Zaiga Gaile un Mihails Barišņikovs atjaunos ēku, kurā savu karjeru sāka "Seksa un lielpilsētas" zvaigzne
Mākslas, kultūras un vēsturisku vietu cienītāji jau tuvākā nākotnē varēs novērtēt starptautiski atzītās arhitektes Zaigas Gailes un Rīgā dzimušā pasaulslavenā baletmeistara un seriāla "Sekss un lielpilsēta" zvaigznes Mihaila Barišņikova kopdarbu, atjaunojot senatnīgu koka māju, ko savā īpašumā iegādājusies itāļu uzņēmēja Emanuela Barilla.
"Zaigas Gailes birojs" sadarbojas ar Jauno Rīgas teātri (JRT) jaunās teātra ēkas Rīgā, Lāčplēša ielā 25, tapšanā. Teātra ēkas būvniecības darbi norit saskaņā ar arhitektes Zaigas Gailes vēsturiskās teātra ēkas pārbūves iecerēm. Tieši tādēļ arī Gailes ģimenei izveidojusies draudzība ar JRT radošo komandu, tostarp Mihailu Barišņikovu, kas jau vairākus gadus sadarbojas ar JRT. “Miša ar Alvi Hermani [JRT mākslinieciskais vadītājs] bijis arī pie mums mājās,” par draudzīgajām attiecībām pastāsta arhitekte.
Jaunais Latvijas pilsonis Mihails Barišņikovs saņem pasi
Saeima šorīt vienbalsīgi nolēma uzņemt Barišņikovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, savukārt pēcpusdienā viņam pasniegta pilsoņa pase.
Šī draudzība vainagojusies ar jaunu kopdarbu - pie Blaumaņa ielā 19 ēkas atjaunošanas. Senatnīgā nama īpašniece ir itāļu uzņēmēja Emanuela Barilla, kurai ar brāļiem miljardieriem pieder uzņēmums "Barilla", lielākais makaronu ražotājs pasaulē. Viņa jau iepriekš atbalstījusi Jaunā Rīgas teātra iestudējuma "Brodskis/Barišņikovs" viesizrādes Itālijā un mēģinājumos pati sēdējusi zālē un konsultējusi aktieri Barišņikovu itāļu valodas skaidrai izrunai. Uzņēmēja Barilla senatnīgo koka māju Blaumaņa un Krišjāņa Barona ielas stūrī iegādājās 2020. gada aprīlī.
Arhitekte Zaiga Gaile sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" pastāsta, ka šai mājai ir ārkārtīgi skaista vēsture. Ēku 1873. gadā cēla aptiekārs Valters, un uz stūra esošajā namā bija aptieka. Viņš to bija cēlis kā divu dzīvokļu dzīvojamo māju. Tā ir ļoti stipra un kārtīgi uzbūvēta māja, kuras pagalmā ierīkots dārzs. Jau vēlākos gados te bijusi bērnu baletskola. Tiesa gan, pašlaik šī ēka ir ļoti noplukusi un tā jau bija paredzēta nojaukšanai. “Viens mans kolēģis, kura vārdu gan neminēšu, jau bija šo ēku gandrīz nojaucis. Viņš arī ļoti cīnās par padomju laika mantojuma aizstāvību. Tajā pašā laikā liela vērtība ir kādreizējā Čekas māja, bet šī koka māja viņa acīs nebija vērtība. Tas ir sāpīgi, jo šī māja ir grezna ar bagātu kultūras vēsturi,” viņa atklāj.
Zaigai Gailei pienākusi arī vēstule no Varšavas, no vecākās studentu korporācijas ARKONIA, kas dibināta Rīgā. Korporācijai piederēja mājas otrais stāvs no 1900. līdz 1918. gadam, tur dzīvoja studenti, kas mācījās Rīgas Politehnikumā. “Mūsu tagadējā Universitāte bija ar starptautisku slavu, pat poļu princis te ieguva agronoma diplomu, nerunājot par turīgu aristokrātu dēliem.”
Tāpat Gaile saka, ka jaunā Latvijas valsts šo māju piešķīrusi Latvijas Sieviešu palīdzības korpusam: “Visas mūsu vadošās sievietes 20. un 30. gados šajā mājā darbojās. Sieviešu palīdzības korpusa patronese bija Čakstes kundze [pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes sieva Justīne]. Valsts bija sieviešu palīdzības korpusam atdevusi šo māju. Sievietes palīdzēja vispirms karavīriem, jo tur bija ierīkota Zupas virtuve, kur karavīri varēja paēst, viņas rūpējās par bērniem bāreņiem un atraitnēm. Tā bija milzīga sieviešu brīvprātīga kustība. Un beigu beigās šajā mājā Ivande Kaija [latviešu rakstniece un sieviešu tiesību kustības aktīviste] savāca Latvijas zelta fondu. Sievietes uz šo māju nesa savas dārglietas un laulību gredzenus, un tas bija pamats Latvijas zeltam, kas mums vēl joprojām, ja nemaldos, glabājas Šveices bankā.”
“Sākot pētīt šīs mājas vēsturi, secinājām, cik tā ir bagāta. Kad karš beidzās, sievietes te dziedāja korī, ko vadīja Leonīds Vīgners. Tad te bija mākslas salons. Bija cilvēki, kas domāja un rūpējās, lai atraitnēm būtu darbs. Viņas te auda tepiķus un izgatavoja dažādus priekšmetus, arī gleznoja. Jau vēlāk sievietēm šeit notika jogas nodarbības. Kas tik te nenorisinājās, ko organizēja sievietes, - koncerti un dzejas studija. Kad sāku pētīt šo māju, tas tik ļoti sasaucas ar sieviešu kustību – ko tik visu sievietes spēj izdarīt. Un arī mājas īpašniece ir sieviete, kas rūpējas par kultūru,” arhitekte atklāj senās ēkas nozīmīgumu.
Zaiga Gaile ir gandarīta, ka izdosies glābt un atjaunot Blaumaņa ielas 19. namu. “Tā tik tiešām būs kā dāvana Rīgai. Kad Emanuela Barilla gāja garām un pamanīja, ka māja ir pārdošanā, viņa to nopirka. Šai ēkai ir zīmīga saistība ar Mihailu Barišņikovu, kam tieši šajā namā baletskolotāja reiz pateica: “Tu būsi!”. Tāpēc, kad Miša atbrauca uz Rīgu un mēs varējām ievest viņu baletstudijā, kas tur joprojām ir tāda pati kā senāk, Mišam acīs bija asaras. Viņam ir saknes Latvijā. Viņš satiekas Vāgnera zālē ar skolas biedru Gidonu Krēmeru un ar Mišu Maiski pat sēdējā vienā solā. Tādi ir mūsu lielie mūzikas talanti. Un arī šī māja būs saistīta ar mūziku, pagalmā būs brīnišķīgs dārziņš. Un tas viss jau bija saskaņots iznīcināšanai…” stāsta Zaiga Gaile.
Citas interesantākās ziņas un notikumus skatiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
