Ukrainas "Eirovīzijas" pārstāvei aizliegts piedalīties dziesmu konkursā
Ukraiņu dziedātāja Alina Pash, kura 12. februārī guva uzvaru valsts nacionālajā “Eirovīzijas” atlasē “Vidbir”, nevarēs pārstāvēt Ukrainu starptautiskajā dziesmu konkursā Itālijā, ziņo BBC.
Ukrainas nacionālā raidorganizācija “UA:PBC” ir nolēmusi aizliegt Alina Pash dalību "Eirovīzijā". Lēmums pieņemts, jo dziedātāja 2015. gadā devusies uz Krimu, kuru 2014. gadā okupēja Krievija. Par vizīti uzsākta izmeklēšana.
Dziedātāja par situāciju raksta savā “Instagram” profilā: “Esmu Ukrainas pilsonis, ievēroju Ukrainas likumus, cenšos nest pasaulē Ukrainas tradīcijas un vērtības.”
28 gadus vecā māksliniece apgalvo, ka, uzzinot par šo apmeklējumu, cilvēki viņai uzbrukuši sociālajos tīklos, saucot viņu par “ne-ukrainieti”.
“Es vairs nevēlos būt šajā netīrajā stāstā. Ar smagu sirdi atsaucu savu kandidatūru kā Ukrainas pārstāve “Eirovīzijas” dziesmu konkursā. Diemžēl. Man tiešām žēl,” raksta Alina Pash.
Kāpēc dziedātājas 2015. gada brauciens uz Krimu radījis aizdomas?
Ukraiņiem un ārzemniekiem ceļošana uz Krimu ir atļauta tikai caur oficiāliem sauszemes kontrolpunktiem. Saskaņā ar Ukrainas tiesību aktiem, ceļošana caur Krieviju ir aizliegta.
“UA:PBC” paziņojumā BBC skaidro, ka mākslinieces pārstāvis raidorganizācijai ir sniedzis viltotus dokumentus par viņas 2015. gada braucienu. Alina Pash ir piekritusi diskvalifikācijas lēmumam.
Dziedātāja nav komentējusi došanos uz Krimu.
Kā zināms, 2014. gadā Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimu, bet pēc tam iebruka arī Ukrainas kontinentālajā teritorijā, kur tolaik sagrābtās teritorijas Doņeckas un Luhanskas apgabalos joprojām kontrolē Maskavas finansētas un apbruņotas kaujinieku bandas.
2015. gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību noslēgtā Minskas vienošanās uzliek Ukrainai par pienākumu nodrošināt Krievijas apbruņoto kaujinieku bandu kontrolē esošajām teritorijām valsts austrumos plašu autonomiju, kā arī garantēt visiem kaujiniekiem, kas bijuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainas armiju, amnestiju.
Daudzi ukraiņi šo vienošanos uzskata par nacionālo interešu nodevību, un gan prezidents Volodimirs Zelenskis, gan viņa administrācijas amatpersonas atkārtoti aicinājušas to pārskatīt.
