Spēlfilmā "Zeme, kas dzied" tiks atspoguļots Latvijas himnas pirmatskaņojums. FOTO
Latvijas himna “Dievs, svētī Latviju!” pirmo reizi publiski tika izpildīta 1873. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā – to, neskatoties uz aizliegumu, pēc svētku atklāšanas uzrunas izpildīja Baltijas skolotāju semināra koris. Baumaņu Kārļa radītā kordziesma tās oriģinālversijā tika aizliegta, jo pie varas esošās lielvaras svētku organizatoriem norādīja – tādas Latvijas nemaz nav. Šie vēsturiskie notikumi būs daļa no vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied”, un pirmo reizi Latvijas kino vēsturē tiks atklāta tā spriedze, kas ieskāva vēl tikai topošās Latvijas himnas pirmo publisko izpildījumu.
“Tas bija vēsturisks notikums – valdošās lielvaras neatzina, ka pastāv tāda latviešu tauta un bija kategoriski pret vārda “Latvija” lietošanu. Bet Baumaņu Kārļa kordziesma tomēr pirmajos dziedāšanas svētkos izskanēja tieši tāpat, kā mēs šobrīd izpildām savu valsts himnu. Tās pirmpublikāciju Baumaņu Kārļa dziesmu krājumā pēc gada Baltijas ģenerālgubernators lika sadedzināt Daugavmalā. Zinādami, ka Ķeizardārzā (mūsdienās – Dziesmu svētku parks) būs jādzied, kā noteikusi cenzūra, visi bez vārda runas izpildīja oriģinālversiju uzreiz pēc uzrunas biedrības namā,” tā par Baumaņa Kārļa kora dziesmu stāsta filmas scenārija līdzautors Dainis Īvāns. Dziedāšanas svētku organizētāji meklēja veidus, kā kordziesmu varētu izpildīt atbilstoši autora iecerei, un šī nepagurstošā cīņa būs daļa no spēlfilmas “Zeme, kas dzied” stāsta.
Vecrīgā, Sv. Jāņa baznīcā tiek uzņemtas filmas ainas, kurās filmas galvenie varoņi risinās jautājumu par pirmatskaņojumu. Filmēšanā piedalās bērni no Rīgas Doma kora skolas zēnu un meiteņu koriem.
Pavasara posma filmēšanas notiks arī Latvijas Universitātes bibliotēkā, Morberga vasarnīcā Jūrmalā un Rāmavas muižā Ķekavā, izmantojot autentiskos interjerus, lai filmas vajadzībām šīs vietas iedzīvinātu kā galveno varoņu mājokļu iekštelpas. Vairākas filmēšanas, kā ierasts, norisināsies arī ārpus Rīgas un Pierīgas – dziedāšanas svētku tradīcija aizsākās tās lielā atbalsta dēļ tieši Latvijas laukos, tādēļ tiks uzņemtas ainas no pavasara saulgriežu svinībām pēc latviešu paražām. Vēsturiskā spēlfilma pievēršanas ne tikai vēsturiskai precizitātei notikumu attīstībā, bet tā būtiski atklās plašās sabiedrības iesaistes nozīmību dažādos līmeņos – dziesmu svētki nebūtu iedibinājušies kā ilglaicīga tradīcija un arī Latvijas himna šodien neskanētu “Dievs, svētī Latviju!”, ja šīs vērtības nebūtu spēcīgi rezonējušas tā laika vispārējā latviešu sabiedrībā.
Atsāk filmas “Zeme, kas dzied” filmēšanu
Spēlfilmas “Zeme, kas dzied” radošā komanda uzsākusi otro filmēšanas posmu. Vidzemē – Tirzā un Inešu pagastā – tiek uzņemtas ainas, ...
Filmas tēlos iedzīvosies arī tādi populāri aktieri kā Vilis Daudziņš, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Andris Keišs, Ģirts Ķesteris, Nauris Brikmanis un citi. Filmas režisors un scenārija autors ir Māris Martinsons, scenārija līdzautors – Dainis Īvāns. Scenārija līdzautors – Dainis Īvāns. Par spēlfilmas “Zeme, kas dzied” mūzikas komponists ir Jēkabs Jančevskis. Filmas operators Jānis Jurkovskis, kostīmus veido Katrīna Liepa, bet grima māksliniece ir Beata Rjabovska. Filma top studijā “K Films”, tās producente ir Linda Krūkle.
Ar dziesmu “Rīga dimd!” atklāj spēlfilmas “Zeme, kas dzied” mājaslapu
Šodien ar dziesmu “Rīga dimd!” Rīgas Doma kora skolas jauktā kora izpildījumā diriģenta Jurģa Cābuļa virsvadībā pie Brīvības pieminekļa tika ...
Filmas pirmizrāde gaidāma 2023. gadā, atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 150. gadu jubileju.
Filmu atbalsta Latvijas Nacionālais kino centrs un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, filmas tehnoloģijas partneris – SIA “Latvijas Mobilais Telefons”.
