Spožās diletantes. Seriāla "Hacks" recenzija

Gandrīz bez izņēmumiem seriālu nosaukumus izvēlos tulkot latviski, tomēr šoreiz atļaušos palikt pie oriģinālā nosaukuma «Hacks». Savulaik ar šo vārdu angliski žargonā tika apzīmēti viduvēji zirgi, tomēr ar laiku šo palamu sāka lietot, lai runātu par neveiksmīgiem rakstniekiem. Iespējams, vispiemērotākais seriāla nosaukuma tulkojums latviski varētu būt «Diletantes», tomēr šādai seriāla nosaukuma atveidei trūkst gan kodolīguma, kas piemīt angļu nosaukumam, gan dzēlīgās skaņas, kas ir pat vārda skanējumā.

Nav izslēgts, ka šī varētu būt pēdējā reize, kad par «Zelta globusa» balvām rakstām kā par prestižākajām TV pasaulē vai «Oskara» balvas priekšvēstnešiem kino nomināciju kategorijā. Ceremonijas neesamībā šoreiz gan nav vainojams vecais labais Covid-19, bet gan virkne ētikas pārkāpumu, kuros vaino «Zelta globusa» balvas komandu. Skaļākais starp tiem ir fakts, ka visas 78 cilvēku žūrijas komisijas sastāvā nav pārstāvēts neviens melnādains kino profesionālis, kā arī iepriekš kinobalvas direktors ir izcēlies ar izteikumiem, kas interpretējami kā rasistiski. Daudzas kino zvaigznes atteikušās ierasties uz šogad plānoto ceremoniju, Toms Krūzs un Skārleta Johansone kā protestu pat atdeva atpakaļ reiz iegūtās statuetes. Visbeidzot telekompānija NBC paziņoja, ka nepārraidīs balvu pasniegšanas ceremoniju. Ticiet vai ne, bet viss, kas šogad palika pāri no «Zelta globusu» ceremonijas, bija uzvarētāju izziņošana tviterī.

«Zelta globusi» ir lielu pārmaiņu vai bojāejas priekšā. Brīva vieta gan ilgi tukša nestāv, jo jau tagad par prestižāko TV balvu ir gatava kļūt «Primetime Emmy» ceremonija. Starp citu, «Hacks» savāca arī trīs šīs žūrijas atzinības. Bet tagad gan pie būtiskā – balvu laureāta, seriāla «Hacks».

Stāsta centrā ir intelektuāla divdesmitgadniece, rakstniece un scenāriste Eiva, kura ir kritusi šovbiznesa pasaules nežēlastībā par kādu aizskarošu komentāru internetā. Viņai muguru ir uzgriezusi visa industrija, viņa ir nesen izšķīrusies, un uz viņas pleciem gulstas nekustamā īpašuma hipotēka. Viņas aģents viņai atrod vienīgo glābiņu. Respektīvi – doties uz vienu no absurdākajām pilsētām pasaulē, tuksneša vidū esošo izklaides oāzi, kur no mākslas nav ne smakas, Lasvegasu. Tur viņas uzdevums būtu rakstīt saturu stand-up priekšnesumiem karjeras norieta priekšvakarā esošajai humora karalienei Deborai Vensai. Triks gan ir tāds, ka Debora nemaz negrib nekādu rakstnieci, tomēr viņa ir spiesta Eivu pieņemt kompromisa dēļ kādās šovbiznesa intrigās. Uz kārts ir viņas karjeras turpinājums, jo, lai gan Deboras kontā tūlīt būs 2500 uzstāšanās uz prestižākās Lasvegasas skatuves, viņu grasās aizvietot ar jaunākiem un mūsdienīgākiem šovmeņiem. Tādās noskaņās sākas sadarbība starp jauno un dzēlīgo rakstnieci Eivu un dzīvo klasiķi Deboru, kuras negantais raksturs pārspēj visus untumu stereotipus par slavas izlutinātām zvaigznēm.

Šajā stāstā tiekas ne tikai divi savstarpēji sprādzienbīstami raksturi, bet arī divi dažādi laikmeti un uzskati par dzīvi, palēnām atklājoties arī tam, kāpēc abas dāmas ir tik nocietinājušās pret ārpasauli aiz sarkasma vairoga. Jo tālāk stāsts rit uz priekšu, jo vairāk atklājas, ka viņas ir ļoti līdzīgas. Dzimumu nevienlīdzība un šovbiznesa pasaules divkosība, pret kuru iestājas Eiva, Deborai ir pazīstama un izdzīvota.

Skumjo komēdija

Holivudai patīk stāsti par šovbiznesu. Ar uzstājīgu regularitāti ekrānos atgriežas stāsti par pasaules mīlēto zvaigžņu sarežģītajiem raksturiem, sabojātajām attiecībām ar tuvajiem un to, kas paliek pāri, kad pēc smaidīšanas zibspuldžu gaismās tiek aizvērtas durvis plašajās savrupmājās, kurās neviens negaida. Šoreiz šis visnotaļ skumjais paradokss pasniegts komēdijas mērcē. 10 raitu pusstundu garu sēriju laikā «Hacks» autori mums piedāvā piedalīties asprātīgu dzēlību šaha mačā starp divām dāmām, kuras reti kāds gribētu savā draugu lokā, bet uz ekrāna viņas abas gandrīz zibenīgi liek sevī iemīlēties.

Seriāla scenārijs nav balstīts tik daudz mūsdienās ierastajā straujajā sižetā, bet gan aso dialogu ritējumā. «Hacks» varoņi runā daudz un rada skaudību par savu humora izjūtu. Tas viss atsauc atmiņā tālā kino vēsturē tik ļoti populārās Screwball komēdijas. Tas bija Holivudas romantisko komēdiju apakšžanrs 30. un 40. gados, kur varoņi runāja no filmas pirmās līdz pēdējai sekundei un bez apstājas apšaudīja cits citu ar sarkasmu, ironiju un satīru. Ne velti pieskaros dialogu tēmai, jo tas ir izejas punkts «Hacks» panākumiem.

Šī ir augstvērtīga komēdija apzīmējuma labākajā nozīmē. HBO seriāls kārtējo reizi liek aizdomāties, ka amerikāņu ekrāna stāsti vislabākie ir nevis skarbo drāmu lauciņā (to atstāsim vecajam kontinentam), bet tieši tad, kad tie ķeras pie komēdijām, pasmejoties paši par sevi un apkārtējiem. Nē, es nerunāju par torte sejā vai purkšķu joku filmām. Es runāju par komēdijām, kuru saturs, pārstāstot to dažos teikumos, nebūt nav smieklīgs. Amerikāņi uz vientulību un dzīves skumjām māk paskatīties smejoties un ietērpt to aizrautīgā sižetā. Ne reizi vien «Hacks» gaitā izskan frāze, ka mēs piedzimstam vieni un nomirstam vieni. Šādai pārliecībai nolemtie galvenie varoņi par to neskumst, tikai dzēlīgi smejas un cits citam māca, kā vajag raudāt, lai ap acīm nerastos grumbas.

Scenāristu komanda par «Hacks» pirmo sezonu saņēma jau piesaukto "Primetime Emmy" balvu, un, ja šad tad seriāla gaitā (it sevišķi noslēguma daļā) nenotiktu aizraušanās ar vairākām salkanām un liriski klibām ainām, kuras pa visām varītēm cenšas izspiest kādu  aizkustinājuma asaru, tad «Hacks» varētu kļūt pat par kaut ko vēl dižāku.

Seriāla saturs ļoti daudz apspēlē modē esošo politkorektumu un savā ziņā kļūst par kārtējo ekrāna darbu cīņā pret netaisnību. Aktieru ansamblis pēc industrijas labākajiem priekšrakstiem ir koši pārstāvēts ar visiem dzimumiem un minoritātēm. Tomēr tajā pašā laikā autori nezaudē ironiju arī par šo aspektu.

Sarkasma duelis

Ne mazāks nopelns «Hacks» panākumos ir aktrišu sniegumam un viņu savstarpējai ķīmijai. Deboras lomu atveido Džīna Smārta, kuras vārds gan varbūt nav tik slavens, bet viņa ir redzēta gana daudz kino un vēl jo vairāk populāros TV darbos. Par šo sarežģīto lomu aktrise ir savākusi visas prestižākās TV balvas. Var jau būt, ka viņas sniegums izdevies tik izcils, jo savā ziņā šī loma viņai varētu būt personīga. Karjeras saulrietam tuvojas ne tikai Debora, bet arī pati aktrise, kura uz ekrāniem ir vairāk nekā 40 gadus. Viņas pretspēlētāja jeb drīzāk partnere ir rudmate Hanna Einbindere, kuras varones ādai karstā Nevadas tuksneša saule ir nepanesama. Tomēr svilinošā saule ir nieks salīdzinājumā ar viņas priekšnieces vadības stilu. Einbinderes pirmā loma ir bijusi vien 2017. gadā, bet jau ar dalību «Hacks» viņa izpelnījusies daudzu balvu nominācijas, kur cīņā par statuetēm galvenokārt piekāpās savai seriāla kolēģei. Jāatzīst, ka pelnīti. Ne jau tādēļ, ka Einbindere būtu sliktāka aktrise, bet tāpēc, ka Džīnas Smārtas loma ir daudz sarežģītāka, un viņa šo smago aktiermeistarības nastu iznes ar grāciju, kāda piemīt tikai dīvām ar vairāku desmitgažu pieredzi rampu gaismās.

Einbindere kopā ar Smārtu un scenārija komandu ir radījuši mazu un smalkjūtīgu TV dārgumu, kura vērtība apjaušama tikai tad, ja tajā rūpīgi ieskatās un apdomā to,  kas stāv aiz asprātību jūrām. Līdzīgi kā galvenās varones arī seriāla vērtība ir paslēpusies aiz ironijas viegluma. «Hacks» piedzīvos arī vismaz otro sezonu, kas gan nešķiet pārāk nepieciešams. Vai seriāls turpinoties spēs gūt to pašu slēpto dramatismu, ko pirmajās 10 sērijās? Pie «Hacks» scenārija rakstāmmašīnām nesēž diletanti, un šovbiznesā, tāpat kā nereti skumjajā dzīvē, ir vēl daudz kas apsmejams. 

HACKS

Producē HBO MAX.
Pirmā sērija: 2021. gada 13.maijā.
Sēriju skaits: 10.
Scenārija autori: Lusija Aniello, Pols Dauns, Džena Statskī.
Režisore: Lusija Aniello u. c.
Lomās: Džīna Smārta, Hanna Einbindere, Karls Klemons-Hopkins u. c.