Latvijas krimiķu renesanse. Seriāla "Krimināllieta iesācējam" recenzija

Ar Nacionālā kino centra 2020. gada konkursa atbalstu seriālu izveidei nepilna gada laikā mums nodoti divi lieli vietējie seriāli. Projektu konkurss zināmā mērā tika radīts, lai uzturētu pandēmijā cietušo kultūras nozari. Interesanti, ka atbalstīti divi žanrā un stilā dažādi daudzsēriju stāsti. Tas ir tikai viens no iemesliem, lai nepievērstos abu seriālu salīdzināšanai un svēršanai ar mērķi noskaidrot, kurš tad ir labāks.

Vēsturiska vēriena seriāls par Emīliju Benjamiņu ir izteikti mērķēts uz Latvijas publikā visejošāko žanru, respektīvi, refleksijām par mūsu grūto vēsturi, kur stāstu centrā ir stipras personības, turoties pretim vēstures dzirnakmeņiem. «Emīliju. Latvijas preses karalieni» jau pamatos var uzskatīt par samērā drošu seriālu Latvijas publikai.

Lai gan krimināla žanra sižeti ir atrodami arī mūsu viedtelevīziju platformu pašu producētajā saturā, lielākoties tie nepaceļas augstāk par TV saturu, pie kura nosist laiku, mizojot kartupeļus. Caurcaurēm jūtams to nepietiekamais budžets un vizuālā materiāla idejiskā nabadzība, kas ražots kā uz konveijera. Mazliet atsvaidzinoša pārmaiņa tajā bija nesen iznākusī Jurija Skorobogatova kriminālā komēdija «Uzticības persona». Tomēr «Krimināllieta iesācējam» noteikti paceļ Latvijas kino un TV jaunāko laiku detektīvstāstu un kriminālfilmu žanra kvalitātes latiņu jaunos augstumos. Septiņu sēriju miniseriāls nav žanra šablonu kompilācija vai mēģinājums vienkārši pārkopēt pasaules aktuālos režijas žanra meistarus, ar ko slimo lokālo viedtelevīziju producētā satura veidotāji. Protams, «Krimināllieta iesācējam» atšķiras arī ar savām budžeta iespējām, kuras gan būtu maldīgi pārvērtēt. Tas ir krietni lielāks nekā vietējo platformu veikumiem, tomēr to salīdzināt ar «Netflix» vai HBO budžetiem būtu smieklīgi.

«Krimināllietas iesācējam» gaitā paralēli sekojam stāstam trīs dažādos laika periodos, kas pirmo pāris sēriju gaitā līdz ar varoņiem sasaistās vienā noziedzīgā shēmā. Mežonīgo deviņdesmito viducī īpaši nežēlīgi tiek noslepkavota ietekmīgā politiķa Silšalkas asistente. Paralēli tam 60. gadu nogalē izsekojam jaunai un daiļai studentei Natālijai, kuru čeka savervē savu ziņotāju pulkam tik tālu, ka viņai savs jaunais statuss un tā sniegtās iespējas sāk iepatikties. Pakāpeniski atklāsies, ka šī jaunā 60. gadu meitene pieaugusi un ietekmīga darbojas 90. gadu varoņu tīklā. Tur centrā ir vairākas sižeta līnijas. Galvenā no tām ir jaunajam policijas detektīvam Kārkliņam uzticētā izmeklēšana, kura viņam kā pirmā lieta pašam par pārsteigumu tiek uzticēta. Tā ir valsts «karstākās» slepkavības atklāšana, kas ir preses uzmanības centrā. Tomēr izrādās, ka «jauna slota tīri slauka». Kārkliņš rūpīgi seko noziegumam pa pēdām, sākot atklāt vairāk, nekā daudzi ietekmīgi vīri gribētu. Pa ceļam viņam gadās kolorīta armēņu biznesmeņu-bandītu ģimene un kāds tikko no cietuma izlaists profesionāls kramplauzis Antons. Viņš pēc cietumā pavadīta laika īsti nesaprot, kādā valstī ir atgriezies un kādu pasi viņam tagad vajag. Katram šajā kriminālajā rēbusā ir savas intereses, tomēr Latvijas 90. stila apšaudēs mirt nāksies daudziem…

Pareizie akcenti

Viena no daudzām «Krimināllietas iesācējam» vērtībām ir uzmanīgais laikmeta portretējums, kas daudziem varētu būt spilgtā atmiņā un dod iespēju dzīvi asociēties ar notikumu laiku un vietu. Lai gan seriāla sižetā darbojas vesela 90. gadu Latvijas stereotipu plejāde (korumpēti politiķi, armēņu bandīti, ideālistiski policisti, sirsnīgas prostitūtas, čekas savervētie labākas dzīves alkstoši padomju cilvēki utt.), tomēr neviens no viņiem nekļūst karikatūristisks, kā pirmajā mirklī varētu šķist.

Mūsu priekšā ir radīta patiesu un dzīvu personību ansamblis ļoti savādos laikos. No vienas puses, par to jāsaka paldies meistarīgai aktieru blicei un labam scenārijam, bet vēl vairāk gribētu vērst uzmanību uz to, cik eleganti ar materiālu un prasmīgi ar aktieriem ir pastrādājis visu sēriju režisors Armands Zvirbulis. Viņa profesionālās kvalitātes jau varēja apjaust seriālā «Sarkanais mežs», kura stiprā puse bija tieši varoņu psiholoģija un aktierspēle uz ekrāna. Tomēr «Sarkanajam mežam» līdz augstvērtīga līmeņa seriālam liedza pakāpties stipri kokainais vizuālais stils un pastieptais garums.

«Krimināllietā iesācējam» aiz kameras ir viens no Latvijas spējīgākajiem operatoriem Gints Bērziņš. Viņa kinematogrāfista acs ir pratusi piezemēti, tomēr arī ļoti uzmanīgi izcelt aktieru meistarīgo darbu, tajā pašā laikā tuvplānos apslēpjot to, ka šim seriālam nebija bezgalīgas budžeta iespējas un plaši masu skati. Lielā mērā Ginta Bērziņa operatora darbs seriāla vizuālo pusi ir pacēlis pasaules līmenī, atšķirībā no «Sarkanā meža», neiespundējot mūs butaforiskā vidē.

Tik bieži gan no profesionāļiem, gan ierindas skatītājiem dzirdēts, ka latviešu filmās un seriālos aktieri uz ekrāna nemāk runāt. Tas viss izklausās pēc teātra, un dialogi ir neveikli. «Krimināllieta iesācējam» mums atgādina, ka vainīga nav nedz latviešu valoda, nedz aktieri. Vēl jo vairāk, ir brīži, kad dialogi ir filigrāni un ar inteliģenta zemteksta klātbūtni asprātīgi. To pašu var teikt arī par to, kā aktieri ar šo saturu tikuši galā. Aktieru ansamblis ir raibs gan paaudžu, gan tautību ziņā. Kopā ar vietējiem aktieriem lomas atveido Ukrainas, Krievijas, Lietuvas un Armēnijas profesionāļi. Mazāk pazīstamas sejas, protams, vietējam skatītājam tikai palīdz iegūt unikālu skatīšanās pieredzi, jo uz ekrāna redzētais tēls neatsauc atmiņā pirms nedēļas redzētu teātra izrādi. Turklāt arī pašmāju aktieru ansamblī ir gan dažādu paaudžu aktieri, gan vietējie latviešu un krievu aktieri. Īpašs prieks ir par teju divu galveno lomu atveidotajiem, kuri ir visjaunākās paaudzes profesionāļi - Ritvars Logins un Diāna Krista Stafecka, kuru ekrānu debijas ir spilgtas un atmiņās paliekošas. Ne mazāks prieks ir, ka pie aktierēšanas (tā šo nodarbošanos reiz apzīmēja mūsu teātra tēvs Eduards Smiļģis) ir atgriezusies Madara Zviedre (savulaik Saldovere) pēc gadiem ilgas prombūtnes ārpus Latvijas. Viņa ir šī seriāla liktenīgā rudmate un spilgtākā varone. Vienīgais, kas mazliet šķiet neveikls kopīgajā ansamblī, ir ideālistiskais un pasaules bezgodības salauztais Ģirta Krūmiņa atveidotais izmeklētājs.

Nemirstīgais Kolbergs

Lai gan seriāla režisors par saviem iedvesmas avotiem min Eiropas 70. un 80. gadu detektīvus, nevar nepieminēt, ka mums ir arī pašiem sava (lai gan mazliet piemirsta) spēcīga detektīvu un krimiķu tradīcija. Ne tikai Latvijas, bet visas PSRS kriminālfilmu lielmeistars Aloizs Brenčs radīja daudzus sava laikmeta superhitus. Tāpat arī literatūrā, kur latviešu detektīvu līdz tās augstākajai formai noveda Andris Kolbergs. Tieši viņa romānā arī ir balstīta «Krimināllieta iesācējam». Oriģinālromāna nosaukums ir «Meklējiet sievieti», kurš arī balstījās daudzās sižeta līnijās, paralēlos stāstos dažādos laikos un prāvā galveno varoņu ansamblī. Diemžēl mūsu literatūras klasiķis tā arī nesagaidīja sava darba ekranizāciju, dodoties mūžībā vien dažus mēnešus pirms seriāla iznākšanas.

Protams, ja grib, tad vienmēr var atrast aspektus, ko pārmest. Salīdzinājumā ar labākajiem ārzemju krimiķiem, stāsta dinamika brīžiem rit mazdrusciņ lēni. Sākuma titru sekvence, kuras koncepcija ir ļoti laba, savā izpildījumā tomēr šķiet nedaudz tehniski amatieriski veidota. Daži iebildīs pret gauso sākumu vai atsevišķām sižeta līnijām, kuras paliek neskaidras, vai kādu otrā plāna aktieri. Tomēr galvenais ir pārliecība un meistarība, kā viss rit uz priekšu un rod aizvien vairāk jēgu. Tikt galā un savilkt kopā gana komplicētu sižetu dažreiz nespēj pat ambiciozākie «Netlflix» un HBO seriāli.

Mūsu autoru kolektīvu var paslavēt ne vien par to, bet vēl svarīgāk - ļoti cilvēcīgi iejūtīgu un dziļu laikmeta portretējumu, kurš kaut kādā ziņā skaudri savijas un rada pārdomas arī par šodien pasaulē notiekošo. Nebūšu sīkumains un nerunāšu aplinkus. Manuprāt, «Krimināllieta iesācējam» ir labākais seriāls kopš Rīgas kinostudijas laikiem. Vasaras obligātā skatāmviela! Turklāt tas ir tik vienkārši. Bez jebkādas reģistrēšanās vai maksāšanas visas sērijas var noskatīties internetā. 

Krimināllieta iesācējam

LMT Viedtelevīzija / no 2022. gada 22. aprīļa

Producē: Red Dot Media.

Pirmā sērija: 2022. gada 22. aprīlī.

Sēriju skaits: 7.

Scenārija autori: Juris Kursietis, Matīss Gricmanis un citi.

Režisors: Armands Zvirbulis.

Lomās: Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Ritvars Logins, Valentīns Novopoļskis un citi.