Bella Hadida nožēlo 14 gadu vecumā veikto plastikas operāciju: "Kaut es būtu saglabājusi degunu kā mūsu senčiem"

Sarunā ar žurnāla “Vogue” amerikāņu izdevuma reportieri 25 gadus vecā supermodele Bella Hadida atzinusies, ka viņa agrā tīņu vecumā veikusi deguna plastikas operāciju un tagad to ļoti nožēlo. Modelei tolaik bijis vien 14 gadu.

“Es vēlos, kaut būtu saglabājusi savu senču degunu. Es domāju, ka būtu pie tā pieradusi,” modes žurnāla aprīļa numurā publicētajā intervijā norāda Bella.

Sarunā Hadida atklāj, ka viņai daudzu gadu garumā pārmesta lūpu filleru lietošana un vēl citu manipulāciju veikšana. Intervijā Bella reizi par visām reizēm paskaidro, ka visas šīs runas ir aplamas un nepatiesas.

“Cilvēki domā, ka esmu pilnībā pārtaisījusi seju, jo viņi ir redzējuši vienu bildi, kur es kā tīne esmu ar apaļīgu seju,” viņa norāda žurnāla “Vogue” reportierim.

“Esmu pārliecināta, ka jūs neizskatāties tāpat kā 13 gadu vecumā, ne tā? Es nekad neesmu izmantojusi fillerus. Pieliksim tam vienreiz punktu. Man nav problēmu to pieņemt, taču šīs procedūras nav domātas man.”

Vēl 2018. gadā sarunā ar žurnāla “InStyle” pārstāvi modele kategoriski noliedza baumas, ka viņa būtu ļāvusies plastikas operācijām.

“Cilvēki domā, ka esmu veikusi operācijas, izdarījusi to un šo,” norādīja modele. “Bet vai zināt ko? Mēs varam noskanēt manu seju, mīlulīt,” gatava pierādīt pretējo un sadusmota par sabiedrības runām bija Bella.

“Man ir bail špricēt fillerus savās lūpās. Es nevēlos sabojāt savu seju,” atzina modele.

Pirms dažiem gadiem plastikas ķirurgs doktors Džulians De Silva atzina, ka Bellai Hadidai piemīt teju perfekti sejas vaibsti. Viņš pie šāda secinājuma nācis, vadoties pēc grieķu slavenā zelta griezuma likuma.

Ārsts De Silva veicis nelielu pētījumu, kā rezultātā secinājis, ka Bellas seja par 94,35 procentiem atbilst zelta griezuma jeb ideālā skaistuma likumam. Vadoties pēc šī likuma normām, doktors mērījis modeles acis, uzacis, degunu, lūpas, zodu, žokļa līniju un sejas ovālu. Pētījuma rezultāti liecina, ka tieši Bella Hadida ir “vistuvāk grieķu idejai par ideālo skaistumu”.

Džulians De Silva savā ierakstā sociālajos tīklos paskaidrojis, ka palīgā ņēmis mūsdienu tehnoloģiju iespējas un ar datorprogrammas palīdzību mēģinājis risināt mūžīgo mistēriju par to, kas padara kādu cilvēku vizuāli pievilcīgu jeb skaistu. Šī programma plastikas ķirurgam arī ļoti palīdzot, gatavojoties operācijai. Ar tās palīdzību abi ar pacientu var novērtēt, kā seja izskatīsies pēc konkrētām ķirurģiskajām manipulācijām.

De Silva paskaidroja, ka zelta likums bijis īpaši populārs Eiropā renesanses laikmetā, kad to ļoti ievērojuši tā laika mākslinieki un arhitekti. Zelta griezuma, ko nereti dēvē arī par dievišķo proporciju, pamatā ir simetrija un proporcijas. Tiek mērīts cilvēka sejas garums un platums, un tas matemātiski izdalīts. Ideālākajā gadījumā galarezultātam būtu jābūt tuvam 1,6. Tiek mērīti un salīdzināti arī citi sejas vaibsti. Jo līdzīgāks ir šis cipars, jo skaistāks tiek uzskatīts cilvēks.

Vadoties pēc zelta griezuma likuma, auss garumam jāatbilst deguna garumam, bet acs platumam jābūt identiskam ar atstatumu starp acīm, – savā pētījumā paskaidro De Silva.
Otrajā vietā skaistāko cilvēku skaitā, vērtējot pēc zelta griezuma likuma, ārsts nosaucis dziedātāju Bejonsu (92.44%), trešajā vietā seko aktrise Ambera Hērda (91.85%), pēc tam dziedātājas Ariana Grande (91.81%) un Teilore Svifta (91.64%).

2018. gadā doktors Se Silva pētīja britu karaliskās ģimenes sievietes, vadoties pēc zelta griezuma likuma. Par skaistāko no viņām visām plastikas ķirurgs atzina hercogieni Meganu, kura sejas vaibstu proporciju analīzes rezultātā pārspējusi pat Kembridžas hercogieni Ketrīnu. Video zemāk:

Senatnē Zelta griezuma likumu uzskatīja par dievišķu un tam piedēvēja maģiskas un mistiskas īpašības. To turēja dziļā noslēpumā un greizsirdīgi sargāja no neiesvētītajiem slepenajās zināšanās. Pitagors to sauca par dievišķu proporciju, Leonardo da Vinči – par zelta griezumu. To dēvē arī par skaistuma kodu.

Zelta griezums – tā ir nogriežņa sadalīšana divās daļās, kad lielās daļas garumam pret mazās daļas garumu ir tādas pašas garuma attiecības kā visam nogrieznim pret lielo daļu. Skatot ģeometrisko attēlu, matemātiskā formulā to var izteikt šādi: (a : b = b : c) vai arī (c : b = b : a). Garākās malas attiecība pret veselo nogriezni ir 0,618. Noapaļojot šo skaitli, bieži vien lieto koeficentu 0,62. Lūk, tas arī ir maģiskais zelta griezuma skaitlis.

Pieņemts uzskatīt, ka zelta griezuma principu 6. gadsimtā pirms mūsu ēras ieviesa leģendārais sengrieķu filozofs un matemātiķis Pitagors. Tomēr daudzi sliecas domāt, ka šo universālo principu Pitagors nav vis atklājis pats, bet gan aizņēmies no ēģiptiešiem un babiloniešiem. Un tiešām – Heopsa piramīdas, tempļu, bareljefu un arī Tutanhamona kapeņu priekšmetu proporcijas liecina, ka, tos veidojot, senie ēģiptiešu meistari lietojuši dievišķās proporcijas principu. Franču arhitekts Lekorbizjē, veicot mērījumus, atklājis, ka arī faraona Setija I tempļa reljefa figūras veidotas pēc zelta griezuma principa. Tādas pašas proporcijas ir arī faraona Ramzesa figūrai.