Vienkāršība un šarms. Seriāla "Lielas un mazas radības" recenzija
Stāstus par Jorkšīras veterinārārsta Džeimsa Heriota piedzīvojumiem viņa praksē pazīst daudzi lasītāji ne tikai Lielbritānijā, bet visā pasaulē un arī Latvijā, kur izdots vesels birums autora grāmatu. Brīnišķīgs piedzīvojums, piedāvājot izstaigāt Džeimsa Heriota takas, ir arī britu seriāls "Lielas un mazas radības", kas šogad dāvājis skatītājiem otro sezonu.
Aiz Džeimsa Heriota (1916–1995) pseidonīma slēpjas Džeimss Alfrēds (Alfs) Vaits, kurš pēc Glāzgovas veterinārās koledžas beigšanas gandrīz 50 gadus nostrādājis veterinārārsta praksē Jorkšīrā. Jau zēna gados viens no visvairāk iemīļotajiem laika pavadīšanas veidiem Džeimsam bijušas pastaigas Skotijas laukos ar savu suni – īru seteru, vērojot tā rotaļas ar citiem suņiem. Šo dzīvnieku raksturs un izturēšanās jauno Džeimsu savaldzina tik ļoti, ka viņš nolemj pavadīt savu dzīvi un veidot karjeru, ārstējot slimos zvēriņus.
«Pat tad, ja man būtu miljons mārciņu, es neatteiktos no vetārsta profesijas. Man pārāk patīk dzīvnieki,» teicis Džeimss Heriots. Un tā arī notika – ar savām grāmatām Džeimss Heriots nopelnīja ne vienu vien miljonu mārciņu un turpināja būt vetārsts visu savu mūžu.
Heriots sāk rakstīt tikai 50 gadu vecumā pēc sievas pamudinājuma. Sākumā viņa pūliņi ir neveiksmīgi un īsos stāstus neviens nevēlas publicēt, līdz kamēr Džeimss sāk rakstīt par to, ko pazīst vislabāk, – par dzīvniekiem. Viņa vieglo, asprātīgo rakstības stilu ietekmējuši Heriota iecienītie autori – P. Dž. Vudhauss un Artūrs Konans Doils. Pirmā Heriota grāmata «Ja vien viņi prastu runāt» tiek publicēta 1970. gadā. Turpmākajos gados Džeimsa Heriota grāmatām ir milzīgi panākumi, tās kļūst par bestselleriem un vairāku gadu laikā tiek pārdotas vairāk nekā 60 000 000 eksemplāru, kas ir milzīgs skaitlis. Kopumā Heriota atmiņas ir apkopotas astoņās grāmatās par viņa vetārsta prakses gadiem, dzīvniekiem un – vēl jo būtiskāk – viņu saimniekiem. (Vienai no grāmatām ir nosaukums «Lielas un mazas radības» – tā ir rindiņa no anglikāņu baznīcas himnas un vēlāk tiek izmantota Heriota darbu interpretācijās teātrī un kino.)
Džeimss Heriots ir ārkārtīgi populārs autors arī Latvijā, kur lasītāji sajūsminās par rakstnieka atklāto dzīvnieku un cilvēku piedzīvojumiem un kur izdota virkne viņa grāmatu: «Ja vien viņi prastu runāt», «Gadās arī tā», «Ik dzīva radībiņa», «Džeimsa Heriota kaķu stāsti», «Džeimsa Heriota suņu stāsti», «Džeimsa Heriota vēl citi suņu stāsti», «Visi labi, visi mīļi», «Visi gudri, visi skaisti», «Viņus visus radīja Dievs», «Džeimsa Heriota Jorkšīras stāsti».
Arī Džeimsa Heriota dēls (kuru tāpat sauc par Džeimsu) kļūst par veterinārārstu un pārņem sava tēva praksi. Viņš sarakstījis grāmatu «Patiesais Džeimss Heriots: atmiņas par manu tēvu» (2001). Pēc Džeimsa Heriota nāves pilsētiņa Tērska, kurā ilgu laiku dzīvoja autors, kļūst par grāmatu fanu svētceļojumu galamērķi, bet māja, kurā atradās vetārsta prakse, tika pārvērsta par muzeju. Džeimsa Heriota vārdā ir nosaukta arī maza planēta.
Daļēji autobiogrāfisks stāsts
Tomēr Džeimsa Heriota grāmatas ir tikai daļēji autobiogrāfiskas – būdams labs rakstnieks, Heriots neļauj kaut kam tik nebūtiskam kā faktiem ietekmēt labu stāstu. Tomēr to pamatā ir reāli notikumi un reāli cilvēki. Protams, Heriots ir nomainījis vārdus galvenajiem varoņiem: savam darba devējam, viņa brālim un savai sievai. Tāpēc nav, ko daudz satraukties, ja seriālā notikumi vēl vairāk atšķiras no grāmatā aprakstītajiem.
Atšķirībā no oriģinālajiem personāžiem, seriāls nedaudz pieklusina Džeimsa darba devēja Zigfrīda Fernona ekscentriskumu (lai gan tāpat jau gana). Reālajā dzīvē Zigfrīda prototips Donalds Sinklērs esot juties visai aizvainots par savu atspoguļojumu grāmatā un nosaucis Heriota daiļradi par īstu pārbaudījumu viņu draudzībai. Tāpat seriāls krietni palielina Helēnas nozīmi.
Seriāla pirmajā sezonā, kur darbība noris 20. gadsimta 30. gados, Džeimss – jaunais vetārsts no Glāzgovas – tiek pieņemts darbā veterinārpraksē Jorkšīrā, Darovbijā – izdomātā ciematā.
Viņa darba devējs ir visai neciešams un egoistisks tips, tomēr pamazām abu vīriešu starpā rodas koleģiālas attiecības un pat patiesa draudzība. Vetārsti gan ir veseli trīs – viņu pulkā ir arī Zigfrīda jaunākais un ļoti vieglprātīgais brālis Tristans. Savā darbā viņiem ir darīšana gan ar vietējiem fermeriem un viņu lauksaimniecības dzīvniekiem, gan augstākās sabiedrības pārstāvjiem un viņu lolojumiem, piemēram, ar pārbaroto un izlutināto pekinieti Trikiju Vū.
Kā tuvoties zirgam un govij
Par spīti Covid-19 pandēmijas radītajiem filmēšanas ierobežojumiem, «Lielu un mazu radību» otrā sezona iznāca 2022. gada sākumā. Tajā Džeimsam nākas izdarīt izvēli starp kārdinošu darba piedāvājumu pilsētā un cilvēkiem, kuriem viņš ir paspējis pieķerties. Te ir arī visai vētraini konflikti starp abiem brāļiem – Zigfrīdu un Tristanu, kā arī valdzinošā fermera meita Helēna, pret kuru Džeimss lolo ļoti romantiskas jūtas un par kuras uzmanību viņam nākas sacensties ar nopietnu sāncensi. Bet pie apvāršņa jau rēgojas Otrais pasaules karš...
Interesanti, ka seriāla filmēšanas grupu daudz konsultējis īsts vetārsts un aktieriem bija jāpaveic pamatīgs sagatavošanās darbs, lai ticami varētu atveidot vetārstus un lietišķos fermerus. Viņiem bija jāapgūst, kā tuvoties zirgam vai aitai, kā izklausīt govs sirdi, plaušas un vēderu ar stetoskopu. Tomēr lielākoties ainas ar dzīvniekiem ir filmētas bez pašu dzīvnieku piedalīšanās, izmantojot prasmīgi sagatavotas butaforijas, lai arī šad tad aktieriem jāsastopas arī ar kādu bulli vai zviedzošu zirgu.
Viens – ļoti jauns, otrs – ļoti pieredzējis
Jaunā Džeimsa Heriota atbildīgā loma seriālā «Lielas un mazas radības» uzticēta pavisam jaunajam skotu aktierim Nikolasam Ralfam (dz. 1990), kuram tā ir debija lielajā ekrānā. Savukārt Zigfrīda lomas atveidotājs Semjuels Vests (dz. 1966) ir ļoti pieredzējis britu teātra un kino aktieris, kā arī teātra režisors, kurš cēlies no ģimenes, kas var lepoties ar aktieriem vairākās paaudzēs. Gan par savu aktiera, gan režisora darbu viņš vairākkārt nominēts prestižajai Lorensa Olivjē balvai. Viņa kontā ir dalība tādās populārās filmās kā «Karingtone» (1995), «Haidparks pie Hudzonas» (2012), «Tumšākā stunda» (2017), kā arī virknē seriālu, tostarp skatītāju tik iecienītajos darbos – «Midsomeras slepkavības» (2007– 2017), «Puaro» (2010), «Selfridžs» (2012–2015), «Kronis» (2019), «Nāve paradīzē» (2020). Turklāt aktieris ir ierakstījis vairāk nekā 100 audiogrāmatu, tostarp daudzus klasikas darbus un Šekspīra lugas.
Džeimsa Heriota darbi ir iedvesmojuši vairākas filmu un seriālu adaptācijas. Īpaši zināms ir BBC televīzijas seriāls «Lielas un mazas radības», kas savus skatītājus priecēja septiņas sezonas 90 sērijās (1978–1990).
Jaunā Heriota stāstu interpretācija ir cienīgs konkurents bijušajai godībai. Seriāls ir ģimenisks, asprātīgs un aizkustinošs, sirsnīgs un cieņpilns. Var teikt, ka savā žanrā tas ir tuvu perfekcijai. Notikumi risinās uz skaistas apkārtnes fona mazpilsētā, kurā laiks šķiet apstājies. Ja vetārstu trio dažreiz nākas piedzīvot arī kādu neveiksmi, to kompensē apbrīnojami veiksmes stāsti, kas robežojas ar brīnumu. Skatītāja sirdi silda varoņu savstarpējās attiecības un burvīgais britu šarms. «Lielas un mazas radības» rada ilūziju par pastorāli – te nav vietas sarkasmam, parodijai vai modernām sociālām problēmām. Šis ir mierinošs balzams acīm un sirdij šajā trauksmainajā pandēmijas un kara draudu iezīmētajā laikā.
Un visiem seriāla faniem ir labas ziņas – gaidāmas vēl vismaz divas sezonas!
"Lielas un mazas radības"
Producē «Playground Entertainment».
Pirmā sērija: 2020. gada 1. septembrī.
Sezonu skaits: 2.
Scenārija autors: Bens Vanstons.
Režisors: Braiens Persivals.
Lomās: Nikolass Ralfs, Anna Madeleja, Semjuels Vests, Kolums Vudhauss, Reičela Šentona un citi.
