27. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1980. gadā Gunta Baško - basketboliste.

1965. gadā Alvis Hermanis - Jaunā Rīgas teātra galvenais režisors.

1944. gadā Gvido Harijs Volbrugs - arhitekts.

1943. gadā Juris Kaksītis - zvērināts advokāts.

1943. gadā Jānis Gilis - futbola treneris (miris 2000. gadā).

1915. gadā Artūrs Dimiters - aktieris (miris 1986. gadā).

Jubilāri pasaulē

1986. gadā Dināra Safina - krievu tenisiste, kādreizējā pasaules ranga līdere.

1984. gadā Patriks Stamps - amerikāņu mūziķis (''Fall Out Boy'').

1969. gadā Stass Mihailovs - krievu dziedātājs.

1967. gadā Nīderlandes princis Villems - Aleksandrs.

1962. gadā Edvards Mozers - norvēģu psihologs un neirozinātnieks, Nobela prēmijas ieguvējs medicīnā.

1959. gadā Endrū Fajers - amerikāņu biologs, Nobela prēmijas laureāts medicīnā.

1957. gadā Eriks Bristovs - angļu šautriņu metējs.

1956. gadā Daglass Pīrss - angļu mūziķis ("Death In June").

1952. gadā Džordžs Gērvins - amerikāņu basketbolists.

1952. gadā Ari Vatanens - somu autosportists un politiķis, Igaunijas Autosporta savienības prezidents.

1951. gadā Eiss Frēlijs - amerikāņu ģitārists (''Kiss'').

1948. gadā Keita Pīrsona - amerikāņu dziedātāja ("B-52's").

1939. gadā Staņislavs Dzivišs - poļu kardināls.

1932. gadā Anuka Emē - franču aktrise.

1927. gadā Koreta Skota Kinga - afroamerikāņu pilsoņu tiesību aktīviste, Mārtina Lutera Kinga sieva (mirusi 2006.gadā).

1927. gadā Jevgeņijs Morgunovs - krievu aktieris (miris 1999. gadā).

1913. gadā Filips Hogs Abelsons - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2004.gadā).

1891. gadā Sergejs Prokofjevs - krievu komponists (miris 1953.gadā).

1822. gadā Uliss Grants - ASV 18.prezidents (miris 1885.gadā).

1820. gadā Herberts Spensers - angļu filozofs (miris 1903.gadā).

1791. gadā Semjuels F. B. Morze - Morzes koda līdzautors (miris 1872.gadā).

1737. gadā Edvards Gibons - britu vēsturnieks, nozīmīgākais darbs "Romas Impērijas pagrimuma un sabrukuma vēsture" (miris 1794.gadā).

1495. gadā Suleimans I - Osmaņu imperators (miris 1566.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Cēsīs sākas Latvijas Ratiņbasketbola sporta federācijas rīkotais pirmais starptautiskais turnīrs "Ratiņbasketbola federācijas kauss".

2007. gadā Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) kongresā par organizācijas prezidentu tiek ievēlēts Latvijas Kristīgās akadēmijas asociētais profesors Olafs Brūvers. Tāpat šajā kongresā tiek pasniegti atjaunotie LSK apbalvojumi – Goda krusts, Goda zīme un Atzinības zīme.

2007. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā notiek valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - pasniegšanas ceremonija.

2006. gadā valsts vizītē Latvijā ierodas Ukrainas prezidents Viktors Juščenko un viņa dzīvesbiedre Katerīna Juščenko.

2006. gadā Nīderlandē Amsterdamā notiek Sandras Kalnietes (JL) grāmatas "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" tulkojuma holandiešu valodā prezentācija. Tā ir pirmā latviešu grāmata, kas pieejama holandiešu lasītājiem.

2005. gadā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja par Latvijas tiesnesi Eiropas Cilvēktiesību tiesā izvēlas Rīgas Juridiskās augstskolas un Lundas universitātes profesori Inetu Ziemeli.

2005. gadā jaunajā izdevējsabiedrībā "Baltijas mediju nams" ietilpstošā izdevniecība SIA "Mamuts" izdod jaunu žurnālu "Direktors" arī latviešu valodā.

2004. gadā Eiropas Savienība (ES) ar Krieviju paraksta protokolu par partnerības un sadarbības līguma attiecināšanu uz desmit jaunajām ES dalībvalstīm, arī uz Latviju. Līdztekus protokolam pieņem kopēju paziņojumu par ES paplašināšanos un ES un Krievijas attiecībām, kurā atzīts, ka dalība ES ir pietiekams garants cilvēktiesību un pie minoritātēm piederošo personu aizsardzībai. Abas puses uzsver savas saistības šajā jomā.

2003. gadā Saldus rajonā atrod padomju karavīru masu kapus ar aptuveni 100 karavīru mirstīgajām atliekām.

2002. gadā Talsos notiek pirmais iedzīvotāju forums, kurā piedalās gan Talsu iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan pašvaldības darbinieki.

2002. gadā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā atklāj Kurzemes sētas dzīvojamo māju, kas aizstāj 2001.gadā ugunsgrēkā nopostīto ēku.

2001. gadā dibina Latvijas asociāciju sabiedrisko attiecību profesionāļiem. Par asociācijas prezidenti ievēlē Vitu Savicku, Rīgas Stradiņa universitātes un Vidzemes augstskolas docenti.

2001. gadā ir pēdējā diena, kad PVAS "Latvijas kuģniecība" (LK) abi privatizācijas pretendenti var iemaksāt LK akciju paketes izsoles drošības naudu piecu miljonu ASV dolāru apjomā Privatizācijas aģentūras (PA) kontā. Neviens LK privatizācijas pretendents noteiktajā termiņā PA kontā neiemaksā LK akciju paketes izsoles drošības naudu, tādēļ kārtējais LK privatizācijas mēģinājums izrādās neveiksmīgs.

2001. gadā notiek Latvijas Sarkanā Krusta 13.kongress, kurā ar balsu vairākumu par jauno Sarkanā Krusta prezidentu ievēlē Rīgas domes Labklājības departamenta direktoru Valdi Nagobadu.

2000. gadā Rīgā notiek Baltijas Kuģu īpašnieku asociācijas konference, kuru pirmo reizi asociācijas prezidējošās valsts statusā organizē Latvijas Kuģu īpašnieku asociācija.

1999. gadā Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un frakcijas "Latvijas ceļš" vadītājas vietniece Inese Birzniece apmeklē Eiropas Parlamenta prezidenta Hosē Marijas Žila Roblesa rīkoto tikšanos ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesā esošo valstu parlamentu vadītājiem. Deputāti piedalās debatēs par ES politiku, paplašināšanos un reformām, kā arī par parlamentu un iedzīvotāju dialogu ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs.

1999. gadā finanšu ministrijas un Valsts kases delegācija finanšu ministra Ivara Godmaņa vadībā piedalās Latvijas eiroobligāciju prezentācijā Eiropā.

1999. gadā pie Rīgas domes notiek Vides aizsardzības kluba organizētais pikets pret autostāvvietas būvniecību Kronvalda parkā.

1988. gadā Arkādijas parkā pulcējas 10 000 cilvēku, lai piedalītos Vides aizsardzības kluba organizētajā demonstrācijā un mītiņā pret metro būvi Rīgā.

1681. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI ierosina Vidzemē likvidēt dzimtbūšanu. Pret šo ideju asi reaģē vācu muižniecība.

Notikumi pasaulē

2014. gadā mūžībā aizgājušie pāvesti Jānis Pāvils II un Jānis XXIII tiek iecelti svēto kārtā.

2007. gadā 80 gadu vecumā mirst krievu čellists un diriģents Mstislavs Rostropovičs, kurš kļuva par starptautisku simbolu cīņai par māksliniecisko brīvību Padomju Savienībā.

2007. gadā Igaunijas varas iestādes no galvaspilsētas Tallinas centra pārvieto padomju karavīru piemiņas monumentu "Bronzas kareivis", izraisot asus Krievijas un vietējo krievvalodīgo iedzīvotāju protestus.

2005. gadā savā pirmajā lidojumā dodas pasaulē lielākā pasažieru lidmašīna ''Airbus A380'', kas var uzņemt vairāk nekā 800 pasažierus.

2003. gadā Paragvajas prezidenta vēlēšanās uzvar Nikarons Duarte Frutoss, saglabājot viņa Kolorado partiju pie varas. Kolorado partija ir pasaulē visilgāko laiku pie varas esošā partija.

2001. gadā Krievija un Ziemeļkoreja paraksta vienošanos par padomju laikā piegādāto ieroču modernizēšanu.

1997. gadā Honkonga atklāj pasaulē garāko dzelzceļa piekartiltu, kas savieno Honkongas teritoriju ar tās jauno lidostu uz salas.

1994. gadā DĀR notiek pirmās vispārējās vēlēšanas, kurās balso arī melnādainie iedzīvotāji.

1993. gadā pēc 30 gadus ilga pilsoņu kara ANO uzraudzīta referenduma rezultātā Eritreja iegūst neatkarību no Etiopijas.

1992. gadā pie Gabonas krastiem Atlantijas okeānā iegāžas Zambijas gaisa spēku lidmašīna ar nacionālo futbola islasi. Visi cilvēki, kas atradās lidmašīnā, iet bojā.

1992. gadā Starptautiskais valūtas fonds un Pasaules Banka uzņem Krieviju un lielāko daļu bijušo padomju republiku.

1987. gadā ASV aizliedz iebraukt valstī Austrijas prezidentam Kurtam Valdheimam, viņu apsūdzot līdzdalībā tūkstošiem ebreju un citu tautību cilvēku slepkavībās un deportācijās Otrā pasaules kara laikā.

1981. gadā kompānijā ''Xerox'' ietilpstošais Paoalto Pētījumu centrs iepazīstina ar datora peli.

1978. gadā Afganistānā varu sagrābj armija, izveidojot valdību, kas balstās uz islāma principiem. Afganistānas prezidentu Daudu nogalina, bet jaunais prezidents Nurs Mugammeds Taraki pasludina Afganistānas Demokrātisko Republiku.

1974. gadā 10 000 protestētāju pieprasa impīčmentu pret ASV prezidentu Ričardu Niksonu.

1969. gadā helikoptera avārijā iet bojā Bolīvijas prezidents Renē Barrientos Ortuno.

1961. gadā Sjerraleone iegūst neatkarību no Lielbritānijas, bet paliekot Sadraudzības valstu sastāvā.

1960. gadā Francijas pārvaldītā ANO uzraudzītā teritorija Togolenda iegūst neatkarību kā Togo Republika.

1956. gadā Amerikāņu bokseris Rokijs Marsiāno aiziet no profesionālā sporta kā nesakauts pasaules čempions boksā smagajā svarā.

1950. gadā Dienvidāfrikas Republikā apstiprina Grupu teritoriju likumu, oficiāli ieviešot rasu segregāciju.

1950. gadā Lielbritānija atzīst jaundibināto valsti Izraēlu.

1950. gadā Austrālijas premjerministrs Roberts Menzīss apstiprina likumu, aizliedzot valstī Komunistisko partiju.

1945. gadā Sarkanās armijas un amerikāņu spēki satiekas pie Elbas upes Vācijā, par vēl vienu soli pietuvinot Otrā pasaules kara beigas.

1945. gadā no Somijas Laplandes padzen pēdējos vācu karavīrus, un Somijai tā ir pēdējā Otrā pasaules kara diena.

1945. gadā Otrajā pasaules karā itāļu partizāni Dongo apcietina Itālijas diktatoru Benito Musolīni, kurš mēģināja aizbēgt, pārģērbies par vācu karavīru.

1945. gadā sabiedrotie noraida nacistiskās Vācijas SS komandiera Heinriha Himlera piedāvājumu, uzstājot uz beznosacījumu padošanos.

1941. gadā Vācijas spēki Otrajā pasaules karā ieiet Atēnās.

1909. gadā gāž Turcijas sultānu Abdulhamidu, un pie varas nāk viņa brālis Mehmeds V.

1865. gadā Misisipi upē eksplodē un nogrimst tvaikonis ''Sultana'' ar 2300 pasažieriem, no kuriem 1700 iet bojā.

1840. gadā Angļu arhitekta sera Čārlza Berija sieva Londonā ieliek Vestminsteres pils pamatakmeni.

1810. gadā Bēthovens sacer savu slaveno klavierkoncertu ''Für Elise''.

1667. gadā angļu dzejnieks Džons Miltons, dziļā nabadzībā un kļuvis akls, par desmit sterliņu mārciņām pārdod sava episkā darba ''Zudusī paradīze'' autortiesības.

1521. gadā Filipīnu iezemieši kaujā nogalina spāņu ceļotāju Ferdinandu Magelānu.

1296. gadā Danbaras kaujā Anglijas karalis Edvards I sakauj skotus.

1124. gadā par Skotijas karali kļūst Deivids I.