Sisī vētrainie dzīves līkloči - TV skatāms arī Latvijā filmētais seriāls par imperatori Elizabeti

"Sisi" ir patiesos notikumos balstīts, intrigu pilns stāsts. Elizabete neprātīgi iemīlas Austrijas imperatorā Francā Jozefā I, taču drīz vien pēc abu salaulāšanās viņa aptver, ka dzīve Vīnē nav tāda, kā cerēts. Stāsts ir par pieaugšanu, par draiskulīgu meiteni, kura kļūst par pašpārliecinātu, modernu sievieti, — viņai būs jāpieņem smagi lēmumi, jātiek galā ar zaudējumiem un galu galā jābūt valdniecei.

Interesanti, ka vācu daudzsēriju filma šogad filmēta arī Latvijā: gan kinopilsētā «Cinevilla», kur izbūvētas vairākas jaunas ielas un laukumi, gan Latvijas Nacionālajā Operā un Rīgas Latviešu biedrības namā, kas kļuva par vairāk nekā 600 gadiem senāki, pārtopot par Ungārijas karaļu mājvietu – Budas pili Budapeštā.

Leģendārās rokoko pērles Lāksenburgas pils interjeri tika izveidoti Lielajā un Mazajā ģildē, savukārt ārpuse filmēta Cesvaines pilī. Hābsburgu dinastijas impērijas centra – Hofburgas pils – lomā iejutušies mūsu pašu Rundāles pils dārzi, gaiteņi, deju zāles un pieņemšanas telpas. Vecrīgas ielās sastopama 19. gadsimta Vīnes pilsētas dzīve: tirgus dienas, viesu mājas, zirgi, karietes un zaldāti, ielasmeitas un suņi, dzērāji un ubagi. Straupes pilī un tās apkārtnē interpretēta dzīve Ungārijas laukos aptuveni 150 gadu senā pagātnē. Rīgas Kinostudijā tapušas apjomīgākās un grandiozākās dekorācijas – 2000 kvadrātmetru platībā uzbūvētas telpas trīs dažādām pilīm: Hofburgai, Lāksenburgai un Posenhofenai. «Kur vēl pasaulē, ja ne Latvijā, var atrast nepieciešamo arhitektūru un ainavas, lai nofilmētu visu no viduslaiku ciemata līdz aukstā kara spiegu spēlēm? Austroungārijas portretam Latvija atbilst pat pārāk labi, pietrūkst tikai kalnu,» teic režisors Svens Bohse.

1955. gadā kinoekrānos nonāca pirmā triloģijas «Sisī» daļa par Austroungārijas ķeizarienes Elizabetes jeb Sisī dzīvi ar aktrisi Romiju Šneideri galvenajā lomā. Triloģija tās aktierus padarīja par pasaules mēroga zvaigznēm, bet Šneideri Sisī loma turēja stereotipu žņaugos ilgus gadus. Vairāk nekā 65 gadus vēlāk RTL, «Story House Pictures» un «Beta Film» kopīgi nolēma pārstāstīt ikonisko stāstu, kas skatāms kanālā «Epic Drama».

Savijas ar mūsdienām

Elizabete par Austrijas ķeizarieni un Ungārijas karalieni kļuva pavisam nejauši: par Franca Jozefa I Hābsburga sievu bija jākļūst viņas māsai Ilonai, taču nejauša satikšanās pārvērta visu. Jaunais seriāls, kas uzņemts Austrijā, Latvijā, Lietuvā un Ungārijā, galveno uzmanību pievērš  Elizabetes jaunības gadiem, viņas mīlas dēkai ar Franci Jozefu, mēģinājumiem iekļauties Austrijas galmā un pastāvīgo konfrontāciju ar erchercogieni Sofiju. Sisī bija ne tikai sieva un māte, bet arī kļuva par būtisku elementu politiskajā dzīvē, dodot lielu ieguldījumu kompromisu mākslā un Austroungārijas monarhijas dzimšanā.

Seriālā izmantotas greznas dekorācijas un kostīmi, tā darbības vietas izmeklētas īpaši autentiskas, taču tā veidotāji nedomāja par parastu laikmeta drāmu – viņi Sisī attēlo kā pārliecinātu, mūsdienīgu sievieti un pēta aktuālas tēmas, tostarp ģimenes mīlestību, neatkarību, pašapziņu un brīvo gribu. Kā saka seriāla veidotāji: «Režisors atradis veidu, kā gaumīgi un vienlaikus drosmīgi parādīt klasisko Sisī stāstu, ietverot seksualitāti un mūsdienīgu skatījumu uz sievietes lomu, kas pakļauta spiedienam politiskā situācijā.»

Tā nav kopija

Seriāla autori skaidri norādījuši, ka nekādā gadījumā nav vēlējušies veidot 1955. gada austriešu triloģijas versiju. Lai gan dažas situācijas ir izdomātas, kopumā seriāls balstīts autentiskumā. Aktrise Dominika Devenporta, titullomas atveidotāja, savas priekšgājējas Romijas Šneideres tēlojumu nav redzējusi. «Nebija iemesla to darīt, jo mūsu skatījums ir pavisam jauns un svaigs. Tas ir visu laiku lielākais Eiropas mīlasstāsts, ko izvēlamies pārstāstīt ar mūsdienīgiem līdzekļiem,» skaidro producents Andreass Gutzaits.

Devenporta novērtē savu unikālo iespēju atveidot pirmo Eiropas «superzvaigzni»: «Viņas vienīgais pienākums bija dzemdēt bērnus un pārstāvēt karaļnamu. Sisī cilvēciskā puse un emocijas nebija svarīgas. Viņa vairs nevarēja būt personība, viņa bija kautrīga. Noteikti – ļoti vientuļa. Sisī vīrs bija karaļnama pārstāvis, tāpēc viņš sievai nebija īsti tuvs. Viņai noteikti bija grūti justies kā ieslodzītai būrī.» Grandiozie tērpi lieti noderējuši labākai lomas izprašanai: «Tos uzvelkot, automātiski rodas diskomforts, tostarp problēmas ar elpošanu. Grimēšanas laikā lēnām kļūsti par viņu. Tā katru dienu iejutos tēlā. Man bija diezgan viegli katru vakaru to aizmirst, jo, manuprāt, aktieru darbā ir svarīgi palikt ar veselo saprātu un ieiet aukstā dušā,» teic Dominika.

TV kanāls RTL uz īsu sarunu aicinājis abus seriāla «Sisī» galveno lomu atveidotājus – Dominiku Devenportu un Janiku Šūmanu, katram uzdodot trīs jautājumus.

Dominika, kas jūs piesaistīja lomai un kā tai gatavojāties?

Protams, šis ir pagodinājums, ka varu attēlot tik labi zināmu vēsturisku personību. Mani īpaši saistīja visi mīti, kas veidojušies ap šo sievieti, tie padara viņu par tādu kā neaizskaramu «spoku» dāmu. Lai gan mums ir zināmi daudzi vēsturiski fakti, var tikai minēt, kā izskatījās Sisī šķietami ļoti saplosītā iekšējā dzīve. Tas gandrīz vai aicina meklēt savu Sisī interpretāciju, kas, protams, man kā aktrisei bija īpaši interesanti. Centos uzzināt visu par vēsturisko ķeizarieni, lasīju daudz grāmatu, klausījos podkāstus, skatījos dokumentālās filmas. Es strādāju arī ar aktiermākslas treneri, kopā ar Janiku apguvām jāšanu un dejas, kā arī ievadu galma etiķetē. Tas ir palīdzējis pamazām izveidot šo tēlu.

Kā bija sekot pasaulslavenās «Sisī» Romijas Šneideres pēdās, un kas jums bija svarīgs Sisī tēlojumā?

Es nejūtu, ka dodos Šneideres pēdas. Mūsu seriāls ir vēsturiskās ķeizarienes Elizabetes likteņa pārstāsts, un ar līdz šim iznākušajām filmām tam nav nekāda sakara. Es domāju, ka abi projekti var savstarpēji labi sadzīvot, tāpēc neuzskatu sevi par viņu «pēcteci». Man bija svarīgi Sisī attēlot kā cilvēku, kā sievieti, ar kuru publika jūtas saistīta un kuras jūtas var saprast. Daudzi noteikti zina impresīvās ķeizarienes Elizabetes gleznas, taču viņa bija arī cilvēks ar jūtām un vajadzībām un par šīm tiesībām cīnījās visu savu dzīvi.

Kādi bija lielākie izaicinājumi filmēšanas laikā, un vai bija kāds kuriozs?

Man šī bija pirmā lielā filmēšanās, tāpēc sākotnēji biju pārņemta ar daudz ko, īpaši garajām filmēšanas stundām. Arī pie skaistajām kleitām man bija jāpierod, tās bija ļoti smagas un apspīlētas. Filmēšanas laukumā regulāri kaut ko apgāzu, un cilvēki kāpa uz kleitas malas. Vairākkārt kādam nācās steigties palīgā, lai ātri salabotu atplēstu kleitas malu.

Janik, kas jūs piesaistīja lomai un kā tai gatavojāties?

Man šķiet, seriāla atkārtotā interpretācija ir neticami aizraujoša. Mēs stāstām par jaunu vīrieti, kurš sešu gadu vecumā nokļuva armijā un 18 gadu vecumā kļuva par imperatoru. Viņš no savas mātes Sofijas dzird, ka ļauties jūtām ir vājuma pazīme. Tad satiek jaunu sievieti Sisī, ar kuru apprecas. Apvienot attiecības ar imperatora amatu ir viņa dzīves lielākais izaicinājums. Tieši šī sarežģītība un tēlojuma saraustītība no skarbā imperatora līdz mīlošajam vīram mani visvairāk uzrunāja šajā tēlojumā. Lai attēlotu Francu Jozefu I, līdztekus darbam ar savu treneri apguvu 19. gadsimta etiķeti, bija jāšanas nodarbības, un sagatavojos fiziski (fitnesa treniņi, paukošanas nodarbības, triku treniņi).

Kāds bija lielākais izaicinājums, tēlojot imperatoru Francu Jozefu I Hābsburgu? Seriālā liela loma ierādīta arī viņa kara politikai, un jums bija daudz kaujas ainu – kā jūs ar to tikāt galā, un kā to izbaudījāt?

Lielākais izaicinājums man noteikti bija noteikt stingru robežu starp stingrumu un vājumu. Caur Sisī Francs uzzina, ko nozīmē mīlēt. Intīmās attiecības viņam bija tikai iespēja reaģēt. Bet tagad, kad viņam blakus ir jauna sieviete, kura vēlas, lai viņu aprūpē un rīkojas maigi, un kurai sekss spēlē emocionālu, nevis fizisku lomu – tas ir milzīgs izaicinājums Francam!

Pavisam cita tipa izaicinājums bija fiziskā sagatavošanās lomai. Es daudz nodarbojos ar sportu, un bija jāievēro stingra diēta, kas ne vienmēr bija viegli ilgajā filmēšanas procesā. Kara epizožu filmēšanas dienās mums visiem bija vajadzīga enerģija. Man apkārt atradās simtiem kaujas statistu, «degošu» zirgu, sprādzienu un, protams, visam pa vidu sarežģītā horeogrāfija! Ļoti svarīga bija arī koncentrēšanās. Ja aizmirsti kādu soli, galvas pagriezienu, tas varēja beigties slikti. Mums visiem bija ārkārtīgi jāuzticas viens otram! Vakarā gulēju gultā, aizvēru acis, bet visu nakti nevarēju izmest no galvas kara ainas, lai gan biju «tikai» aktieris. Negribu iedomāties, kā klājas karavīriem, kuri to tiešām piedzīvo un ir nāves bailēs...

No šīs filmēšanas neaizmirstams man paliks tas, ka….

...iemācījos jāt un esmu ieguvis jaunu ģimeni! 2020. gada februārī pirmo reizi sēdos zirga mugurā un pēc diviem mēnešiem brīvi auļoju pa Rīgas mežiem! Tas bija neaizmirstams mirklis. Vēl kāds svarīgs brīdis: četrus mēnešus filmējām Baltijas valstīs Covid laikā! Mums nebija iespējams starpposmos atgriezties Vācijā, tādēļ es trešo daļu gada dzīvoju citur. Es nebūtu varējis to izturēt bez seriāla komandas atbalsta. Es ieguvu jaunus draugus, kurus patiesībā var saukt par ģimeni! Jau tagad gaidu otrās sezonas filmēšanu, kad atkal viņus visus redzēšu!