6. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1972. gadā Kristians Rozenvalds – sabiedrisko attiecību speciālists.

1963. gadā Jānis Davidovičs - zvērināts advokāts.

1961. gadā Egons Rusanovs - zvērināts advokāts.

1951. gadā Pēteris Graudulis - Tautas daiļamata meistars.

1948. gadā Gunta Sproģe - Latvijas Mūzikas akadēmijas Kameransambļa un koncertmeistaru katedras vadītāja, profesore, pianiste.

1947. gadā Āris Straustiņš - mākslinieks, kokgriezējs, Rīgas celtniecības koledžas Restaurācijas katedras vadītājs, Latvijas Amatniecības kameras Amatu padomes priekšsēdētājs.

1945. gadā Pēteris Strubergs - pasaules apceļotājs, rakstnieks.

1944. gadā Ludmila Girska - vijolniece, pasniedzēja Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā.

1902. gadā Augusts Skadiņš - lībiešu rakstnieks un folkloras zinātājs (miris 1945. gadā).

Jubilāri pasaulē

1989. gadā Agņeška Radvanska - poļu tenisiste.

1979. gadā Tims Hovards - amerikāņu futbolists.

1977. gadā Giorgs Karagunis - grieķu futbolists.

1972. gadā Šakils O’Nīls - amerikāņu basketbolists.

1970. gadā Kriss Broderiks - amrikāņu ģitārists ("Megadeth").

1964. gadā Stīvens Gregorijs Bīrs jeb Madonna Veins Geisijs - amerikāņu mūziķis ("Marilyn Manson").

1959. gadā Toms Arnolds - amerikāņu aktieris.

1949. gadā Šaukats Azizs - bijušais Pakistānas premjerministrs.

1946. gadā Deivids Gilmors - britu mūziķis ("Pink Floyd").

1944. gadā Mērija Vilsone - amerikāņu dziedātāja ("Supremes").

1942. gadā Flora Purima - brazīliešu džeza dziedātāja.

1937. gadā Valentīna Tereškova - krievu kosmonaute.

1932. gadā Broņislavs Geremeks - poļu vēsturnieks un politiķis (miris 2008.gadā).

1927. gadā Gordons Kūpers - amerikāņu astronauts (miris 2004.gadā).

1927. gadā Gabriels Garsija Markess - kolumbiešu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 2014.gadā).

1926. gadā Alans Grīnspens - amerikāņu ekonomists.

1926. gadā Andžejs Vajda - poļu kinorežosors (miris 2016.gadā).

1906. gadā Lū Kostello - amerikāņu komiķis (miris 1959.gadā).

1899. gadā Fērijs Luiss - amerikāņu blūza ģitārists (miris 1981.gadā).

1806. gadā Elizabete Barreta Brauninga - britu dzejniece (mirusi 1861.gadā).

1619. gadā Sirano de Beržeraks - franču dramaturgs, filozofs, dzejnieks un rakstnieks (miris 1655. adā).

1475. gadā Mikelandželo - itāļu mākslinieks (miris 1564.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā mārketinga sasniegumu konferencē "Password 2007" par labāko mārketinga sasniegumu 2006.gadā nominē "Tele2" zīmola "Zelta zivtiņa" kampaņu.

2006. gadā pirmo reizi Latvijā tiek izdots snovbordam un "dēļu sporta veidiem" veltīts žurnāls "Triecienspēks".

2006. gadā turpinot vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs, Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklē Hārvarda universitāti, kur nolasa lekciju "Latvija: ekonomiskā attīstība", kā arī tiekas ar Hārvarda Biznesa skolas profesoru Maiklu Porteru.

2004. gadā Rīgā notiek krievu skolu aizstāvju kongress, kurā piedalījās nepilns tūkstotis delegātu no Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Rēzeknes, Zilupes, Aizkraukles, Ventspils, Alūksnes, Ogres, Jelgavas, Olaines, Bauskas, Balviem, Jūrmalas, Maltas, Valmieras un Cēsīm. Krievu skolu aizstāvju kongresa dalībnieki pieņem rezolūciju, kurā skolu aizstāvības štābam uzdots līdz 1.maijam "organizēt vispārējo Latvijas skolu streiku, masu manifestāciju Rīgas centrā un citas nevardarbīgas protesta akcijas". Nepieciešamības gadījumā štābam uzdots pēc 1.septembra organizēt akciju "Tukšās skolas".

2003. gadā Ministru prezidents Einars Repše uzdod veselības ministram Ārim Auderam atjaunot Valdi Zatleru Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktora amatā. Veselības ministrs Zatleru no slimnīcas direktora pienākumu pildīšanas atstādināja uz dienesta izmeklēšanas laiku, balstoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ziņojumu par krimināllietas ierosināšanu saistībā ar slimnīcā veiktajiem iepirkumiem.

2002. gadā Saeima ārkārtas sēdē pieņem lēmumu opozīcijas iesniegto lēmumprojektu "Par Latvijas valsts interešu aizsardzību "Tilts Communications" (TC) tiesvedības procesā pret Latvijas valsti" nodot parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un parlamentārajai izmeklēšanas komisijai PVAS "Latvijas kuģniecība" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā. Izmeklēšanas komisija būs atbildīgā par šo jautājumu. Lēmumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam jāpublicē informācija un dokumenti par Latvijas valsts un "Lattelekom" akcionāra TC īpašnieka, Somijas kompānijas "Sonera" mierizlīguma slēgšanas procesa norisi.

2001. gadā Ministru kabinets, izskatot noteikumu projektu par minimālo darba algu, no šā gada 1.jūlija to paaugstina līdz Ls 60.

2001. gadā Latvijas sporta biedrības "Daugava" sabiedriskās organizācijas uzņēmuma "Daugavas sporta nams" pārstāvji un atbalstītāji rīko piketu pie Ministru kabineta, lai pievērstu uzmanību sporta nama problēmām.

2001. gadā Lietuvā, Būtiņģes naftas terminālā, notiek avārija, kuras rezultātā Baltijas jūrā ieplūst 3427 litri naftas, no kuriem Latvijas ūdeņos nonāk aptuveni 740 litri.

2001. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs mirst dzejniece un skolotāja Valda Mora.

2000. gadā arodu savienības "Enerģija" valde nolemj sākt parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai par grozījumiem enerģētikas likumā, kas paredzētu VAS "Latvenergo" kā vienota uzņēmuma saglabāšanu valsts īpašumā.

1999. gadā notiek Tautas partijas konference, kurā partija par Valsts prezidenta amata kandidāti izvirza Saeimas deputāti Vairu Paegli.

1998. gadā beidzas ārlietu ministra Valda Birkava darba vizīte Slovēnijā, kuras laikā tiek parakstīts Latvijas un Slovēnijas līgums par vīzu režīma atcelšanu, līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kas iebraukušas vai uzturas valstī nelegāli, kā arī starpvaldību vienošanās par sadarbību kultūrā, zinātnē un izglītībā.

1989. gadā aktieru pikets pie LKP CK ēkas pret preses brīvības ierobežojumiem. Milicija rupji izrēķinās ar piketa dalībniekiem.

1919. gadā 37 gadu vecumā apšaudē Kuldīgas apriņķī mirst pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris Oskars Kalpaks.

1905. gadā Rīgas apriņķī Bieriņmuižas tuvumā notiek sīkrentnieku sapulce, kurā piedalās ap 2000 cilvēku. Pēc vietējā barona Hakena pavēles tai uzbrūk ap 50 bruņotu policistu. Izceļas sadursme, kurā ievaino ap 200 cilvēku.

1905. gadā Ministru Padomei tiek nosūtīta Jāņa Raiņa vadībā izstrādātā latviešu inteliģences petīcija ar 200 parakstiem, prasot preses un biedrību brīvību; tautskolu direktora un inspektora amata likvidāciju, latviešu valodas ieviešanu tautskolās un vidusskolās; latviešu valodas ieviešanu tiesu un valsts pārvaldes iestādēs; demokrātiski ievēlētas miertiesas un pašvaldības; baznīcas patronāta atcelšanu; zemnieku kārtas tiesisku pielīdzināšanu citām kārtām.

1825. gadā pēc uzņēmēja un humānista Frīdriha Hahedrona (1764-1848) ierosmes Liepājā tiek dibināta krājkase - pirmā šāda veida iestāde Krievijas impērijā.

Notikumi pasaulē

2014. gadā Krimas parlaments pieņem principiālu lēmumu par iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā kā federācijas subjektam. Tiek paziņots, ka 16.martā notiks referendums par Krimas statusu. Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.

2007. gadā ASV viceprezidenta Dika Čeinija bijušais biroja vadītājs Luiss Libijs tiek atzīts par vainīgu izmeklēšanas traucēšanā saistībā ar ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) aģentes Valērijas Pleimas vārda nopludināšanu medijos 2003.gadā.

2006. gadā Dienviddakotas štata republikāņu gubernators paraksta likumu, aizliedzot veikt abortu gandrīz jebkurā gadījumā. Likums ir pretrunā ar ASV Augstākās tiesas pirms 33 gadiem pieņemto lēmumu, legalizējot abortus.

1999. gadā Kambodžas ziemeļos pie Taizemes tiek apcietināts pēdējais "sarkano khmeru" bēguļojošais līderis Ta Moks.

1994. gadā Moldovas iedzīvotāji referendumā nobalso pret apvienošanos ar Rumāniju.

1992. gadā tiek dibināta Baltijas jūras valstu padome.

1987. gadā, izbraucot no Zēbriges ostas Beļģijā apgāžas prāmis "Herald of Free Enterprise", kā rezultātā iet bojā 193 cilvēki.

1975. gadā Irāna un Irāka paraksta Alžīras līgumu, vienojoties par izlīgumu robežstrīdā. Tomēr neviena no pusēm neievēro līgumu un galu galā abas valstis uzsāka karu, kas ilga astoņus gadus.

1973. gadā 80 gadu vecumā mirst amerikāņu rakstniece Pērla Baka.

1964. gadā Konstantīns II kļūs par Grieķijas karali.

1964. gadā amerikas musulmaņu organizācijas "Islāma nācija" līderis Elija Muhammads piešķir bokserim Kasijam Klejam musulmaņu vārdu Muhameds Ali.

1957. gadā Gana iegūst neatkarību no Lielbritānijas.

1957. gadā Izraēla atvelk savus spēkus no Sinaja pussalas.

1953. gadā pēc Josifa Staļina nāves viņa vietā Padomju Savienības Komunistiskās partijas pirmā sekretāra un premjera amatā stājas Georgijs Maļenkovs.

1940. gadā Somija un Padomju Savienība paraksta miera līgumu, izbeidzot Ziemas karu, kurā, neskatoties uz Sarkanās armijas milzīgo pārspēku, somi spēja noturēties trīs mēnešus. Saskaņā ar miera līgumu Somija zaudēja 10% savas teritorijas un 20% no rūpnieciskās kapacitātes.

1930. gadā Springfīldā, ASV Masčūsetsas štatā tirdzniecībā pirmo reizi parādās iepakota sasaldēta pārtika.

1925. gadā Beļģija anektē Epenu, Malmedī un Senvitu.

1902. gadā tiek dibināts Spānijas futbola klubs "Real Madrid".

1900. gadā 65 gadu vecumā mirst vācu inženieris Gotlībs Daimlers, kurš devis būtisku ieguldījumu iekšdedzes dzinēju tapšanā un radīja pirmo motociklu.

1899. gadā kompānija "Bayer" reģistrē aspirīnu kā savu preču zīmi.

1869. gadā Dmitrijs Mendeļejevs piepazīstina Krievijas Ķīmiķu sabiedrību ar savu periodisko tabulu.

1853. gadā Venēcijā pirmizrādi piedzīvo Džuzepes Verdi opera "Traviata".

1460. gadā Portugāle atdod Kanāriju salas Kastīlijai, kas apmaiņā atsakās no pretenzijām uz Rietumāfriku.

1454. gadā Prūsijas konfederācijas delegāti sola lojalitāti Polijas karalim Kazimiram IV apmaiņā pret Polijas atbalstu viņu cīņā par neatkarību no teitoņu bruņiniekiem.