"Viņš bija neparasts cilvēks. Vislabākajā nozīmē!" - atvadu vārdos dalās Mārtiņa Rītiņa krustmeita Renāte

Medicīnas studente Renāte žurnālam "Kas Jauns" atklājusi vēl nezināmus faktus par tautā mīlēto un talantīgo Mārtiņu Rītiņu. Viņa stāsta, kādu redzējusi izcilo personību savām – krustmeitas – acīm. Gan bērnībā, gan tagad, kad ar Mārtiņu pavadījusi īpaši daudz laika.

Renāte gaišā piemiņā atminas Mārtiņu un atklāj krusttēva lomu viņas dzīvē. “Ja man jautātu, kāds bija mans krusttēvs Mārtiņš Rītiņš, es atbildētu – bišķiņ traks,” sirsnīgā balsī nosaka Renāte. “Traks labā nozīmē. Tāds mēreni bezkaunīgs un nerātns. Mārtiņš tik daudzas situācijas spēja padarīt vieglas un nepiespiestas. Viņš ļoti labi juta cilvēkus un zināja, kurā brīdī var atļauties pajokot.”

Mārtiņš dzīvoja nākotnē

Rītiņa krustmeita atzīst, ka laiks kopā ar krusttēvu pavadīts gan sarunās par nākotni, gan dzenot jokus. “Mans prāts aizvien nav līdz galam aptvēris notikušo. Šis laiks, kad Mārtiņš un mediķi cīnījās par viņa dzīvību, bija salīdzinoši ilgs, bet, kā ikvienam no mums, arī man bija cerība, ka viss būs citādi,” saka Renāte. Viņa atminas, ka laikā pirms Ziemassvētkiem vēl vienā no reizēm, kad apciemoja Mārtiņu, sarunas bijušas par nākotni un Rītiņa plāniem: “Bija tik daudz ieceru un sapņu. Mārtiņš dzīvoja nākotnes sapņos. Tie viņam deva dzīvessparu. Viņa sapņi saistījās ar jaunām idejām par pavārmākslu, par ceļošanu un, protams, viņa izsapņoto auto Porsche, ko gribēja iegādāties jau šogad.”

Ļoti respektējis sniegto medicīnisko palīdzību

“Pirms Mārtiņu aizveda uz slimnīcu, vairākas dienas es devos viņu apraudzīt, vedu pārtiku un rūpējos par viņa veselību. Taču, kad viņam kļuva sliktāk, saskaņojot lēmumu ar ārstiem, viņš tika nogādāts slimnīcā. Tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Mārtiņš ļoti respektēja ārstu norādes un bija pakļāvīgs. Viņš ne mirkli neiebilda, ka tiek nogādāts slimnīcā. Protams, nevienam prātā nebija domas, ka viņš no tās neatgriezīsies... Arī laikā, kad viņš man zvanīja no slimnīcas, ne. Ne mirkli viņā nejutu bailes vai satraukumu. Viņš, cik vien spēja, saglabāja optimismu. Ja arī Mārtiņš slikti jutās, viņš to neizrādīja. To nevarēja nojaust. No viņa vienmēr staroja milzu enerģija un dzīves spars. Cīņas spars. Viņš nekad nesūdzējās. Nekad savas problēmas nestāstīja citiem,” atminas Mārtiņa krustmeita.

Krusttēva loma Renātes dzīvē

Taujāta, kāds krusttēvs Mārtiņš bija, viņa nedomājot atbild. “Viņš bija neparasts cilvēks – vislabākajā nozīmē! Jau kopš agras bērnības mani pārsteidza ar dažnedažādām izdarībām, kādas piemita tikai viņam. Ir neskaitāmas smieklīgas epizodes, kuras atceros. Kad man bija kādi gadi pieci, Mārtiņš uz manu jubileju ieradās ar milzīgu ziloni. Tas bija ļoti lielām acīm, brūnā krāsā. Es, to ieraugot, pateicu: “Atkal tas jocīgais cilvēks ir atbraucis?” Vienreiz viņš man dzimšanas dienā uzdāvināja sintezatoru un piebilda, ka tas izvēlēts, lai kaitinātu manus vecākus,” atminas Rītiņa krustmeita. “Iepazīstot Mārtiņu savas dzīves laikā, sapratu, ka neparastums ir forša lieta. Tādu es gribētu arī sevī redzēt,” piebilst Apse.

Viņa ir pateicīga par katru reizi, kad pavadījusi laiku ar izcilo krusttēvu. “Atceros, kad mācījos Londonā, Mārtiņš brauca uz turieni. Satikāmies un devāmies kaut kur pusdienot, tāpat arī esot Rīgā, Mārtiņš mani veda uz koncertiem. Pēdējā laika lielākais piedzīvojums man ar Mārtiņu bija vēl nesen, pirms pāris mēnešiem. Viņš mani uzaicināja uz Vincentu. Iedeva uzvilkt īpašu žaketīti, lai palīdzu viņam gatavot ēst. Tā reize man vienmēr paliks atmiņā ar to, ka pirmo reizi dzīvē nogaršoju austeres. Viņš bija tik priecīgs...” atmiņās kavējas Rītiņa krustmeita.

Visu par Mārtiņa Rītiņa dzīves līkločiem lasiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!