23. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1936. gadā Ivars Tāle - Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, profesors.

1937. gadā Jānis Bārzdiņš - Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorzinātņu katedras vadītājs, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

1950. gadā Andrejs Volmārs - TV žurnālists.

1957. gadā Karmena Radovska - Latvijas Nacionālās operas soliste (mecosoprāns).

1971. gadā Krišjānis Norvelis - Latvijas Nacionālās operas solists (bass).

1978. gadā Andris Dzenītis - komponists.

Jubilāri pasaulē

1688. gadā Ulrika Eleonora - Zviedrijas karaliene (mirusi 1741.gadā).

1737. gadā Džons Henkoks - amerikāņu revolucionārs, pirmais Neatkarības deklarācijas parakstītājs (miris 1793.gadā).

1783. gadā Stendāls - franču rakstnieks (miris 1842.gadā).

1786. gadā Ogists de Monferrāns - franču arhitekts (miris 1858.gadā).

1813. gadā Kamilla Kolleta - norvēģu rakstniece un feministe (mirusi 1895.gadā).

1832. gadā Eduārs Manē - franču mākslinieks (miris 1883.gadā).

1862. gadā Dāvids Hilberts - vācu matemātiķis (miris 1943.gadā).

1872. gadā Goce Delčevs - maķedoniešu revolucionārs (miris 1903.gadā).

1876. gadā Oto Dīlss - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1954.gadā).

1898. gadā Rendolfs Skots - amerikāņu aktieris (miris 1987.gadā).

1907. gadā Hideki Jukava - japāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1981.gadā).

1910. gadā Džango Reinharts - beļģu džeza ģitārists (miris 1953.gadā).

1915. gadā Arturs Lūiss - britu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (miris 1991.gadā).

1918. gadā Ģertrūde Eliona - amerikāņu bioķīmiķe un farmakoloģe, Nobela prēmijas laureāte (mirusi 1999.gadā).

1928. gadā Žanna Moro - franču aktrise un režisore (mirusi 2017. gadā).

1929. gadā Džons Čārlzs Polanji - kanādiešu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1930. gadā Dereks Volkots - Rietumindijas rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 2017. gadā).

1944. gadā Ruthers Hauers - Nīderlandes aktieris (miris 2019. gadā).

1946. gadā Boriss Berezovskis - Krievijas oligarhs (miris 2013. gadā).

1947. gadā Megavati Sukarnoputri - bijusī Indonēzijas prezidente.

1950. gadā Ričards Dīns Andersons - amerikāņu aktieris.

1954. gadā Edvards Ka Spels - angļu mūziķis ("The Legendary Pink Dots").

1957. gadā Karolīna - Monako princese.

1957. gadā Frensisa Makdormanda - amerikāņu aktrise.

1968. gadā Petrs Korda - čehu tenisists.

1969. gadā Brendans Šenahans - kanādiešu hokejists, trīskārtējs Stenlija kausa ieguvējs, pasaules un olimpiskais čempions.

1969. gadā Andrejs Kančeļskis - krievu futbolists, tagad treneris.

1974. gadā Tifanija Tīsena - amerikāņu aktrise.

1979. gadā Sampsa Astala - somu bundzinieks ("Lordi").

1984. gadā Arjens Robens - Nīderlandes futbolists.

1985. gadā Dautzene Krūsa - Nīderlandes supermodele.

Notikumi Latvijā

1558. gadā ar krievu karaspēka iebrukumu sākas Livonijas karš.

1996. gadā kārtējo piketu pie Ministru kabineta ēkas rīko komercbankās un dažādās firmās apkrāptie naudas noguldītāji. Sapulcējušies demonstrē plakātus ar prasību veikt "Bankas Baltija" (BB) sanāciju, iesaistīt tās atjaunošanā Aleksandru Laventu un izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju BB lietā.

1997. gadā Saeima piešķir Latvijas pilsonību "Rīgas komercbankas" prezidentam Vladimiram Kuļikam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

1998. gadā Rīgā notiek Baltijas Jūras valstu padomes valdību vadītāju sanāksme. Lai tajā piedalītos, Latviju apmeklē Vācijas kanclers Helmuts Kols.

1999. gadā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK dome kā kandidātu Valsts prezidenta amatam gandrīz vienbalsīgi izvirza Latvijas Republikas vēstnieku ANO Jāni Priedkalnu.

1999. gadā notiek Riharda Vāgnera operas "Klīstošais holandietis" izrāde, kura veltīta Latvijas Nacionālās operas 80.gadskārtai. Šīs operas pirmizrāde notika 1919.gada 23.janvārī, tā bija pirmā Latvijas Nacionālās operas izrāde.

2001. gadā Latvijā pirmo reizi notiek Baltijas un Ziemeļvalstu bruņoto spēku komandieru tikšanās, kurā piedalās Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas Bruņoto spēku komandieri.

2002. gadā Latvijas Rehabilitologu biedrības paspārnē tiek izveidota Rehabilitācijas iestāžu vadītāju padome, kuras uzdevums ir veicināt dialogu starp Latvijas valsts veselības aprūpes organizatoriem un tiešajiem pakalpojumu sniedzējiem rehabilitācijā.

2003. gadā pie Saeimas ēkas notiek vairāk nekā 20 organizācijas "Visu Latvijai" atbalstītāju pikets, lai protestētu pret Saeimas deputātu vēlmi veikt grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", kas paredzētu PSRS un fašistiskās Vācijas stilizētu simbolu aizliegšanu.

2013. gadā "Latvijas Dzelzceļš" noslēdz līgumu ar pilnsabiedrību "BMGS S" un "Bombardier Belam" par jaunas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi un modernizāciju. Izbūvēta tiks stacija Bolderāja 2, kā arī notiks signalizāciju, telekomunikāciju un apgādes sistēmu modernizācija posmā Zasulauks-Bolderāja. Abu projektu mērķis ir attīstīt dzelzceļa infrastruktūras nodrošinājumu Daugavas kreisajā krastā, pakāpeniski pārvirzot kravu plūsmu no pilsētas centra-Daugavas labā krasta uz kreiso-Krievu salu.

2014. gada Saeima stingri nosodīja konfliktā Ukrainā iesaistīto pušu vardarbīgo rīcību, kas noved pie situācijas saasināšanās un asinsizliešanas.

2014. gadā uzbrukumā piekauts Satversmes aizsardzības biroja bijušais vadītājs Jānis Kažociņš.

2014. gadā Eiropas Komisija pieņem lēmumu vērsties pret Latviju Eiropas Savienības (ES) Tiesā, jo Latvijā par notāriem var būt tikai Latvijas pilsoņi.

2014. gadā, lai paplašinātu produktu portfeli un sniegtu iespēju attīstīties vietējam uzņēmumam, saldumu ražotājs AS "Laima" pieņem lēmumu pārcelt saldējuma ražošanu no Igaunijas uzņēmuma "Premia Foods", kas atrodas Tallinā, uz SIA "Rūjienas saldējums".

2014. gadā Jūrmalas tiesa par kukuļdošanu apsūdzētajam bijušajam pilsētas mēram Raimondam Munkevicam piespriež četru gadu cietumsodu.

Notikumi pasaulē

1510. gadā Anglijas karalis Henrijs VIII 18 gadu vecumā inkognito piedalās bruņinieku turnīrā un izpelnās plašu atzinību, pirms vēl atklāj savu identitāti.

1533. gadā Anglijas karaļa Henrija VIII mīļākā un nākošā karaliene Anna Boleina atklāj, ka ir troņmantnieka gaidībās. Boleina 1536.gadā reformācijas laikā tiek sodīta ar nāvi, nocērtot galvu.

1556. gadā Ķīnas Šaņsji provincē notiek, iespējams, nāvējošākā zemestrīce pasaules vēsturē, kad dabas stihijas upuru skaits sasniedz 830 000 cilvēku.

1570. gadā reģenta Džeimsa Stjuarta slepkavība ierauj Skotiju pilsoņu karā.

1579. gadā Utrehtas savienība Nīderlandē izveido protestantu republiku.

1719. gadā Svētās Romas impērijas sastāvā tiek izveidota Lihtenšteinas hercogiste.

1793. gadā Krievija un Prūsija savā starpā sadala Polijas teritoriju.

1870. gadā amerikāņu kavalērija Montānā nogalina 173 indiāņus, pārsvarā sievietes un bērnus.

1904. gadā Norvēģijas piekrastes pilsētu Olesunnu iznīcina ugunsgrēks, atstājot bez pajumtes 10 000 cilvēku. Pilsētas atjaunošanu jūgendstilā finansē Vācijas ķeizars Vilhelms II.

1907. gadā ASV senatora amatā no Kanzasas štata stājas pirmais indiānis Čārlzs Kērtiss.

1920. gadā Nīderlande atsakās izdot sabiedrotajiem bijušo Vācijas ķeizaru Vilhelmu II.

1931. gadā 49 gadu vecumā mirst izcilā krievu balerīna Anna Pavlova.

1937. gadā Maskavā sākas tiesa pret 17 komunistiem, kuri apsūdzēti līdzdalībā Ļeva Trocka vadītajā mēģinājumā gāzt padomju režīmu un nogalināt tā līderus.

1943. gadā Otrajā pasaules karā britu armija atkaro nacistiskajai Vācijai Lībijas galvaspilsētu Tripoli.

1943. gadā sākas Varšavas ebreju geto sacelšanās.

1943. gadā Otrajā pasaules karā Austrālijas un ASV spēki pieveic Japānu Papua Jaungvinejā. Šis pavērsiens iezīmē Japānas agresijas beigas kara gaitā.

1944. gadā mirst norvēģu gleznotājs Edvards Munks, kura slavenākais darbs ir glezna "Kliedziens".

1950. gadā Izraēlas Knesets pieņem rezolūciju, kas par galvaspilsētu pasludina Jeruzalemi.

1960. gadā batiskafs "USS Trieste" pārspēj dziļuma rekordu, nolaižoties līdz Klusā okeāna dziļākajam punktam - 10 911 metriem.

1964. gadā Misisipi Medicīnas centrā ASV cilvēkam tiek pārstādīta šimpanzes sirds - pirmais dzīvnieka orgāns, kas transplantēts cilvēkam. Drīz pēc operācijas pacients nomira.

1973. gadā ASV prezidents Ričards Niksons paziņo, ka Vjetnamā ir panākta miera vienošanās.

1978. gadā Zviedrija kļūst par pirmo valsti pasaulē, kas aizliedz aerosolus, kuri, kā tiek uzskatīts, nodara kaitējumu ozona slānim.

1986. gadā Rokenrola slavas zālē uzņem pirmos mūziķus: Čaku Beriju, Džeimsu Braunu, Reju Čārlzu, Fetsu Domino, brāļus Everlijus, Badiju Holliju, Džeriju Lī Lūisu un Elvisu Presliju.

1989. gadā mirst spāņu sirreālistu gleznotājs Salvadors Dali, kuru apglabā kapenēs zem stikla kupola Dali muzejā mākslinieka dzimtajā Figerasas pilsētā Spānijā.

1989. gadā zemestrīcē Tadžikistānā iet bojā simtiem cilvēku.

1996. gadā tiek izlaista programmēšanas valodas "Java" pirmā versija.

1997. gadā Madlēna Olbraita kļūst par pirmo sievieti, kas stājas ASV valsts sekretāres amatā.

2002. gadā Pakistānas pilsētā Karači tiek nolaupīts un nogalināts ASV žurnālists Daniels Pērls.

2003. gadā 81 gada vecumā mirst Džovanni Anjelli, kas pārvērta itāļu ģimenes kompāniju "Fiat" par globālu autoražotāju.

2005. gadā Viktors Juščenko Kijevā nodod Ukrainas prezidenta zvērestu.

2005. gadā 79 gadu vecumā mirst amerikāņu komiķis Džonijs Karsons, kurš gandrīz 30 gadus bija ļoti populārs NBC šova "The Tonight Show" vadītājs.