Skandāls mākslas aprindās - vai Jāņa Zuzāna "Zuzeum" gleznas pārdod kā humpalas?

Gūtos ieņēmumus esot plānots ieguldīt "Zuzeum" attīstībā: jaunos izstāžu projektos, Zuzānu mākslas kolekcijas pētniecībā un "Zuzeum studio" mākslinieku rezidences programmā.

Kolekcija ir vērtība

Viss sākās ar kuratora un mākslas aprakstnieka Tomasa Pārupa komentāru "Facebook", kurā viņš pauda savas domas par mākslas tirdziņā redzēto: “Kopš 4. decembra "Zuzeum" telpās ir nevis eksponēti, bet vienkārši sanesti darbi no Jāņa Zuzāna kolekcijas krājumiem, kurus var iegādāties par, maigi izsakoties, dempinga cenām. Izdevīgi, vai ne? Nē! Zuzāna kolekcijas vērtība un latviešu mākslas vērtība kopumā šīs avantūras rezultātā tikai mazināsies. Jā, naudiskā izteiksmē, un tam ir liela nozīme, neatkarīgi no katra personīgajiem uzskatiem par mākslas tirgu un mākslu kā preci. Ir vērts iedziļināties kontekstā, pērkot mākslu, ņemot vērā katra autora radošās darbības ilgumu un sasniegumus vismaz vietējā līmenī. Piemēram, Annas Heinrihsones eļļas gleznas – lielformāta triptihs – ir novietots uz grīdas, atstutēts pret sienu. Pazemojoši. Visvalža Ziediņa skulpturālās kompozīcijas un asamblāžas – latviešu nonkonformisma mākslas liecības – ir sakrautas biezā slānī uz galda telpas centrā, atgādinot Spīķeru krāmu tirgu sortimentu. Pa pāris simtiem var iegādāties hrestomātiska autora darbus, kuru savulaik patiešām profesionāli izcēla Ieva Kalniņa. Pazemojoši un nekrietni.

Visskumjākais liktenis gan ir piemeklējis Zentas Loginas mākslu un piemiņu. Māksliniece, kuras darbi savulaik tika rūpīgi iepirkti augšminētajā kolekcijā ar nolūku tos ilgtermiņā pētīt, rīkot vērienīgu izstādi un izdot arī Loginai veltītu monogrāfiju, tagad ir piekārti pie sienām, ar nolūku pa fikso tos pārdot kuram katram interesentam. Varam teikt: “Čau, atā, pētniecība!” Ļoti daudz kas labs ir paveikts, tādēļ gribas jautāt, kur tad palicis mecenātisms? Šobrīd notiekošais izskatās pēc prasta, ciniska aprēķina, kuru centusies smuki iepakot “muzeja” komanda.

To visu ieraugot, pārņem dusmas, kuras pārtop vilšanās sajūtā un skumjās. Ne visi mākslinieki par šo tirdziņu, kurš vairāk līdzinās “trako dienu” izpārdošanai, ir tikuši informēti. Piemēram, Anda Lāce, kuras darbs tur šobrīd atrodas. Vai viņiem nav nekādu tiesību zināt, kā ievērojams kolekcionārs izdomās rīkoties ar viņu darbiem? Šeit nav runa par juridiskiem jautājumiem, bet gan par ētiskiem un cilvēciskiem apsvērumiem. Par cieņu pret autoriem, kuri ir ieguldījuši milzu talantu, izdomu un laiku, lai radītu šos darbus daudzu gadu garumā.

Latviešu māksla nereti tiek pārdota par ļoti nelielām summām. Jau tā stagnējošais un gandrīz vai neeksistējošais vietējais mākslas tirgus, kurā drīz vien ieplūdīs otrreizējā pārdošanā iegādāti darbi, nonāks vēl skumjākā stāvoklī. Zuzeum darbība mani turpina nepatīkami pārsteigt. Ja šo institūciju, kura, būsim godīgi, ir gan privāta, gan publiska, vadītu kompetenti profesionāļi, nevis izbijuši influenceri, varbūt arī tās īpašnieks aizdomātos par to, ko viņš dara savās telpās.

Katrs ar savu īpašumu var darīt, ko grib. Par to šaubu nav. Kolekcijas var mainīties, attīstīties, tikt likvidētas. Ziniet, ir arī izsoles! Tomēr domāju, ka lietas var kārtot un pārkārtot gaumes robežās. Pat ja šī ir neliela tās daļa, Jāņa Zuzāna kolekcija ir vērtība, kuru nevar izsaimniekot kā humpalas pēc vajadzības. Mākslinieki nav pelnījuši saņemt šāda veida necieņu pret saviem darbiem. Ir svarīgi sev regulāri atgādināt to, ka kolekcionārs atbalsta māksliniekus un mākslinieki atbalsta viņu.”

Mulsina popkultūras piegājiens – māksla tuvāk tautai

Daudzi mākslas mīļotāji, tostarp Latvijā atzīti un cienīti mākslas profesionāļi, atsaukušies uz Tomasa Pārupa redzējumu un spriedumu un arī izteikuši savas domas un viedokli.

Žurnāls "Kas Jauns" uzrunāja Latvijā un ārzemēs zināmu mākslas un dizaina izstāžu kuratori, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāju Inesi Baranovsku. “Kā jau Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras Rondo" ar izstāžu kuratori Ingu Šteimani runājām - ar normām tur viss ir kārtībā un neviens mākslas darbs nav sabojāts,” par "Zuzeum" tirdziņa mākslas darbu tehnisko skaidrību ievieš Baranovska.

Runājot par jaunizveidoto mākslas darbu tirdziņu "Zandele", Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja uzsver dažas īpaši svarīgas detaļas, par kurām iesaka aizdomāties tirdziņa veidotājus: “Es domāju, ka tā ir mūsu jau tā neesošā mākslas tirgus devalvācija, bet privātās kolekcijas kolekcionārs rīkojas, kā viņš vēlas. Kolekcijas parasti attīstās un mainās. Ir lieliska iespēja par mazu naudiņu nopirkt kaut ko interesantu. Man drīzāk nepatika tas piegājiens - Ziemassvētku tirdziņa princips. Tas nav nopietni! To visu jau var darīt, bet mārketinga komunikācija un tirdziņa nosaukums "Zandele" ir popkultūras piegājiens. "Zuzeum" izveidotājs Jānis Zuzāns jau ir daudz darījis un atbalstījis ļoti nopietnas mākslas iniciatīvas – Purvīša balva ir nopietns projekts, viņš arī atbalstījis "Rīgas Laiku" un Jauno Rīgas teātri. Un par šo ieguldījumu mēs viņu cienām. Taču šis gadījums un kopumā "Zuzeum" stratēģija vairāk vērsta uz popkultūru, uz lētu mākslas pārdošanu. Tas man vairs nav vajadzīgs, un tādējādi mākslas vērtība tiek degradēta. Tas uztrauc un mazina uzticību.”

Baranovska piekrīt, ka kovida apstākļos māksliniekiem viegli neklājoties. “Situācija ir smaga. Visiem nav vienkārši. Esam piedzīvojuši jau trīs lokdaunus. Pagājušajā gadā muzeji bija ciet sešus mēnešus. Un privātām kultūras institūcijām ir vēl grūtāk. Domāju, ka arī "Zuzeum" nav viegli. Lai arī šī institūcija tik skaisti sāka darboties, bet te pēkšņi viss apstājās. Tomēr jau no paša sākuma "Zuzeum" stratēģija un darbs ar sabiedrību ir šā mākslas centra direktores Agneses Kleinas redzējums – māksla tuvāk tautai, demokratizācija un popkultūras pieskaņa, kas ļoti mulsina. Sabiedrībā un mākslas aprindās to kritizē jau kopš "Zuzeum" atklāšanas. Un šis jaunatvērtais tirdziņš ir kā vēl viens darvas piliens medus podā. Viss var notikt, bet – kā tas tiek pasniegts?! Nav runas par tehnisko izpildījumu, bet zināma veida necieņu, ka māksla tiek pārdota kā humpalas.

Jā, saprotu, ka kādā laikposmā Zuzānam bija finansiāli tik plašs vēriens, jo viņš ir pircis mākslas darbus neapdomīgi, un tagad redz, ka kolekcijai vēlas kaut ko citu. Un šie iegūtie līdzekļi no darbu pārdošanas aizies uz jaunu izstāžu izveidi un kolekcijas papildināšanu.”

Bažas pazīstamajai kuratorei rada arī mākslas tirgus nosaukums "Zandele", kas līdzinās "Andele Mandele". “Tas ir briesmīgi, ja šādi salīdzina. Tā ir necieņa! Es nezinu, ko par to teiktu māksliniece Džemma Skulme. Tie mākslas darbi tur ir tik daudz sakrauti – kā malka. Šī tirdziņa formai vajadzēja būt daudz elegantākai. Nav jau tā, ka viss ir tikai melns un balts, ir ļoti dažādas šīs formas. Taču svarīgākais, kā tas tiek pozicionēts un reklamēts sabiedrībā, un šis nav tas labākais stils. Ne jau tik vienkārši Zuzānam kā mecenātam bija iegūt mākslas pasaules uzticību un cieņu. Zuzāns bija izveidojis savu impēriju, autoritāti un kvalitāti, bet tagad ir tāds muļķīgs kritiens un klupiens. Šobrīd ir tādas trauslas attiecības. Arī no vēstures skatupunkta raugoties, radošā persona mākslinieks un viņa mecenāts, kolekcionārs un galerists – tās ir diezgan sarežģītas attiecības. Mākslas un naudas attiecības nekad nav vienkāršas,” savu viedokli pauž Inese Baranovska.

Latvijas māksla iet pāri robežām

Lai skaidrotu, ko par jaunizveidotā tirdziņa "Zandele" kritiku domā "Zuzeum" radošā komanda, "Kas Jauns" vērsās pie mākslas centra direktores Agneses Kleinas. “Mēs neinterpretējam, bet radām, tostarp plašāku sabiedrības interesi par mākslas kolekcionēšanu, kas ir dzīvs un mainīgs process. Ar mākslas tirgu "Zandele" mēs pamudinām brīvi iegādāties Latvijas mākslinieku darbus un atbalstīt Latvijas mākslas vides attīstību. Priecājamies "Zandel"ē sastapt arī pazīstamus Latvijas mākslas kuratorus un mākslas institūciju vadītājus, kas atraduši vērtīgus papildinājumus savām personīgajām mākslas kolekcijām. Nupat vairākus darbus iegādājās arī laikmetīgās mākslas muzeja "Garāža" Maskavā direktors Antons Belovs – Latvijas māksla iet pāri robežām,” rakstiskā atbildē pauda Kleina.

“Aicinām sekot līdzi jaunumiem – plānojam papildināt Zandeles piedāvājumu un strādājam pie mākslas darbu izsoles, kas noritēs sadarbībā ar vienu no Rīgas izsoļu namiem,” tik lakonisku komentāru, netaisnojoties pret sevi vērstajā kritikā, pauda mākslas centra vadītāja.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!