Kas noticis ar "Radio SWH" savulaik tik slaveno "BoomBox"? Unikālā spēkrata likteni skaidro Ufo
Pirms gadiem piecpadsmit Latvijā bija tāds unikāls verķis - skanoša milzu automašīna kasešu magnetofona formā. "Radio SWH" firmas zīme "BoomBox" bija vesela ēra Latvijas šovbiznesā - vai tiešām tā beigusies? To skaidrojis žurnāls "Kas Jauns".
“"BoomBox" vairs nav. Tas jau pirms laba laika ir izjaukts un beidzis savu eksistenci. Diemžēl,” žurnālam "Kas Jauns" teicis Kaspars Upaciers jeb dīdžejs Ufo, kas savulaik strādāja "Radio SWH" un darbojās ar "BoomBox", līdz to iegādājās savā īpašumā. Ufo tad arī izstāsta, kāds liktenis piemeklējis šo neparasto auto.
Partija sevi tā arī nenoreklamēja
"BoomBox" tikai izveidots uz "Ford" smagās automašīnas šasijas, kas aprīkota ar hidraulisko pacēlāju. “Šādus auto izmanto Amerikas lidostās, lai līdz lidmašīnām paceltu konteinerus ar bagāžu, pārtiku vai citām mantām. Reiz televīzijā redzēju raidījumu par Meksikas ostām, pamanīju, ka arī tur šādi auto pārvadā konteinerus. "BoomBox" tika radīts, uz pacēlāja izveidojot koka kasti, kas izbūvēta kā liels radioaparāts. Tajā varēja ieiet vairāki cilvēki un darboties. Tas bija tipisks astoņdesmito gadu produkts, kad modē bija kasešu magnetofoni, kas tā arī saucās boombox. Tad nu arī pēc to parauga tapa tāds auto,” paskaidro Ufo.
"BoomBox" vēsture Latvijā ir diezgan savdabīga. Ufo atceras, ka to deviņdesmito sākumā iegādājās kāda partija, lai izmantotu priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņā. “Ja nemaldos, "BoomBox" sākuma cena bija 100 000 ASV dolāru vai pat vairāk! Kad darījums bija noticis, kaut kas nogāja greizi, jo auto no Amerikas uz Latviju atnāca tikai tad, kad vēlēšanas bija jau beigušās. Izrādās, bijis nogādāts ne uz to ostu. Pēc tam "BoomBox" pārpirka kāda apdrošināšanas kompānija, kas bija iecerējusi šādi reklamēties Latvijā, līdz bartera darījumā tas nonāca "Radio SWH" rīcībā. No sākuma apsaimniekošanā, bet pēc tam arī īpašumā,” stāsta Ufo, kas pēcāk "BoomBox" nopirka, kad "Radio SWH" notika īpašnieku maiņa. “Jaunajiem īpašniekiem šis objekts nebija vairs vajadzīgs. Bet patiesībā tas jau visu laiku radio nesa zaudējumus, jo ekspluatācijas izdevumi bija lielāki nekā ienākumi. Tad izskanēja piedāvājums man to iegādāties, un es par salīdzinoši niecīgu cenu "BoomBox" no radio atpirku. Man šķita, ka spēšu to apsaimniekot veiksmīgāk.”
Pārāk dārga spēļmantiņa
Diemžēl Ufo cerības izrādījās veltas. “Latvijas ekonomiskajā situācijā tā ekspluatēšana izmaksāja pārāk dārgi. Kaut arī "BoomBox" izmantoja visādos citādos projektos, ne tikai mūzikas atskaņošanā, tā pašizmaksa bija tik liela, ka nebija ekonomiska pamatojuma to uzturēt. "BoomBox" atmaksājas vien tad, ja to lieto no rīta līdz vakaram gandrīz vai katru dienu un ja pats šoferis ir arī dīdžejs. Diemžēl Latvijā klientiem lētāk ir uzlikt divas skandas un apskaņot pasākumu, nevis pasūtīt "BoomBox". Protams, šis verķis izskatījās daudz iespaidīgāk, turklāt tas varēja atskaņot mūziku arī braucot, bet reti kad kādam šāds pakalpojums bija nepieciešams. Un bija vēl viena liela problēma – šis auto kopā svēra 12 tonnas un kurā katrā pļavā tas iebraukt nevarēja. Vienmēr nācās apdomāties, vai "BoomBox" vispār varēs ierasties klienta vēlamajā vietā. "BoomBox" atmaksātos, ja tas visu laiku braukātu pa Latviju – vienu dienu rībinātu vienā tirdziņā, nākamo citā. Un pārvietotos pa sausiem asfaltētiem ceļiem,” paskaidro Ufo.
Taču Ufo nepadevās, viņam bija sava vīzija, kā apsaimniekot "BoomBox". Viņš to pārbūvēja, nostiprinot kastes jumtu tā, ka uz tā varēja uzturēties vairāki cilvēki. “Bija paredzēts, ka var uzlikt pat margas drošībai, līdz ar to uz "BoomBox" varēja uzstāties mūziķu grupas! Vēl tika uzlabots skanējums, jo līdzšinējā apskaņošanas sistēma bija jau nolietojusies un novecojusi. Tad uztaisījām, ka viena siena ir atverama. Veicām visādus uzlabojumus, līdz secinājām, ka tā būda ir jau sapuvusi. Nācās to noņemt... Vispār arī paša auto tehniskā apkope bija pārāk piņķerīga un dārga, kaut vai rezerves daļu dēļ. Ja Amerikā var bez problēmām dabūt jebkuru rezerves daļu, tad Latvijā tās vajadzēja pasūtīt, un piegāde ilga mēnešiem. Es vairākus gadus ņēmos un ņēmos ar "BoomBox", līdz vienā brīdī piekusu. Padevos. Čakars un ņemšanās bija lielāka nekā gūtā bauda. "BoomBox" bija pārāk dārga spēļmantiņa,” teic Ufo, piebilstot, ka kāds vīrs par smieklīgu naudu šo auto no viņa nopircis: “Viņam bija plāns "BoomBox" vietā uzlikt ūdens baļļu.”
Nekas vēl nav zaudēts
Vai nav skumīgi zaudēt šo Latvijas šovbiznesā unikālo objektu? “Protams, ka ir! Tas patiešām bija skaists dampis. Taču nekas jau nav zaudēts! Mazums kas! Amats ir jau rokās, un, ja Latvijā finansiālā situācija uzlabosies, ja jutīšu, ka pēc šādas tehnikas ir pieprasījums, ko tādu uzbūvēt jau nav problēmu – smagā auto šasija, pacēlājs un uz tā kaste ar skandām. Nekāda lielā raķešzinātne jau tā nav,” nosaka Ufo, piebilstot: “Varbūt tomēr nevajadzēja eksperimentēt ar "BoomBox" pārbūvi, bet vienkārši savest to kasti kārtībā. Nostiprināt būdas karkasu, nomainīt skaņu un pārējo atstāt, kā bija. Taču mēs izmainījām sākotnējo dizainu, visu kaut ko pārbūvējām. Un tā bija lielākā kļūda. Vajadzēja visu tikai atjaunot, pielabot, un tad atliktu vien katru gadu iziet tehnisko apskati un nomaksāt nodokļus. Un "BoomBox" joprojām būtu dzīvs un varētu stāvēt gadiem, gaidot, kad kādam savā pasākumā sagribēsies šādu rotaļlietu.”