Kārlis Būmeisters paveicis īstu varoņdarbu - viņš pievārējis ultratriatlona distanci
“Tik priecīgs biju tikai vēl tad, kad piedzima abi mani bērni!” atzīst mūziķis Kārlis Būmeisters, kurš jūlija sākumā pieveica ultratriatlonu – distanci, kas ne katram cilvēkam pa spēkam.
Kārlis triatlonam pievērsās pirms vairākiem gadiem, bet nu savos 35 gados viņš sasniedzis tādu fizisko sagatavotību, lai spētu startēt vienās no smagākajām izturības sacensībām pasaulē – "Ironman" ultratriatlonā (3,8 kilometri peldēšana, 180,2 kilometri riteņbraukšana, 42,2 kilometri skriešana). Būmeisters to izdarīja Rotas pilsētā Vācijā "Challenge Roth" sacīkstēs, kas ir viens no tradīcijām bagātākajiem un visvairāk apmeklētajiem ultratriatlona pasākumiem Eiropā.
Mūža izaicinājums
Kad pirms gada Kārlis Tallinā pirmo reizi mūžā pieveica triatlona vidējo jeb "Ironman" 70,3 jūdžu distanci, viņš izteicās, ka varbūt varētu arī sagatavoties ultratriatlona distancei, taču pats gan īsti nebija pārliecināts, vai šādam izaicinājumam būtu spējīgs.
“Godīgi sakot, es nebūtu sadūšojies, ja vien mans treneris “caur puķēm” ik pa laikam nebūtu teicis: “Ko māžojies! Piesakies ultratriatlona sacensībām, un tad jau redzēs!” Tā arī beidzot izdarīju, pieteicos pērn vēlā rudenī,” stāsta Kārlis, sakot, ka arī tad vēl nebija drošs par saviem spēkiem: “Tā kā šīs ir vienas no vispopulārākajām ultratriatlona gonkām pasaulē, tad tajās startēt vēlas ļoti, ļoti daudz sportistu, tāpēc pieteikšanās jau beidzās 36 sekundēs – tik ātri visas kvotas bija jau aizpildītas. Aizpildot pieteikumu, par papildu samaksu var apdrošināties – ja tomēr dažādu iemeslu dēļ nespēsi piedalīties sacensībās, tad tiek atmaksāta dalības maksa. Lielākā daļa sportistu šo apdrošināšanu veic, ja nu gadījumā traumas liedz iziet uz starta, bet es apdrošinājos tāpēc, ka rudenī vēl nepavisam nebiju pārliecināts, vai vispār būšu gatavs tādai distancei. To teicu arī sievai un visiem draugiem, ka, ja man dūša aptecēsies, tad vismaz man ir arī atkāpšanās ceļš,” smejoties skaidro Kārlis un piebilst: “Tobrīd patiešām biju diezgan attāli no tā, lai varētu pieveikt ultratriatlonu.”
Jau krietnu laiciņu Eiropas Parlamentā strādājošais mūziķis stāsta, ka treneris viņu iedrošinājis, sakot, ka, ja tiks izpildīts uzdotais treniņu plāns, tad iecerētais izdosies: “Puslīdz visus treniņus arī veicu. Lai gan pēdējās nedēļās pirms starta, kad izpildīju pēdējos treniņus un tajos izmēģināju sev vēlamo tempu, kādā gribētos startēt ultratriatlonā, sapratu, ka īsti nebūs! Man nebija vairs jautājumu, ka es vispār nevarētu šādu distanci pieveikt, jo bija skaidrs, ka tik liels mans fiziskās sagatavotības līmenis ir uzdzīts, bet radās šaubas, vai varēšu finišēt zem 11 stundām, kā biju ieplānojis. Tad arī visiem pateicu, ka, protams, centīšos, bet, visticamāk, ka nesanāks. Bet treneris teica, ka, lai tikai skrienu, un viss būs kārtībā. Un tā arī bija! Par spīti nenormālajam karstumam – 34 grādiem –, savu plānu tomēr izpildīju.”
Finišs aiz horizonta
Kārlis pat treniņos ne reizi mūžā nebija veicis ultratriatlona distanci. “Protams, ir noskriets maratons, nopeldēti vairāki kilometri, esmu nobraucis 150 kilometrus ar velo un pēc kādas stundas vēl uzskrējis, bet tā – visas distances kopā veicis, sportojis 10 stundas pēc pārtraukuma, tā gan nebiju darījis,” stāsta Kārlis.
Un uz starta savā pirmajā ultratriatlonā mūžā viņš stājās bez satraukuma. “Tā kā iepriekšējās dienās sevi noskaņoju tam, ka būšu priecīgs par jebkādu rezultātu, galvenais, lai finišētu, tad sacensību rītā biju rāms kā Alauksts. Tā ar mani bija pirmo reizi, jo pirms koncertiem esmu pat vairāk uztraucies, nerunājot par savām pirmajām Ironman sacensībām pirms gada Tallinā. Todien Rotā par finišu pat nedomāju, zināju, ka man priekšā ir starts un kaut kad uz vakarpusi finišēšu. Jo, ja tā padomā, ultramaratonā finišu pat nav iespējams ieraudzīt – ja šos gandrīz 230 kilometrus uzliek uz vienas taisnas līnijas, tad tas taču ir aiz horizonta!” smejas Kārlis.
Kad visi aizpeld garām
Stāstot par pašām sacensībām, Būmeisters atzīst, ka vissliktāk viņam veicies peldēšanā, jo tā no triatlona disciplīnām viņam ir visvājākā. “Peldēšana notika Donavas kanālā, un visi dalībnieki sadalīti 20 starta grupās – pēc vecuma un pēc spējām. Ik pēc piecām minūtēm startē nākamā grupa, turklāt starta šāviens ir nevis starta pistole, bet vairāku lielgabalu zalve! Troksnis pamatīgs. Es startēju kaut kur pa vidu. Sāku peldēt, bet jūtu – visi man peld garām. Taču nekas, turpinu savu spēju ātrumā, peldu savā nodabā. Pēc piecām minūtēm atskan lielgabalu zalve – startē nākamā grupa. Un pēc kāda brīža jūtu, ka atkal visi man iet garām. Pat nodomāju, ka pie manis noteikti piepeldēs kāds no glābējiem un apvaicāsies, vai neesmu saķēris sirdstrieku,” sirsnīgi smejas Kārlis.
Pēc stundas un 33 minūšu ilgas peldēšanas Kārlis pārsēdās uz velo. “Tas jau arī bija vesels pārbaudījums. Novilkt hidrotērpu, pārģērbties velotērpā un starp vairākiem tūkstošiem velosipēdu atrast savējo – it sevišķi, kad pēc peldēšanas ar pulsu 160 sitieni minūtē esi nostājies uz kājām, galva dulla, spiediens mainās, noorientēties tādā situācijā bija gluži vai kā vēl viena triatlona disciplīna. Taču man tas izdevās veiksmīgi. Vienīgais, sākot mīties, metrus 20 no starta pamanīju kādu pakritušu un pilnībā atslēgušos triatlonistu. Uh, tas nebija psiholoģiski patīkams moments,” atceras Kārlis.
Velo posmā viņš panāca un apdzina kādus 300 konkurentus. “Jutos ļoti labi, mērķis bija turēties ar vidējo ātrumu 32 km/h, lai nepiedzītu kājas un būtu spēkos pilnīgi svaigs maratonskrējienam. Distance bija divi 90 kilometru apļi, vijās pa skaistiem Vācijas ceļiem, cauri senām mazpilsētām, ar lieliem kalnu kāpumiem un nobraucieniem. Visas distances garumā pilns ar skatītājiem, māj ar karodziņiem, atbalsta – tiešām vienreizējs festivāls. Nu, ļoti skaisti un emocionāli iespaidīgi. Bet visteiksmainākais bija kāds vismaz 10 minūšu ilgs nobrauciens pa serpentīnu, kur līkumos drošībai salikti siena zārdi... Ātrums bija baiss, bail pat bija paskatīties, cik ātri tur braucu, toties pārdomāju par katru skrūvīti savam veļļukam, vai esmu tās pareizi pieskrūvējis, vai šo nobraucienu izturēs... Bet velodistances otrajā aplī mūs apdzina profesionālo triatlonistu grupa, kādi 30 pasaulē visspēcīgākie sportisti. Viņiem sekoja mediju transports, filmētāji, helikopteri. Sajūtas gluži kā "Tour de France" velobraucienā,” iespaidos dalās Kārlis.
Mērķis izpildīts ar uzviju
Ultratriatlona pēdējā disciplīna – maratons – notika dienas pašā karstākajā laikā. “Tad bija svarīgākais atcerēties un piespiest sevi ēst enerģijas želejas, dzert minerālvielām bagātu šķidrumu, kas tādā karstumā un pie tādas slodzes ir vitāli nozīmīgi,” stāsta mūziķis.
Viņš atzīst, ka visgrūtāk bijis izturēt mentāli. Fiziski juties labi, taču psiholoģiski grūti bijis apzināties, ka līdz finišam jāskrien vēl vismaz stunda. “Es taču nekad mūžā nebiju 10 stundas nepārtraukti aktīvi sportojis, tāpēc nezināju, ar ko tas beigsies, kā mans organisms uz to reaģēs, vai izturēs līdz galam. Pēc noskrietā pusmaratona sāku skatīties pulkstenī un rēķināt laiku, lai saprastu, vai vispār spēšu iekļauties savā nospraustajā mērķī 11 stundās. Skrēju ar tempu kilometrs 5 minūtēs 10 sekundēs, bet ap 30. kilometru sajutu, ka temps pamatīgi krītas. Tad es pirmo reizi salūzu morāli, sapratu, ka mērķis netiks izpildīts. Toties 36. kilometrā, kad apzinājos, ka līdz finišam daudz vairs nav atlicis, ieslēdzu visas spēka rezerves un maucu, cik spēju. Skrēju tik ātri, ka pēc diviem kilometriem bija skaidrs – būs! Finišēšu zem 11 stundām! Mugura arī pārstāja sāpēt, sajutos tik labi, ka finišā ieskrēju, it kā pirms tam nebūtu neko darījis!”
Finišā Kārlis aiz sajūsmas kliedzis. “Spiedzu pamatīgi. Pat atļāvos sieviņai pateikt, ka tikai trīs reizes dzīvē esmu bijis tik priecīgs. Pirmajās divās, kad piedzima abi mūsu bērni, un šī ir trešā reize. Visticamāk, visvairāk biju priecīgs tieši par to, ka izdevās sasniegt nosprausto sportisko mērķi, ne tikai nofinišēt. Un, ja nākamajā dienā pēc finiša sajutos saguris, tad dienu vēlāk jau sāku skatīties, kurām sacensībām šogad vēl pieteikties,” gandarīts ir Kārlis Būmeisters, kurš distanci veica 10 stundās un 54 minūtēs, tādējādi savā vecuma grupā ierindojās 149. vietā, bet no visiem 2000 sacensību dalībniekiem finišēja 670.!
