Mīlestība uz kara fona. "Sisī" - vēsturisks vācu seriāls ar latvisku piesitienu

20. gadsimtā viņa bijusi iedvesmas avots daudzām kinematogrāfiskām versijām un fantāzijām, tostarp režisora Ernsta Mariškas populārajai triloģijai, kas 50. gados padarīja par zvaigzni jauniņo Romiju Šneideri. Lielākoties šīs filmas ir cukursaldas pasakas, kas radījušas romantisko mītu par Sisī.

Vēsturiskā superzvaigzne

Būtībā tiešām romantiska Sisī dzīvē ir epizode, kad, pretojoties savas mātes gribai, imperators Francis Jozefs I noraida paredzēto laulību ar Sisī dažus gadus vecāko māsu Helēnu un par savu līgavu izvēlas Elizabeti, kurai tobrīd ir tikai 15 gadu (pirms tam abi jaunieši nekad nav tikušies, kaut Sisi ir Franča Jozefa māsīca).

Kas attiecas uz pārējo Austrijas imperatores dzīvi, tā nebūt nebija rozēm kaisīta. 1854. gadā 16 gadu vecumā viņa apprecas ar imperatoru. Tas ir laiks, kad Habsburgu impērijā valda visai reakcionāra politika, austrieši cieš militāras sakāves Lombardijā, pret imperatoru tiek vērsti vairāki atentāti, dumpojas Austrijas ietekmē esošā Ungārija. Taču jauno un skaisto Sisī tauta dievina – gan Austrijā, gan Ungārijā. Juzdama dziļas simpātijas pret ungāriem un garā brīvo Ungāriju, imperatore kā vidutāja starp vīru un ungāru aristokrātiem iesaistās ungāru un austriešu konflikta risināšanā. Viņa maz laika pavada Vīnē kopā ar imperatoru, toties, aizbildinoties ar veselības problēmām, mitinās Ungārijā, kur viņu neierobežo striktā galma dzīve.

Tikpat nevērīgi kā pret savu vīru Sisī izturas gan pret bērniem, gan pienākumiem galmā. Sisī ilgajos ceļojumos (pamatā inkognito, lai izvairītos no ļaužu uzmanības) imperators rod mierinājumu kādas aktrises sabiedrībā. 1889. gadā 31 gada vecumā Sisī un Franča Jozefa vienīgais dēls un troņmantnieks Rūdolfs izdara pašnāvību, nogalinot arī savu mīļāko – no šī trieciena Sisi vairs īsti neatgūstas. Viņa atsakās no galma pienākumiem pavisam un daudz ceļo. Visas dzīves garumā Sisī piemeklē smagi melanholijas un depresijas periodi.

Izslavēta kā ļoti skaista sieviete, Sisī ārkārtīgi rūpējas par savu ārējo izskatu, visu mūžu saglabājot smalku ķermeni, tievu vidukli, nomokot sevi ar dažādām diētām un badošanos, nodarbojoties ar vingrošanu un jāšanu un dodoties garās pastaigās. Viņa nevalkā apakšsvārkus vai kādu citu apakšveļu, kas varētu piešķirt augumam papildu apjomu. 60 gadu vecumā Sisī Ženēvā nāvējoši ievaino kāds itāļu anarhists.

Gan Sisī, gan Francis Jozefs I ir visilgāk valdījušie austriešu imperatori. Viņu dēla Rūdolfa nāve atstāj Austriju bez tieša vīriešu dzimuma mantinieka. Par troņmantnieku kļūst Franča Jozefa jaunākā brāļadēls, erchercogs Francis Ferdinands – 1914. gadā viņš tiek nogalināts Sarajevā, ieskandinot sākumu šaušalīgajam Pirmajam pasaules karam. Austroungārijas impērija, tāpat kā Habsburgu dinastija, beidz pastāvēt.

Sisī ir ārkārtīgi populāra gan savas dzīves laikā, gan pēc nāves, kļūstot par vēsturisku ikonu. Viņas vārdā nosaukts ordenis, viņai veltīti pieminekļi, statujas un muzeji, viņa attēlota gan komiskā operetē, gan mūziklā, gan paša Žana Kokto sarakstītā lugā. Par viņu vēsta daudzas grāmatas, kā arī mākslas un pat animācijas filmas.

Jauna interpretācija

Savu versiju par Austrijas imperatores Elizabetes dzīvi un mīlestību piesaka jaunais vācu miniseriāls «Sisī».

Te Sisī ir mūsdienu meitene – viņa zina, ko vēlas un kā to dabūt, un vienmēr dara to, ko grib. Viņa uzticas savai sirdsbalsij un vairāk par visu mīl brīvību, basām kājām skrienot pa pļavu un auļojot zirga mugurā. Mūsdienīgs ir arī filmas diezgan bagātīgais erotiskais piesitiens – jau pirmajos kadros Sisī tiek rādīta, jutekliski pašapmierinoties (lai gan vēlāk dīvainā kārtā izrādās, ka viņai nav ne jausmas, kas notiek starp vīrieti un sievieti guļamistabā), savukārt imperatora istabās valda īsta mauku mājas vaļība.

Sisī tēvs ir Bavārijas hercogs, toties māte Ludovika ir daudz augstākas kārtas – viņa ir imperatora mātes māsa. Nav gan īsti skaidrs, kāpēc māte apprecējusi Sisī tēvu, ja to nožēlo un pat kaunas no sava vīra. Taču, tā kā Sisī iemīlētais grāfs nav gana laba partija meitai, viņai tiek meklēts cits līgavainis, savukārt viņas māsai Helēnai paredzēts precēties ar pašu imperatoru. Kaut Francis Jozefs iemieso visu, pret ko uzstājas Sisī un Helēnas brīvību mīlošais tēvs, kurš iebilst pret precībām ar gāšanai lemtu vāju imperatoru, viņu neviens neņem vērā.

Abas māsas ir atšķirīgas. Helēna ir skaistāka, toties Sisī – interesantāka un šarmantāka. Helēna noteikti būtu pelnījusi augsto imperatores statusu un daudz labāk atbilstu valdnieces tēlam. Taču vēsturē un dzīvē nenotiek tas, kas būtu pelnīts. Seriālā Francis sajauc abas māsas, jau iepazīstoties, un, ieraugot imperatoru, Sisī ātri aizmirst savu apraudāto mīlestību. Mīlnieku satuvināšanās noris īstenā vācu romantiskā kino garā: pakaļdzīšanās mežā, puskaila Sisī ar saplēstu kleitu, slepkavnieciski noskaņoti dumpinieki, bruņnieciska drosme, atbrīvojot sagūstīto skaistuli, kopīga pelde upē un ļoti ātra pāreja no nepatikas uz mīlestību. Sisī izjauc māsas kāzas visai apzināti un nebūt ne nevainīgi. Simboliskā ziedu buķete, kas apstiprina saderināšanos, tiek tieši viņai.

Sākums laulībai ir visai neveikls – gan gultā, gan sabiedriskajā dzīvē. No Bavārijas brīvības Sisī nokļūst Vīnes galma etiķetes sprostā, kur dzīvi regulē strikts protokols, kas sažņaudz kā korsetē. Viņai nepārprotami tiek paziņots, ka imperatore nedrīkst sēdēt, rokas klēpī salikusi. Uz viņu skatīsies visa pasaule, un no viņas tiek gaidīti pienākumi. Un, protams, mantinieks. Sisī nav gatava Hābsburgu galma dzīvei. Jau pirmā oficiālā pieņemšana beidzas ar ģīboni. Arī no augstākajām galma aprindām Sisī nākas sajust splīnīgu attieksmi, un attiecības ar autoritāro vīramāti erchercogieni Sofiju ir saspīlētas.

Ar grūtībām nākas saskarties arī laulības dzīvē, kur tiek iztaustītas robežas, kurš kuru un kā pakļaus – ar mīlestību vai ar iedzimto augstprātību. Īstas saskarsmes brīži starp laulātajiem ir īsi, jo Francim kopš bērnības ir mācīts, ka jūtas ir vājuma pazīme. Jaunais imperators ir nežēlīgs gan pret saviem ienaidniekiem, gan tuvākajiem un uzticamākajiem līdzgaitniekiem. Sisī būs jāsastopas ar grūtībām ar augstu paceltu galvu, jānocietina sirds un no kaprīzas meitenes jāpārtop īstenā valdniecē.

Seriālā ir apspēlētas zināmas Sisī dzīves epizodes: imperators, kurš, izvēloties sev sievu, samaina māsas, Sisī attiecības ar vīramāti, bērnu dzimšana, ietekme uz vīru politikā. Kaut laulības un galma dzīvē klājas visādi, tauta mīl jauno, skaisto imperatori, un tieši viņa lielā mērā nostiprina monarhiju. Fonā personisko attiecību šķetinājumam ieskicēti politiskie notikumi, kas lielā mērā noteica Eiropas tālāko likteni: agresīvas nacionālisma tendences, saceļoties ungāriem, kas pieprasa brīvību un parlamentu Ungārijai, vēlot nāvi tirānam imperatoram un visai monarhijai; karš Lombardijā, kas tāpat pieprasa brīvību; konflikts ar Napoleonu (tas gan nav slavenais Napoleons Bonaparts, bet viņa brāļadēls Napoleons III, Francijas imperators – tautā populārs un cienīts monarhs, kurš atbalstīja Itāliju tās neatkarības karā).

Latviskais piesitiens

«Sisī» skatītājus varētu intriģēt fakts, ka seriāls uzņemts ne tikai Austrijā, Ungārijā, Lietuvā, bet arī Latvijā – Cesvaines, Straupes un Rundāles pilīs, kā arī citās vietās. Piemēram, kautiņš starp ungāru teroristiem un imperatora draugu grāfu, kas filmā risinās pilī Budā, filmēts Latvijas Nacionālās operas garderobē un gaiteņos, kas izskatās visai amizanti. Seriāla uzņemšanā piedalījušies daudzi dažādu nozaru latviešu kino profesionāļi. Filmas sākuma titros latviešu aktieru vārdi gan neparādās, bet ik pa laikam starp filmas varoņiem mazās lomiņās pavīd pazīstamas sejas (piemēram, Karīna Tatarinova košā bordeļa saimnieces tēlā, Ģirts Krūmiņš kā imperatora uzticamais sulainis, Gundars Āboliņš galma priestera lomā u. c.).

Jaunā aktrise Dominika Devenporta (dz. 1996), kas atveido Sisī, līdz šim plašākai publikai nebija zināma. Viņa studējusi aktiermākslu Minhenē, piedalījusies mazā lomiņā filmā «Nakts vilciens uz Lisabonu» (2013) un nospēlējusi dažas lomas teātrī. Iejušanās tik ikoniskā lomā kā imperatore Sisī ir aktrises lielais pieteikums kino un televīzijas pasaulē. Viņas partneris Janniks Šūmans (dz. 1992) savukārt var lepoties ar daudz iespaidīgāku lomu sarakstu. Viņš piedalījies daudzās televīzijas filmās, kā arī filmā «Sekas» («Aftermath», 2019).

Kaut seriāla veidotāji uzsver, ka seriāls «Sisī» ir visai autentiska versija par Elizabetes dzīvi, notikumu un varoņu atveides vēsturiskā ticamība tomēr ir ļoti apšaubāma. Drīzāk to var uztvert kā fantāziju par reiz eksistējušu vēsturisku personību dzīvi, attiecībām un notikumiem, kādi tie pilnīgi noteikti nebija. Tā ir kostīmdrāma – vācu romantiskā kino eklērs ar greznām dekorācijām, krāšņiem kostīmiem un ārkārtīgi skaistiem dabas skatiem. Turklāt karaļpāra piedzīvojumiem ir paredzams turpinājums – seriāla veidotāji sola arī 2. sezonu, un jau patlaban tā tiek filmēta Rīgā.

LTV1 / no 21. jūlija / ceturtdienās / 22.15

«Sisī»

Story House Pictures».

Pirmā sērija: 2021. gada 12. decembrī.

Sezonu skaits: 1.

Scenārija autori: Andreass Gutzeits, Elēna Hella, Roberts Krauze.

Režisors: Svens Boze.

Lomās: Dominika Devenporta, Janniks Šūmans, Dezirē Nosbuša, Tanja Šleifa, Paula Kobere u. c.