7. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1879. gadā Kārlis Skalbe - rakstnieks (miris 1945. gadā).

1949. gadā Jānis Bulavs - vijolnieks.

1954. gadā Leonīds Esterkins - "Rietumu bankas" padomes priekšsēdētājs.

1961. gadā Aldans Milzarājs - kordiriģents.

1964. gadā Igors Buimisters - bijušās AS "Trasta komercbanka" padomes priekšsēdētājs (miris 2021. gadā).

1970. gadā Vilis Daudziņš - Jaunā Rīgas teātra aktieris.

Jubilāri pasaulē

1867. gadā Marija Kirī - Polijā dzimusi ķīmiķe un fiziķe, Nobela prēmijas laureāte (mirusi 1934.gadā).

1872. gadā Lusila la Verne - amerikāņu aktrise (mirusi 1945. gadā).

1875. gadā Mihails Kaļiņins - boļševiku revolucionārs (miris 1946.gadā).

1878. gadā Lise Meitnere - austriešu izcelsmes ASV ķīmiķe un fiziķe, kodola šķelšanas atklājēja un Nobela prēmijas laureāte (mirusi 1968.gadā).

1879. gadā Ļevs Trockis - krievu revolucionārs (miris 1940.gadā).

1886. gadā Ārons Ņimzovičs - Latvijā dzimis dāņu šahists (1935.miris).

1888. gadā Sers Č.V.Ramans - indiešu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1970.gadā).

1897. gadā Hermans Mankevičs - amerikāņu rakstnieks, režisors un producents (miris 1953.gadā).

1903. gadā Konrāds Lorencs - austriešu zoologs, mūsdienu etoloģijas pamatlicējs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1989.gadā).

1913. gadā Albērs Kamī - franču rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1960.gadā).

1929. gadā Ēriks Kandels - Austrijā dzimis neirozinātnieks, Nobela prēmijas laureāts.

1943. gadā Džonija Mičela - kanādiešu mūziķe.

1943. gadā Maikls Spenss - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1960. gadā Tomijs Taijers - amerikāņu ģitārists ("Kiss").

1963. gadā Džons Bārnss - angļu futbolists.

1967. gadā Dāvids Geta - franču dīdžejs un mūziķis.

1970. gadā Morgans Sperloks - amerikāņu režisors un producents.

1971. gadā Robins Finks - amerikāņu mūziķis ("Guns N'Roses").

1976. gadā Marks Filipusis - austrāliešu tenisists.

1978. gadā Rio Ferdinands - angļu futbolists.

1988. gadā Aleksandrs Dolgopolovs - ukraiņu tenisists.

1990. gadā Davids de Hea - spāņu futbola vārtsargs.

1996. gadā Lorde - Jaunzēlandes mūziķe, divu "Grammy" balvu ieguvēja.

Notikumi Latvijā

1367. gadā Mestrs Vilhelms fon Frimersheims vienojas ar Lietuvas kunigaikšiem Aļģirdu un Kestuti, ka robežjoslā gar Daugavu netiks rīkoti savstarpēji laupīšanas sirojumi.

1759. gadā pēc ilgstošas uzturēšanās Pēterburgā Kurzemes hercogs Kārlis iegūst ķeizarienes Elizabetes atbalstu un panāk domēņu sekvestra atcelšanu, tas nodrošina muižnieku vairākuma atbalstu. Ar muižniecības vairākuma uzticības zvērestu Kārlis kļūst par pilntiesīgu hercogu.

1922. gadā stājas spēkā Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Republikas konstitūcija izstrādāta speciāli 1920.gada 1.maijā sasauktajā Latvijas Satversmes sapulcē, par kuras priekšsēdētāju ievēlēts vēlākais pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste. Pēdējā Satversmes sapulces sēde notiek 1922.gada 6.novembrī, kad arī galīgajā redakcijā tiek pieņemta Latvijas Satversme.

1922. gadā notiek pirmā neatkarīgās Latvijas 1.Saeimas sēde. 1.Saeimas vēlēšanās piedalās 88 deputātu kandidātu saraksti, savukārt mandātus iegūst 44 deputātu kandidātu saraksti.

1923. gadā ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics Latvijas vārdā paraksta politiskās savienības līgumu ar Igauniju.

1974. gadā Rīgas televīzijā notiek pirmā krāsainā attēla pārraide.

1990. gadā Rīgā notiek armijas parāde. Omonieši uz Preses nama jumta paceļ sarkano karogu.

1994. gadā Triju Zvaigžņu ordeņa dome paziņo pirmo atjaunotā ordeņa kavalieru vārdus.

1995. gadā darbu sāk 6.Saeima. Par Saeimas priekšsēdētāju ievēl Ilgu Kreitusi, bet no 1996. gada 26. septembra par priekšsēdētāju kļūst Alfreds Čepānis.

1995. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis uztic valdības veidošanu Nacionālā bloka premjera kandidātam Mārim Grīnblatam, taču 23. novembrī Saeima viņa piedāvāto Ministru kabineta sastāvu neapstiprina.

2000. gada Ministru kabinets pieņem valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" statūtus. Tajos noteikts, ka "Latvenergo" ir akciju sabiedrība, kurā visas akcijas ir ar balss tiesībām un visas balsis pieder Latvijas valstij. Statūtos arī minēts, ka "Latvenergo" saistībā ar Enerģētikas likuma grozījumiem nav privatizējama.

2002. gadā Saeima ārkārtas sēdē apstiprina Einara Repšes veidoto valdību.

2003. gadā ANO zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO izveidotais Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma šedevru saraksts tiek papildināts ar izcilām un unikālām tradīcijām no visas pasaules, iekļaujot tajā arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgi pieteikto Dziesmu un deju svētku tradīciju.

2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jaunās valdības veidošanu oficiāli uztic līdzšinējam Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP).

2006. gadā uz pirmo sēdi sanāk 9.Saeima.

Notikumi pasaulē

1492. gadā ap pusdienas laiku kviešu laukā pie Ensisemas ciemata Francijā ietriecas meteorīts, kas ir vecākais meteorīts ar zināmo piezemēšanās laiku.

1665. gadā iznāk pirmais žurnāla "London Gazette" numurs. Tas ir vecākais vēl joprojām iznākošais žurnāls.

1786. gadā iek nodibināta Stautonas muzikālā sabiedrība, kas ir vecākā mūzikas organizācija ASV.

1874. gadā Tomasa Nesta zīmējums izdevumā "Harper's Weekly" ir pirmā reize, kad zilonis tiek izmantots kā ASV Republikāņu partijas simbols.

1893. gadā sievietēm ASV Kolorādo štatā tiek piešķirtas balsstiesības.

1912. gadā Berlīnē ar Bēthovena "Fidelio" tiek atklāts Vācijas operas nams "Deutsche Opernhaus".

1917. gadā Krievijas boļševiki Vladimira Ļeņina un Ļeva Trocka vadībā Petrogradā gāž Aleksandra Kereņska vadīto pagaidu Krievijas valdību.

1917. gadā beidzas Trešā Gazas kauja Pirmajā pasaules karā, britu spēkiem sagrābjot Gazu no osmaņu spēkiem.

1918. gadā Rietumsamoa sākas gripas uzliesmojums, kas līdz gada beigām prasa 7542 cilvēku jeb aptuveni 20% teritorijas populācijas dzīvības. 1918. gada gripas pandēmijā, kas tiek dēvēta arī par Spāņu gripas pandēmiju, 19 mēnešu laikā visā pasaulē nomira 50-100 miljoni cilvēku.

1929. gadā Ņujorkā tiek atklāts Modernās mākslas muzejs.

1941. gadā Otrajā pasaules karā vācu lidmašīnas nogremdē padomju kuģi "Armenia", kas no Krimas slimnīcām evakuēja bēgļus un ievainotos karavīrus. Tiek uzskatīts, ka dzīvības zaudēja apmēram 5000 cilvēku.

1941. gadā vācu nacisti Ukrainā nogalina 2580 ebrejus.

1944. gadā ASV prezidents Frenklins Rūzvelts tiek ievēlēts uz ceturto pilnvaru termiņu, kas ir rekords starp ASV prezidentiem.

1956. gadā ANO Ģenerālā asambleja Suecas krīzes risināšanai pieņem rezolūciju, aicinot Lielbritāniju, Franciju un Izraēlu nekavējoties izvest savus spēkus no Ēģiptes.

1972. gadā ASV prezidents Ričards Niksons tiek pārvēlēts uz otru pilnvaru termiņu. Divus gadus vēlāk pēc Votergeitas skandāla viņš kļuva par pirmo ASV prezidentu, kas atkāpies no amata.

1985. gadā Kolumbijas karavīri ielaužas Tieslietu ministrijas ēkā Bogotā, izbeidzot kaujinieku 24 stundu ķīlnieku krīzi. Atbrīvošanas operācijā iet bojā 95 cilvēki.

1989. gadā pēc plašiem protestiem atkāpjas Austrumvācijas komunistiskā valdība.

1990. gadā par Īrijas prezidenti tiek ievēlēta Mērija Robinsone, kas ir pirmā sieviete šajā amatā.

1991. gadā amerikāņu basketbolists Ērvins "Maģiskais" Džonsons paziņo, ka viņam atklāts HIV un viņš aiziet no aktīvā sporta.

2000. gadā Teksasas štata republikāņu gubernators Džordžs Bušs ASV prezidenta vēlēšanās sakauj demokrātu kandidātu Alu Goru, tomēr vēlēšanu galīgais rezultāts nav zināms vairāk nekā mēnesī sakarā apstrīdētajām balsīm Floridas štatā.

2000. gadā bijušā ASV prezidenta Bila Klintona sieva Hilerija Rodema Klintone tiek ievēlēta ASV Senātā, kļūstot par pirmo bijušo ASV pirmo lēdiju, kas ievēlēta amatā kādā ASV valsts iestādē.

2001. gadā Beļģijas nacionālā aviokompānija "Sabena" iesniedz bankrota pieteikumu, kļūstot par pirmo Eiropas aviokompāniju, kas bankrotējusi 11.septembra terora aktu izraisītās lejupslīdes dēļ aviācijas industrijā.

2002. gadā Irāna aizliedz ASV produktu reklāmas.

2002. gadā Gibraltāra iedzīvotāji pārliecinoši nobalso pret Lielbritānijas un Spānijas plānu dalīt britu kolonijas suverenitāti.