Ātrslidošanas leģenda Lāsma Kauniste nosvinējusi savus 80 un enerģiski bauda vecumdienas
Vecāka gadagājuma sporta fani labi atceras leģendāro Lāsmu Kaunisti – viņa ir 1969. gada pasaules čempione ātrslidošanas daudzcīņā, viena no visu laiku izcilākajām latviešu ātrslidotājām, arī ziemas olimpisko spēļu dalībniece 1968. gadā Grenoblē, Francijā. Sporta gaitās apbraukājusi vai puspasauli. Šopavasar bijusī sportiste tuvinieku pulkā klusi atzīmēja 80. šūpļa svētkus.
Lāsma mīt galvaspilsētā, Ķengaraga rajonā, kur par viņu rūpējas dēls Gints, kurš, lai arī ieguvis augstāko izglītību ārpus Latvijas, šobrīd brīvprātīgi sevi iegulda darbā vietējās apkaimes labā.
“Esmu dzimusi rīdziniece, no Torņakalna – Māras dīķis atradās mums līdzās, tā man bija ļoti mīļa vieta, uz tā bērnībā slidojām. Mani uzaudzināja vecmāmiņa, viņa arī uzdāvināja pirmās slidas, kad man bija astoņi gadi. Kad mācījos septītajā klasē, mūsu skolotājs Krišs Matuzels teica, ka Daugavas stadionā jaunos ātrslidotājus trenējot Eiropas čempions Alfons Bērziņš – tolaik šādu laureātu pie mums nemaz nebija tik daudz,” saka Lāsma un atceras, ka toreiz gandrīz visa klase aizgājusi uz treniņu. Alfons gan bijis gana stingrs, un tas daudziem jaunuļiem ne sevišķi paticis – beigās no lielās grupas palikušas tikai divas meitenes. Viena no tām, protams, Lāsma.
Visai nopietni ar ātrslidošanu sākusi nodarboties 15 gadu vecumā – pirmās svarīgākās sacensības bijušas Daugavas meistarsacīkstes tajā pašā stadionā. Sportiste atminas, ka uz ārzemēm daudz braukusi toreizējās PSRS izlases laikā – grūti pat nosaukt valsti, kurā nav pabijusi. Visvairāk latvietei patikusi tulpju zeme Holande, kurā jau tolaik iekārtotas ļoti daudzas slidotavas, kamēr PSRS nebija pat nevienas mākslīgās slidotavas.
“Holandieši ļoti mīlēja ātrslidošanu, īpaši laimīgi bija bargajās ziemās, kad varēja slidot pa daudzajiem kanāliem. Tribīnes tur vienmēr bija pārpildītas. Uz visām lielajām sacensībām parasti ieradās arī karaliene,” palepojas izcilā sportiste un ar sirdssiltumu piemin savu pirmo treneri Alfonu Bērziņu, kam gan pēc neilga laika tika aizliegts strādāt, jo viņš bija represētais. Nākamais Lāsmas treneris bijis Aivars Leinarts, kas viņu aizvadījis līdz PSRS izlasei.
Vīra vēstules tulko no igauņu valodas
Lāsma 1962. gadā apprecējās ar igauņu ātrslidotāju Toivo Kaunisti, kas diemžēl šogad martā aizgāja mūžībā – bēres bija vīra dzimtenē Igaunijā. Abi iepazinušies sacensībās un dzīves laikā, nereti esot šķirti daudzo sacensību dēļ, viens otram rakstīja vēstules. Toivo igauniski, Lāsma latviski, un vīra rakstīto tulkojusi ar vārdnīcas palīdzību. Pēc kāzām Toivo pārcēlies uz dzīvi Rīgā un diezgan ātri iemācījies latviešu valodu. Abi leģendārie sportisti laulības dzīvē nodzīvoja 59 gadus – šogad 7. jūlijā būtu svinējuši kāzu sešdesmitgadi…
Pusbrālis Stradiņos veicis paraugoperācijas
“Sportiskais rūdījums man 80 gadu vecumā ļauj justies labi. Es divreiz dienā pa stundai dodos pastaigāties uz promenādi Daugavas krastos. Katru rītu ļoti agri ceļos, man patīk lasīt grāmatas, īpaši par ceļojumiem, tīk gatavot, skatīties labu kino. Man ļoti patika seriāls "Emīlija. Latvijas preses karaliene" – manuprāt, tas ir labākais pašmāju veikums beidzamo gadu laikā, turklāt nedaudz saskaras arī ar mūsu dzimtu. Mans tētis bija psihiatrs – kā ārsts sniedza palīdzību vācu karaspēka karavīriem, kuri ārstējās Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Bet kāds par viņu noziņoja, un tētis tika izsūtīts,” atminas Kauniste.
“Man savulaik bija liela bibliotēka, bet prāvu daļu grāmatu atdāvināju Jelgavas psihoneiroloģiskajai slimnīcai – tās tēta Hermaņa Saltupa piemiņai. Mani divi pusbrāļi devās bēgļu gaitās, un visus šos gadus dzīvo Austrālijā. Pusbrālis Andris Saltups ir ļoti daudz palīdzējis Stradiņu slimnīcai – pie viņa bieži stažējies mūsu izcilais kardiologs Andrejs Ērglis. Andris arī ir kardiologs, bieži apciemojis Latviju un Stradiņu slimnīcā veicis paraugoperācijas,” ar saviem radurakstiem palepojas rīdziniece.
Ļoti vilina Tallina
“Parasti vienreiz gadā aizbraucam uz Tallinu, uz Toivo dzimto pilsētu. Latvijā man ļoti patīk Cēsis, Sigulda, Valmiera, šo pilsētu sakoptība, bet ar Gintu dodamies arī uz Saulkrastiem, Ādažiem, Carnikavu – pastaigājamies gar jūru, tur mazāk cilvēku drūzmas. Kad Toivo vēl bija dzīvs, braucām arī uz Igaunijas salām. Igauniski saprotu visu, bet nerunāju gan,” kautrīgi atzīst Lāsma.
“Kad sāku trenēties, ziemas pie mums bija bargākas un sacensības notika katru vai katru otro nedēļas nogali. Es trenējos Daugavas stadionā, arī vasarās – bija skrituļslidošana, vieglatlētika, sporta spēles, visvairāk basketbols,” atmiņās iegrimst sportiste un atklāj, ka šovasar noteikti kopā ar dēlu Gintu dosies uz Igaunijas galvaspilsētu Tallinu apciemot vīra Toivo kapu.
Lāsma atzīst – ļoti žēl, ka, kopš pagājušajā gadā ātrslidotājs Haralds Silovs beidzis sportista karjeru, Latvijā vairs nav šā sporta veida pārstāvju. Televīzijā viņa skatoties citas sporta pārraides – patīkot bobslejs, skeletons, biatlons, basketbols. Fanojot par tenisistēm Aļonu Ostapenko un Anastasiju Sevastovu. Bijušajai sportistei ir arī daudz audzēkņu, jo viņa savulaik strādāja par treneri. Tomēr beidzamos gados saziņas ar viņiem pietrūkst, jo trenerei nav viņu kontaktinformācijas. Lāsma Kauniste šobrīd izbauda auksto, tomēr skaisto un zaļo Latvijas pavasari, bet vasarā, kā allaž, ir vēlme padzīvot kaut kur laukos un priecāties par dabas vienreizīgumu.
