Ojārs Rubenis par sabiedrības integrāciju un saliedētību: “Esam pieļāvuši ļoti daudz kļūdu”
Karš Ukrainā liek kārtējo reizi paskatīties uz Latvijas situāciju, gadu laikā piekopto integrācijas politiku un vispārēju sabiedrības saliedētību. Kā “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” atzīst žurnālists un Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis, ir pieļautas neskaitāmas kļūdas. “Mēs neesam ņirgājušies, bet mēs neesam arī viņus aizstāvējuši,” par sabiedrības integrāciju saka Rubenis.
Kā liecina nesenas SKDS aptaujas dati, starp latviski runājošiem cilvēkiem, kas karā atbalsta Ukrainu, proporcija ir viennozīmīga, taču tā ir citādāka starp krieviski runājošajiem – skaidru atbalstu Ukrainai pauž vien 20%, savukārt vēl lielāka daļa neatbalsta ne vienus, ne otrus, kas raisa uzdot jautājumu – kādā sabiedrībā mēs dzīvojam? Rubenis norāda, ka neskaidros atbildi uz šo jautājumu, jo vairākums to skaidri saprot, taču dalās piemērā, kad kopā braucis ar jauno aktieri Raimondu Celmu, kur pacēlis šo tēmu.
“Es kaut kā sāku šo tēmu cilāt, un es viņam teicu: “Mēs neesam pietiekami daudz strādājuši ar cittautiešiem, mēs neesam uzrunājuši pietiekami daudz krievu un tā tālāk.” Un es jutu, ka viņš pilnīgi sastingst, un viņā parādās protests pret mani. Viņš saka: “Kāpēc tu saki mēs?” Tanī brīdī es pieķēru sevi pie domas – es 60 pluss (gadi – aut.), tūlīt pie 70, es nedrīkstu teikt mēs, man ir jāsaka – es un mana tā laika paaudze. Es domāju, ka mēs esam pieļāvuši ļoti daudz kļūdu,” atzīst Rubenis. Viņš norāda, ka nevēlas skatīties pagātnē, tā ir jāpieņem, jāzina un jādodas uz priekšu, taču šajos jautājumos kļūdas ir bijušas milzīgas.
Rubenis atceras Atmodas laika barikādes, kad arī krievu tautības cilvēki nesa raidījuma “Labvakar” komandai puķes, atbalstīja, citi tajā pašā laikā – nosodīja. “Mēs esam nepareizi risinājuši pilsonības jautājumu. Mēs esam nepareizi risinājuši valodu jautājumu. Mēs neesam pietiekami daudz uzrunājuši jaunus cilvēkus,” viņš uzskata. Taču atbildes nav viennozīmīgas. Rubenis dalās pavisam svaigā piemērā no lekcijām par dažādiem kultūras jautājumiem, ko pasniedz krievu ģimnāziju skolēniem, kas runā latviešu valodā. Kādā uzdevumā, kur jātrenējas intervēt cits skolēns, no septiņiem pāriem tikai viens pāris runāja par Ukrainas un Krievijas konfliktu (viens no šī pāra bija latvietis). “Viņš (skolēns – aut.) godīgi pateica – tie pārējie neprotestēja, bet runāt par šo tēmu viņi negribēja,” stāsta Rubenis, “Tajā brīdī es sapratu, ka mana paaudze, mēs esam par maz par to domājuši, – kā ar viņiem sarunāties?”
Pilnu raidījuma ierakstu klausies šeit.
