Krievu Nikita: slepkava un māte. Seriāla "Nadežda" recenzija

Galvenajā lomā - populārā teātra aktrise, kura sākumā nemaz nebija vēlējusies filmēties kino - šarmantā krievu rudmate Viktorija Isakova. Aktrise gan lomai piekritusi, jo seriāla režisore ir Krievijā zināmā Jeļena Hazanova, kurai ir savs rokraksts un redzējums par Isakovas varoni. Intervijās aktrise apstiprina, ka viņai, kura stažējusies pie paša Oļega Jefremova un studējusi  Krievijas Valsts skatuves mākslas institūtā, darbs TV šķita par prastu un nemāksliniecisku.

Var tikai minēt iemeslus, kādēļ 2000. gadu sākumā Isakova ar jaudu sāka seriālu karjeru un pat paguva epizodiski nofilmēties Krievijas populārajā «Kamenskā». Aktrise ir arī sieva Darjas Morozas tēvam, režisoram Jurijam Morozam. Par abiem dzeltenajā presē tikušas trītas mēles ne reizi vien, jo aktrise par savu vīru ir 20 gadus jaunāka, tomēr abi joprojām dzīvo mīļi un saticīgi, audzinot piecus gadus veco meitiņu, kura paguvusi nofilmēties kopā ar māti. Pirms vairāk nekā 15 gadiem ģimenē notika traģēdija – bojā gāja abu pirmā meitiņa, būdama tikai trīs mēnešus veca, un Isakovai nācās veltīt visu savu garīgo spēku, lai spētu atgūties pēc tādas traģēdijas. «Ilgu laiku man bija sajūta, ka nāves smaka man burtiski seko,» savā publiskajā vēstījumā atklāti stāsta aktrise. Kādu brīdi Isakova vēlējusies adoptēt dēlu, jo tobrīd strādājusi ar bērniem no bērnu nama, taču Jurijs Morozs pret šo soli iebilda.

Meiteņu bojeviks

Seriāla veidotāji projektu vēlējušies veidot pēc animēta komiksa principiem. Tā darbība notiek reālajā vidē, bet vēl paralēli rit notikumi citā laikā, kur ar varoņiem notiek ja ne gluži pārdabiskas, tad visai ikdienā neiespējamas lietas, veidojas dažādi apstākļi, kas varoni noved konfliktos. «Stāsta galvenā varone man iepatikās acumirklī. Viņa ir spēcīga sieviete, bet bez kādām īpašām superspējām. Tajā pašā laikā viņā iemiesojas divas personības daļas, kas ir pretrunīgas – viena it kā cenšas aizbēgt no otras. Nadja cenšas izkļūt no cietuma, kurā dzīvojusi jau 18 gadus, kā pašai šķiet, par dubulto slepkavību, taču īstenībā viņas dabā ir kaut kādā mērā gūt gandarījumu no nogalināšanas,» tā seriāla varoni raksturo režisore Jeļena Hazanova.

Straumēšanas vietnes "Start" ģenerālproducents Aleksandrs Trocjuks seriālu nosaucis par «bojeviku» meitenēm. «Šeit ir salīdzinoši maz asiņu, neparedzami sižeta pavērsieni, netipiskas attiecības,» stāsta Trocjuks. Hazanova atzīst, ka leģendārais, 90. gados tik populārais kriminālseriāls «Nikita» viņai vienmēr ir ļoti paticis un ir iedvesmojis radīt būtībā krievu atbildes versiju. Tātad jauna meitene, vārdā Nadežda, – pat vārdi ir līdzīgi! – pusaudzes gados nogalina savu vecāku slepkavas. Par nodarīto viņai jāsēž cietumā, bet tad parādās labdaris Ļevs, kurš meiteni atbrīvo no cietuma apmaiņā pret to, ka viņa Ļeva norīkojumā veiks pasūtījuma slepkavības, nogalinot dažādus prominentus reketierus, politiķus un kādam nevēlamus uzņēmējus. Seriāla darbība norit divās paralēlajās laika līnijas. Ir deviņdesmitie, kuros Nadežda pirmo reizi tur rokās ieroci, iemācās nogalināt bez emocijām un pirmo reizi iemīlas kādā mūziķī, vārdā Miša.

Šodienas Nadeždas dzīvē redzam, ka Miša kļuvis par viņas vīru un abiem ir meita Olga. Protams, vīrs nezina par Nadjas slepeno nodarbi, jo domā, ka viņa ir stjuarte kādai privāto lidojumu kompānijai un tādēļ ļoti reti ir mājās. Izrādās, abu ģimenes draudzene Ļuba arī ir pasūtījuma slepkava, kura turklāt izspiego Nadeždu Ļeva vārdā. Nadežda vēlas atbrīvoties no sava slepkavas lāsta un plāno izbraukt no valsts ar viltotām pasēm, kas, protams, izmaksā lielu naudu. Drīz, kā jau tas tradicionāli ierasts, viss sagriežas kājām gaisā. Pēc kāda darbiņa Nadežda ierodas Mišas rokkoncertā ļoti dārgā, spīguļojošā gliterkleitā, iereibusi un lietojusi kokaīnu, un Miša stāsta, ka savu sievu vispār tādu nepazīst. To, ka māte melo, nojauš arī Olga, un drīz atklājas, ka arī savu institūta diplomu Nadežda ir nopirkusi vietējā tirgū. Melu cilpa ap viņas kaklu savijas arvien ciešāk, tiek apdraudēta arī ģimene, bet Nadežda izgudro veidu, kā kompromitēt Ļevu paša galvenā priekšnieka acīs, kurš piesola Nadeždai brīvību apmaiņā pret Ļeva galvu.

Tuvāk «Brālim» un skandināvu krimiķiem

Kopumā seriālam ir 16 salīdzinoši īsas sērijas – katrai nepilnas 30 minūtes –, un tās var noskatīties "Start" maksas straumēšanas vietnē. Savukārt seriāla vizuālais stils ieturēts līdzvērtīgu "Start" kriminālseriālu garā, piemēram, salīdzinot kaut vai ar «Rīgas Viļņos» jau atspoguļoto maniakālā sērijveida slepkavas sāgu «Labais cilvēks».

Abos seriālos galvenie varoņi ir ar slēptām un vairākām identitātēm, darbība norit drūmos, pelēkzilos Krievijas mežos un sādžās, tādējādi iezīmējot nomaļo provinču nožēlojamo eksistenci iepretim Maskavas bezpersoniskajai būšanai. Abos seriālos mūžīgi klātesoša ir krēsla – gluži tāpat kā katrā Ziemeļvalstu «scandi noir» stāstā, jo tumšas lietas taču nenotiks saulainās pludmalēs. Kaut kādos aspektos ir mēģināts ietvert «Marvel» populāro komiksfilmu estētiku ar zibošām, straujām kustībām, asu kadru nomaiņu un palēninājumiem vai paātrinājumiem kaujas ainās, šur tur uzspridzinot kādu ēku vai kādu saņemot gūstā, tomēr būtiski krāšņu vizuālu pienesumu šie elementi nesniedz un ir stipri tālu no Betmena vai melnbaltās kinolentes «Sin City» («Grēku pilsēta») radošajiem augstumiem. Šis drīzāk izskatītos pēc vidēja budžeta neatkarīgā «action» kino deviņdesmito gadu estētikā, tuvinoties Krievijas kulta filmas «Brālis» piemēram, taču viss nav arī tik slikti kā kabeļtelevīzijas seriālā no 2000. gadu sākuma ar sliktu skaņu, attēlu un dialogiem.

Kulta seriāls «Nikita»

Seriāla režisore un galvenā varone ir sieviete, iezīmējot to, ka arvien vairāk Krievijas TV vadošās lomas ieņem sievietes, un tādām vietnēm kā "Start" un "More TV" ir iespējas šos projektus atbalstīt finansiāli. Seriālā «Mīļākās» aktrise Darja Moroza kļuvusi par atsevišķu sēriju režisori, bet projekta galvenā producente arī bija sieviete. Kaut sieviešu redzamība Krievijas industrijā pati par sevi neko būtisku vēl neizsaka, tas tomēr paver iespējas uz ekrāniem īstenoties spēcīgu, izlēmīgu un savu likteni lemjošu sieviešu dzīvesstāstiem iepretim pasīva iekāres objekta vai mātes, sievas vai mīļākās reprezentācijai, kur galvenais mērķis tomēr ir maksimāli labi izskatīties.

Interesanti, ka «Nadeždas» režisorei ienāca prātā iedvesmoties no Luka Besona filmas «La Femme Nikita», kurai, starp citu, aprit jau 31 gads. Latvijas skatītāji noteikti atceras 90. gadu beigās demonstrētā seriāla «Nikita» ievada mūziku, ko tik regulāri varēja dzirdēt LNT. Šis Kanādas kulta seriāls, šķiet, visspilgtāk ir reprezentējis Nikitas slepkavas, bijušās cietumnieces tēlu, tikai šajā gadījumā viņa ir jauna, blonda skaistule, nevis ģimenes sieviete un māte. Luka Besona filma savulaik izpelnījās visai sliktas kritiķu atsauksmes, bet seriāla liktenis lielā mērā bija atkarīgs no tā veidotāju franciskās izcelsmes Kanādā un personīgās intereses par sievietes-kareives iedzīvināšanu ekrānos.

Šis nav "Start" spēcīgākais oriģinālprodukts, jo pēdējos gados klajā nācis gan jau minētais «Labais cilvēks», gan supergrāvējs «Mīļākās» un visai pieklājīgā attiecību drāma «Bijušie». Pavisam drīz, bez konkrēta datuma, ir izsludināta vēl viena attiecību drāma par sievieti labākajos gados «Ева, рожай!», kas savukārt varētu sildīt sirdis «Sekss un lielpilsēta» turpinājuma tīkotājiem. Taču «Nadeždu» noteikti ir vērts noskatīties kaut vai tikai Viktorijas Isakovas dēļ. Viņa šeit ir savā labākajā formā – skaista, viltīga, piemīlīga un bezdievīgi agresīva slepkava, sieviete un māte vienā personā.