1. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1989. gadā Poļina Jeļizarova - vieglatlēte, Latvijas rekordiste 3000 metru šķēršļu skrējienā.

1980. gadā Intars Rešetins - aktieris un teātra režisors.

1972. gadā Inga Kalna - Hamburgas operas soliste (soprāns).

1962. gadā Rihards Eigims - jurists, uzņēmējs, bijis Saeimas deputāts, bijis Daugavpils domes priekšsēdētājs.

1958. gadā Gvido Zvaigzne - kinooperators, viens no padomju impērijas sabrukuma dokumentētājiem un upuriem. (Ievainots barikāžu laikā 1991.gada 20.janvārī, miris 5.februārī).

1957. gadā Kaspars Dimiters - dziedātājs, komponists un dzejnieks.

1955. gadā Andrejs Cibulis - Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes matemātiskās analīzes katedras asociētais profesors, matemātisko rotaļlietu kolekcionārs.

1948. gadā Mihails Vasiļonoks - hokeja vārtsargs, tagad treneris.

1947. gadā Ģirts Pāže - klarnetists, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Latvijas Klarnetistu biedrības priekšsēdētājs.

1946. gadā Irēna Birkova - Valsts valodas centra vadītāja.

1943. gadā Inese Ziemele - gleznotāja.

1924. gadā Edgars Pučiņš - arhitekts (miris 2009.gada 20.septembrī).

1904. gadā Tālis Matīss - operdziedātājs un mūzikas pedagogs (miris 1985. gadā).

1892. gadā Pēteris Strods - Romas katoļu baznīcas Stadijas titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps (miris 1960.gadā).

Jubilāri pasaulē

1987. gadā Leonardo Bonuči - itāliešu futbolists, Eiropas čempionāta sudraba godalgas ieguvējs.

1982. gadā Tomijs Rovredo - spāņu tenisists.

1982. gadā Džeimss Dornans - ziemeļīru aktieris un modelis.

1982. gadā Darijo Srna - horvātu futbolists. 

1981. gadā Aļaksandrs Hļebs - baltkrievu futbolists.

1975. gadā Marks Vivjēns Fo - kamerūniešu futbolists.

1975. gadā Aleksejs Smertins - krievu futbolists.

1973. gadā Olivers Noivils - vācu futbolists.

1969. gadā Vess Andersons - amerikāņu kinorežisors un scenārists.

1968. gadā Dārsija Recki - amerikāņu mūziķe ("The Smashing Pumpkins").

1968. gadā Olivers Bīrhofs - vācu futbolists, 1996. gada Eiropas čempionāta finālturnīra finālspēles "zelta vārtu" autors, 2002. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1946. gadā Džons Vu - Honkongas kinorežisors.

1917. gadā Fjodors Hitruks - krievu animācijas filmu mākslinieks un režisors ("Vinnijs Pūks").

1916. gadā Glens Fords - kanādiešu aktieris (miris 2006.gadā).

1857. gadā Teo van Gogs - holandiešu mākslas darbu pārdevējs, Vinsenta van Goga jaunākais brālis (miris 1891.gadā).

1852. gadā Santjago Ramons i Kahals - spāņu neirologs, mūsdienu neiroloģijas pamatlicējs un Nobela prēmijas laureāts (miris 1934.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā stājas spēkā jauni dabasgāzes tarifi, kas paredz tarifu pieaugumu par aptuveni 17% tiem klientiem, kuri gadā patērē līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes. Savukārt klientiem, kuri patērē dabasgāzi vairāk par 25 000 kubikmetru, pieaugums ir par 28 - 34% atkarībā no mazuta cenām un dabasgāzes patēriņa apjoma gadā.

2007. gadā profesionālās izglītības attīstības aģentūra maina nosaukumu. Turpmāk tās nosaukums ir Valsts izglītības attīstības aģentūra.

2006. gadā sākas pāreja uz astoņu ciparu numerāciju, līdz ar to mobilo tālruņu numuriem priekšā turpmāk ir jāliek cipars "2". Laikā līdz 1.novembrim ir iespējams paralēli izmantot gan astoņu, gan septiņu ciparu numurus.

2006. gadā stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kura mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību iestāžu iepirkuma procedūru atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī efektīvu līdzekļu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.

2004. gadā stājas spēkā Ekonomikas ministrijas izstrādātais jaunais Preču un pakalpojumu drošuma likums.

2004. gadā stājas spēkā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likums, kas paredz būtiski mainīt transportlīdzekļu apdrošināšanas sistēmu Latvijā, tomēr daudzām normām noteikts pārejas periods.

2004. gadā stājas spēkā Alkoholisko dzērienu aprites likums, kurā noteikti alkoholisko dzērienu, tai skaitā alus, tirdzniecības ierobežojums no plkst.22 līdz 8.

2004. gadā Latvija kļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības valsti. Latvijā darbu sāk Eiropas Komisijas pārstāvniecība, kas aizstāj 1996.gada februārī izveidoto Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā.

2004. gadā stājas spēkā jaunais Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums, kas nosaka kārtību, kādā notiek informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšana, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā.

2004. gadā stājas spēkā jaunais likums "Par akcīzes nodokli". Vienā likumā tagad apvienotas normas, kuras agrāk bija likumos par akcīzes nodokli, par akcīzes nodokli naftas produktiem, par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem un par akcīzes nodokli alum.

2002. gadā Rīgā notiek stafetes skrējiens no Brīvības pieminekļa līdz Bruņinieku ielai. Tajā piedalījās 151 komanda.

2000. gadā sākas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Igaunijas Republikā. Tā ir Latvijas prezidenta pirmā valsts vizīte Igaunijā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

2000. gadā, saskaņā ar Ministru kabineta pieņemto lēmumu no 2000.gada 1.maija tiek likvidēta Valsts meža dienesta teritoriālā struktūrvienība - Gaujas Nacionālais parks - un tiek izveidota valsts civiliestāde - Gaujas Nacionālā parka administrācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā.

1996. gadā Grīziņkalnā notiek arodbiedrību, Latvijas Cilvēktiesību komitejas un kustības "Līdztiesība" Darba svētkiem veltīts mītiņš, kurā piedalās aptuveni 1500 galvenokārt krievu valodā runājoši vecāka gadagājuma cilvēki. Pasākuma laikā policisti atņem mītiņotājiem divus sarkanos karogus un vienu plakātu ar uzrakstu PSRS.

1995. gadā notiek demokrātiskās partijas "Saimnieks" dibināšanas kongress. Apvienojas politiskā organizācija "Saimnieks" un Demokrātiskā partija.

1990. gadā Rīgā tiek ieviesta miltu, putraimu un makaronu izstrādājumu pārdošana par taloniem. Uz vienu cilvēku divos mēnešos paredzēts 1 kg putraimu, četros mēnešos - 2 kg miltu un 0,5 kg makaronu.

1920. gadā uz pirmo sēdi sanāk Latvijas Satversmes sapulce. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti - Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un Jānis Rainis kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā Čakste atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku.

1905. gadā Vērmaņdārzā notiek mierīga strādnieku demonstrācija, kurai uzbrūk kazaku patruļa. Kaujinieki, kas apsargāja demonstrantus, met bumbas, tās sprādziena rezultātā vairāki kazaki un viņu zirgi tiek ievainoti.

1576. gadā par Polijas karali kronē Transilvānijas firstu ungāru Stefanu Batoriju, kurš pavēl nostiprināt Daugavgrīvas, Alūksnes, Rēzeknes, Ludzas un citas pilis, izvirza plānu ar zemnieku spēkiem izbūvēt pastāvīgus nocietinājumus līdz pat jūrai.

Notikumi pasaulē

2011. gadā ASV prezidents Baraks Obama paziņo, ka Savienoto Valstu bruņotie spēki Pakistānā ir nogalinājuši starptautiskās teroristu organizācijas "Al Qaeda" līderi Osamu bin Ladenu, kas vainots 2001.gada 11.septembra teroristu uzbrukumos Ņujorkai un Vašingtonai.

2011. gadā Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI Vatikānā pasludina iepriekšējo katoļu baznīcas galvu Jāni Pāvilu II par svētīgu. Beatifikācija jeb Jāņa Pāvila II pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem ir pēdējais solis pirms pilnīgas kanonizācijas un iecelšanas svēto kārtā.

2009. gadā Zviedrijā stājas spēkā likums, kas atļauj laulāties viendzimuma pāriem.

2006. gadā Bolīvijas prezidents Evo Moraless pēc paziņojuma par dabas gāzes industrijas nacionalizēšanu liek armijai ieņemt valsts dabas gāzes laukus un draud izraidīt no Bolīvijas tās kompānijas, kuras neatzīst valsts kontroli.

2004. gadā Eiropas Savienībā tiek uzņemtas desmit jaunas dalībvalstis - Kipra, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija.

2003. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs paziņo, ka "galvenās kaujas operācijas Irākā ir beigušās".

2002. gadā Nīderlandē stājas spēkā likums par eitanāziju, tai kļūst par pirmo valsti pasaulē, kur atļauts aiz žēlastības palīdzēt nomirt nedziedināmi slimiem cilvēkiem.

2001. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs aicina 1972.gadā ar Maskavu noslēgto Ballistisko raķešu līgumu aizstāt ar citu, lai ASV varētu realizēt savu jauno pretraķešu aizsardzības plānu.

1999. gadā Everestā tiek atrasts britu alpīnista Džordža Malroja mirstīgās atliekas - gandrīz 75 gadus pēc pazušanas ekspedīcijā uz kalna virstoni.

1994. gadā brazīliešu F1 pilots Airtons Senna Imolā notiekošā pasaules čempionāta posma sacīkstes laikā nespēja savaldīt savu formulu un lielā ātrumā ietriecas trases apmalē. Senna mirst slimnīcā no gūtajiem ievainojumiem.

1993. gadā sprādzienā iet bojā Šrilankas prezidents Ranasinge Premadasa.

1990. gadā līdz ar karastāvokļa atcelšanu Tibetas galvaspilsētā Lasā no tās sāk atkāpties Ķīnas karavīri.

1978. gadā kompānija DEC uz ikvienu adresi ARPANET tīklā ASV rietumu piekrastē nosūta pirmo negribēto komerciālo e-pasta vēstuli, kas vēlāk būs pazīstams kā surogātpasts.

1978. gadā japāņu ceļotājs Naomi Uemura kļūst par pirmo cilvēku, kas vienatnē sasniedzis Ziemeļpolu.

1967. gadā amerikāņu mūziķis Elviss Preslijs Lasvegasā salaulājas ar Prisillu Boljē.

1960. gadā Padomju Savienība notriec amerikāņu izlūklidmašīnu "U-2" un apcietina tās pilotu Frensisu Geriju Pauersu, kuram tiek izvirzītas apsūdzības spiegošanā. 1962.gadā Pauers tiek izdots gūstekņu apmaiņā starp abām pusēm.

1956. gadā Jonasa Salka izstrādā vakcīna pret poliomielītu kļūst plaši pieejama.

1948. gadā tiek dibināta Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, kuras prezidents ir Kims Irsens.

1945. gadā Padomju spēki virs Reihstāga Berlīnē paceļ Padomju Savienības karogu.

1945. gadā Berlīnes pazemes bunkurā pašnāvību izdara nacistu propagandas vadītājs Jozefs Gēbelss.

1941. gadā Ņujorkā pirmizrādi piedzīvo Orsona Velsa drāma "Citizen Kane".

1940. gadā Otrā pasaules kara dēļ tiek atcelta 1940.gada vasaras Olimpiāde.

1937. gadā piecas dienas pēc vācu lidmašīnu uzlidojumiem basku pilsētai Gernikai spāņu gleznotājs Pablo Pikaso uzzīmē savu pirmo skici darbam "Gernika".

1931. gadā Ņujorkā oficiāli tiek atklāta 102 stāvu "Empire State Building", kas uz to brīdi ir pasaulē augstākā ēka.

1927. gadā aviokompānijas "Imperial Airways" reisā no Londonas uz Parīzi pasažieriem tiek piedāvātas maltītes, kas ir jaunievedums komerciālajos aviopārvadājumos.

1925. gadā tiek dibināta Visķīnas arodbiedrību federācija. Mūsdienās tā ir pasaulē lielākā arodbiedrība un tajā ietilpst 134 miljoni strādājošo.

1904. gadā mirst čehu komponists Antonīns Dvoržāks.

1886. gadā ASV sākas vispārējs streiks, kas galu galā noved pie astoņu stundu darba dienas ieviešanas. Šī diena lielākajā daļā rūpniecisko valstu tiek svinēta kā Maija diena vai Darba diena.

1834. gadā Lielbritānijas kolonijās tiek atcelta verdzība.

1786. gadā Vīnē pirmizrādi piedzīvo Volfganga Amadeja Mocarta opera "Figaro kāzas".

1751. gadā Amerikā notiek pirmais kriketa mačs.

1707. gadā apvienošanās līgums Angliju un Skotiju apvieno Lielbritānijas Karalistē.

1576. gadā Transilvānijas princis Stefans Batorijs salaulājas ar Polijas karaļa Zigmunta I meitu Annu Jagellonu un viņi abi kļūst par Polijas-Lietuvas kņazistes valdniekiem.

1328. gadā beidzas Skotijas neatkarības kari. Noslēdzot Edinburgas-Northemptonas miera līgumu, Anglija atzīst Skotiju par neatkarīgu nāciju.