Brits, kurš aizbēga ar sievas ģimenē uzņemto Ukrainas bēgli, pieņēmis savās mājās vēl vienu ukrainieti

Tonijs Gārnets 22 gadus vecas Sofijas Karkadīmas dēļ izbeidza attiecības ar savu abu meitu māti Lornu Gārnetu.

Tagad bezdarbnieks Tonijs un Sofija iekārtojuši jaunu mājvietu, ko kopīgi īrē Bredfordā, Jorkšīras rietumos. Turpat izmitināta otra ukraiņu bēgle arī vārdā Sofija kopā ar viņas draugu.

19 gadus vecā Rastorgujeva un viņas 18 gadus vecais draugs sociālajā tīklā "Facebook" ievietoja ziņu, kurā norādīja, ka tiek izmesti no Bredfordas mājas, kurā viņus pēc aizbēgšanas no Ukrainas uzņēmusi kāda britu ģimene.

"Esmu priecīga, ka mums palīgā nākuši Tonijs un Sofija. Mēs tajā vietā bijām ļoti nelaimīgi. Tur bija karsts, bet mums neļāva atvērt logus, jo kaķi varētu aizbēgt. Mums bija tikai viena maza dīvāngultiņa,uz kuras gulēt, un tas bija ļoti neērti. Mums bija jāmazgā viņu veļa un jātīra viņu vietā. Mēs vienkārši nejutāmies tur labi."

"Mums nebija kur iet. Mēs esam bēgļi no Ukrainas. Mana dzimtā pilsēta Kremenčuka ir tā pati vieta, kur krievi uzspridzināja tirdzniecības centru un pagājušajā mēnesī nogalināja daudzus cilvēkus," stāsta ukraiņu bēgle.

"Mēs domājām, ka būsim laimīgi, bet mums ir ļoti grūti. Mēs zinām, ka šī ir lieliska zeme ar jaukiem cilvēkiem, un mēs to mīlam šeit, Jorkšīrā. Mēs gribējām palikt, jo mūs varētu nogalināt, ja mēs dotos atpakaļ, jo situācija Ukrainā ir ļoti slikta.

"Skolā man mācīja angļu valodu un kopš bērnības esmu redzējusi bildes, kurās redzams Big Ben, sarkanie autobusi un sarkanās telefona būdiņas, un gribu tās redzēt. Es gribu paēst kārtīgas angļu brokastis, par kurām tik daudz esmu dzirdējusi."

Iļja, kurš strādāja kafejnīcā par baristu, piebilda: "Mēs bijām ļoti nelaimīgi tajā vietā, kur uzturējāmies. Mums ir vajadzīgs neliels mierinājums, un mums arī šobrīd ir vajadzīga zināma sapratne. Tas bija ļoti jauki, ka Tonijs un Sofija mūs uzaicināja savās mājās."

Savu komentāru par esošo situāciju "Daily Mail" sniedza arī Tonijs: "Manas attiecības ar Lornu bija izjukušas jau vairākus gadus, un mēs dzīvojām kā brālis un māsa. Kopš Sofijas ierašanās man ir izdevies atkal būt laimīgam. Viņa būs mana sieva."

"Tikai tāpēc, ka esmu uzsācis jaunas attiecības ar ukraiņu bēgli, nevienam nedod tiesības mani necienīt. Es esmu iemīlējies, un tiem, kas par mani raksta draņķības, es saku: Ko tu dari Ukrainas labā?" saka Tonijs.

"Es viss esmu par cilvēcību un laipnību un, redzot, ka šiem abiem ukraiņiem ir vajadzīga palīdzība, apsēdos un aprunājos ar Sofiju."

"Tas nav ideāli, jo man pašam nav daudz naudas un man ir vajadzīgs darbs. Bet mums jāpalīdz citiem."

Tikmēr Iļja piebilda: "Tagad es varu runāt ukraiņu valodā un mēs varam diskutēt par to, ka mūsu valstij ir vajadzīga palīdzība un ko mēs varam darīt."

"Mēs abi gribam strādāt. Bet mēs nevaram dabūt darbu, jo mums nav valsts apdrošināšanas numuru. Nav nekādu izredžu saņemt kādas kredītkartes vai debetkartes. Bet mēs gribam strādāt un pelnīt savu naudu, tiklīdz varēsim," sacīja Iļja no Ukrainas.