Kad vainīgas emocijas vai reibinošas vielas - eksperts Artūrs Mednis par muļķībām, ko ierakstām sociālajos tīklos
Kad sociālajos tīklos, kur dzīvo lielākā daļa Latvijas sabiedrības, tiek publicētas ļoti personiskas privātās dzīves detaļas, attiecību peripetijas un kašķi, bieži vien aizdomājamies, vai cilvēks šo ierakstu veicis spēcīgu emociju iespaidā vai varbūt arī kādu reibinošu vielu ietekmē. Kāda ir situācija Latvijā un pasaulē, atklāj jauno mediju un digitālā mārketinga speciālists Artūrs Mednis.
“Ja uz sekundi abstrahējamies no sociālajiem tīkliem un nerunājam par tiem, bet par reālo dzīvi, tad ļoti bieži cilvēki rada sev problēmas tad, kad ir ļoti emocionāli un nedomā ar galvu, kad vairāk nostrādā sirds, emocijas, nervi vai arī cilvēks ir kādas vielas ietekmē," saka Mednis.
"Reālajā dzīvē pēc tam ir kauns par to, ko ir pateicis vai kādu aizskāris. Un tad sapratis, ka nevajadzēja tā. Tas var būt attiecināms arī uz ļoti tuviem cilvēkiem – sievām vai vīriem.
Mēs dažkārt esam nežēlīgi ne tik daudz pret citiem, kā pret saviem tuvākajiem. Tad iedomājieties, ka sociālajos tīklos ir tieši tāpat.
Un cilvēkam nākamajā dienā var būt kauns un var šie ieraksti radīt zināmas problēmas – darbā, ģimenē un, ja cilvēks ir publiski zināma persona, arī sabiedrībā. Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Var teikt, ka tā ir ikdienišķa situācija, ar ko daudzi saskārušies, kad emociju uzplūdā vai narkotisko vielu vai alkohola reibumā publiski pasaka kādu muļķību,” komentē Artūrs Mednis.
Instinktīvi un neapzināti
Viņš teic, ka šāda publiska atklātība sociālajos tīklos nav tikai beidzamā laika tendence. “Šādus gadījumus sociālajos tīklos latviešu vidē esmu redzējis jau kopš 2008. gada. Piemēram, kāds lielu uzņēmumu vadītājs ieliek piektdienā pulksten trijos pirmo tvītu par to, ka ir uzņēmuma ballīte – visi darbinieki aizbraukuši uz sporta spēlēm. Visu atlikušo dienu vēroju, kā ar katru stundu šā uzņēmēja tvīti kļūst arvien vaļīgāki un rupjāki. Tā eskalācija notiek burtiski ar katru stundu. Tajā brīdī, kad astoņos vakarā kāds cits tvitera lietotājs viņam uzraksta, ka, lietojot alkoholu, varbūt nevajadzētu izmantot tviteri, šis uzņēmuma vadītājs publiski sāk flirtēt ar meiteni, kas viņam to aizrādījusi. Jā, šādi piemēri ir vairāki.
Es pat teiktu tā, ka agrāk, kad sociālie mediji nebija tik populāri, cilvēki tam nepievērsa tik lielu nozīmi. Nedomāja, ka tas, kas publicēts socīklos, kaut kur tālāk aizies, jo soctīkli jau nav tik populāri. Šobrīd ir otrādi. Soctīkli ir kļuvuši ļoti populāri, taču cilvēki jau pie tā ir tik pieraduši, ka šīs darbības visai bieži notiek neapzinātā līmenī. Proti, ja esi pieradis katru dienu lietot telefonu un ne tikai skatīties, bet arī "Instagram" storijos reportēt savu dzīvi, pat tad, ja esi skaidrā, tajā brīdī, kad esi emocionāli uzvilkts vai tomēr tevi ir uzbudinājušas kādas apreibinošas vielas, tu instinktīvi paņem telefonu un tikpat instinktīvi kaut ko nofilmē un pasaki, un nopublicē, un varbūt pat nākamajā dienā esi aizmirsis, ka ko tādu esi izdarījis. Tas ir noticis tādā pa pusei apziņas un pa pusei neapzinātā līmenī. Instinktīvi tikai tāpēc, ka ir ieradums.”
“Pirms desmit gadiem ieradums darboties sociālajos tīklos mums bija mazāks. Tāpat cilvēki daudz mazāk gribēja un dalījās ar savu privāto dzīvi, un, ja arī dalījās, zināja, ka sociālajos tīklos jau nav daudz cilvēku, kas redzēs šos ierakstus. Tagad ir otrādi, socmedijos ir apmēram 80 procenti Latvijas iedzīvotāju. Soctīkli ir kļuvuši par pierastu un vieglu platformu, kur cilvēki dalās ar informāciju. Un tas vairs nav nekas liels jeb angliski sakot – not a big deal. Taču tas gan var izrādīties diezgan sāpīgi citiem un beigās arī pašam.”
Baltais nevainīgais joku pulverītis?
Artūrs Mednis teic, ka pasaulē, protams, ir vēl spilgtāki piemēri nekā Latvijā. “Mēs jau lielākoties uzzinām tikai par tiem gadījumiem, kas ir no slavenību dzīves, jo visu pārējo privātpersonu dzīvei nesekojam,” norāda viņš. “Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki reāli sabojā savas attiecības vai savu tēlu, priekšstatus par sevi tikai ar to, ko publicē soctīklos, kad ir emocionāli uzbudināti vai kādu vielu iespaidā. Domāju, daudzas slavenības ir paveikušas kādu publisku muļķību. Piemēram, pasaulē vienam no populārākajam podkāsteriem Džo Roganam ik pa laikam sanāk kāda muļķība. Viņš uz savu podkāstu uzaicina cilvēku, kas ir it kā zinātnieks, bet pauž pilnīgi nezinātniskus viedokļus par vakcināciju, kā rezultātā Rogans zaudē diezgan lielus ieņēmumus.
Vēl kāds spilgts piemērs ir Īlons Masks, kas ir izdarījis daudzas muļķības. Mēs nevaram spriest, kādu emociju uzplūdumā vai vielu ietekmē tas noticis, bet viņš tviterī ierakstīja, ka, viņaprāt,
"Teslas" akcijas cena ir par augstu. Momentā akcijas cena vienas dienas laikā nokrita par gandrīz 10 procentiem, un Īlons pats zaudēja desmitiem miljonu. Viņš vienkārši zaudēja desmitiem miljonu ar vienu tvītu…
Tad vēl slavenais gadījums, kad Īlons Masks bija aizgājis pie Džo Rogana uz podkāstu un viņi kopā uzsmēķēja “zālīti”.
It kā sīkums, bet tas pamatīgi iedragāja "Teslas" akciju cenu uz to brīdi, bet, no otras puses, tā ir arī papildu publicitāte kā vienam, tā otram. Tā ka šai ēnas pusei ir arī neliela saules pusīte, ko apzināti izmanto slavenības un publiskas personas – mākslinieki, dziedātāji un reperi. Proti, pat, ja tā ir slikta publicitāte, tā joprojām ir publicitāte. Ir tādi mākslinieki, kas visu savu publicitāti balsta uz šo slikto publicitāti, kādi viņi ir gangsteri, bandīti, narkomāni vai neciešami cilvēki. Viņiem ir sava fanu bāze, kuri fano par šo cilvēku tieši tāpēc, ka viņš tāds ir, ka viņam ir savs viedoklis un viņš var pasūtīt burtiski jebkuru d..... Viņi tā dara, jo mērķauditorija un klientūra to no viņiem sagaida.”
“Jāsaprot, ka dažkārt šīs lietas un muļķības slavenības dara apzināti, jo reālajā dzīvē ir normālas un sakarīgas personības. Tikai tēlo soctīklos, spēlē šo spēli, uzturot savu publisko tēlu. Kaut vai atceramies neseno Latvijas gadījumu – par četriem cilvēkiem, kas osta balto pulverīti. Es neesmu eksperts, klāt nestāvēju un nevaru apgalvot, vai tas bija tas pulverītis vai cits, par ko savukārt viņi apgalvo, ka tas ir bijis nevainīgais pulverītis. Zinu, ka tiešām tāds trends soctīklos ir. Ārzemēs ir daudzi pieauguši un nopietni cilvēki, kas savos sockontos likuši video vai bildes, kur osta šo “nevainīgo pulverīti”, kas nerada nekādu efektu, kas ir it kā joks, ka tiek šņaukts kokaīns. Un cilvēki, kas skatās, saprot, ka tas ir joks. Diezin kā Latvijas gadījumā tas nostrādāja? Piemēram, vienam no tās četrotnes, kas vienmēr ir priekšzīmīgs un labākais paraugs jebkurai slavenībai, uz to brīdi tas nostrādāja negatīvi. Savukārt kādam citam no četrotnes tieši otrādi, jo viņš ir jauneklīgs un neievēro likumus, tāpēc viņam varbūt tas nostrādāja pozitīvi. Vienīgais jautājums, vai tas bija nejauši, ka viņi to ielika soctīkos, vai arī tas bija ļoti apzināts gājiens, bet katrā gadījumā publicitāte bija milzīga,” stāsta Mednis.
