumā. Līdz ar to viņš ir vecākais visā Lielbritānijas vēsturē, kurš šādos gados ieņēmis karaļa statusu.

Čārlzam III varētu būt grūti iemantot tādu autoritāti kā viņa mātei karalienei Elizabetei II. Viņa reputāciju krietni pabojājuši vairāki neveiksmīgi izgājieni, tostarp laulības krāpšanas skandāls.

Atgādinām, ka 1981.gadā Čārlzs apprecējās ar nu jau nelaiķi Diānu Spenseri, kura ieguva tautas mīlestību kā princese Diāna.1996.gadā abu laulība tika šķirta, jo nāca klajā, ka Čārlzam ir dēka ar Kamillu Pārkeri-Boulzu. 2005.gadā Čārlzs apprecējās ar Kamillu. Karaliene Elizabete II šogad pauda savu gribu, lai vēlāk Kamillai pienāktos karaļa sievas tituls - lai viņa tiktu dēvēta par karalieni (precīzāk - viņa būs karaliene konsorte, kas ir karaļa sieva, kas titulu ieguvusi ieprecoties, nevis mantojot).

Jāteic, ka Čārlzs līdz šim ir bijis ļoti redzama un zināma figūra pasaules politikā, tomēr jāņem vērā, ka tagad karalim būs jāievēro politiskā neitralitāte. Līdz šim Čārlza galvenie projekti bijuši arhitektūra, vides un klimata jautājumi.

Karalienes Elizabetes II ilgais valdīšanas laiks

Elizabete II tronī atradās 70 gadus. Viņa kļuva par karalieni 25 gadu vecumā pēc viņas tēva nāves 1952.gada 6.februārī.

Viņas valdīšanas laikā Lielbritānija piedzīvoja milzīgas sociālās pārmaiņas, no impērijas kļuva par sadraudzību, atguvās no Otrā pasaules kara, pieredzēja Aukstā kara beigas, iestājās Eiropas Savienībā (ES) un pēc tam pameta to.

Elizabetes II valdīšanas laikā Lielbritānijā viens otru nomainīja 15 premjerministri, sākot no Vinstona Čērčila, kurš dzimis 1874.gadā, un beidzot ar Lizu Trasu, kura dzimusi 101 gadu vēlāk.

Elizabete II piedzima 1926.gada 21.aprīlī Londonā. Viņai tika dots vārds Elizabete Aleksandra Mērija. Reti kurš varēja iedomāties, ka viņa kļūs par karalieni, bet 1936.gada decembrī viņas tēvocis Eduards VIII attiecās no troņa, lai salaulātos ar amerikāņu šķirteni Volisu Simpsoni. Rezultātā Elizabetes tēvs kļuva par karali Džordžu VI, un Elizabete desmit gadu vecumā kļuva par pirmo rindā uz troni.

Otrā pasaules kara laikā Elizabete satuvinājās ar Grieķijas un Dānijas princi Filipu, un pāris salaulājās 1947.gadā piecus gadus pirms viņa kļuva par karalieni. Viņi bija ilgākais valdījušais karaliskais pāris Lielbritānijas vēsturē.

Princis Filips aizgāja mūžībā 2021.gada 9.aprīlī 99 gadu vecumā.

Viņu pirmais dēls Čārlzs piedzima 1948.gadā. 1950.gadā pasaulē nāca princese Anna, 1960.gadā piedzima princis Endrū un 1964.gadā princis Eduards. Viņi dāvājuši karalienei astoņus mazbērnus un 12 mazmazbērnus.

Viņas kronēšana notika 1953.gada 2.jūnijā.

2015.gada septembrī Elizabete II kļuva par visilgāk valdījušo britu monarhu, pārspējot karalieni Viktoriju. Todien viņa kļuva arī par visilgāk valdījušo sievieti monarhu pasaules vēsturē.

Elizabetes II ir arī vecākā no visām karalienēm, kādas bijušas, un visvecākā no visiem britu monarhiem, kādi valdījuši.

Izplatoties ziņai par Elizabetes II nāvi, pasaules līderi steiguši apliecināt cieņu aizgājušajai monarhei un izteikt līdzjūtību karaliskajai ģimenei un visai Lielbritānijai.

Lielbritānijas karaliene Elizabete II mūžībā devās 8. septembrī 96 gadu vecumā.