Aktieris Pēteris Liepiņš smagas slimības dēļ zaudējis 20 kilogramu

Tieši pirms gada teātra mīļotājus un Dailes kolektīvu pamatīgi satrauca tautā cienītā aktiera Pētera Liepiņa nopietnās veselības problēmas, kuru dēļ viņa lomās steigšus, burtiski diennakts laikā, nācās lēkt citiem kolēģiem. Lai glābtu izrādes, talkā metās Artūrs Skrastiņš, Imants Strads un pat režisors Valdis Lūriņš. Neslēpjot, ka vaina patiesi ir nopietna, Pēteris Liepiņš centās saglabāt optimismu, labprāt jokoja un plānoja, ka jau pēc gadumijas varēs atkal atgriezties uz skatuves. Dažu mēnešu vietā reāli aizritēja divpadsmit…

Pirmoreiz skatuves mūžā izkrīt no ierindas

“Godīgi sakot, vispār šī ir pirmā reize, kad esmu bišķiņ izgājis no ierindas. Tā manā aktiera būšanas laikā ir pirmoreiz, ja vien atskaita to reizi, kad man meniskus operēja. Bet tāpat arī gāju un piedalījos mēģinājumos, spēlēju. Nu pāris nedēļu tagad jau esmu pa mājām, un tiešām prieks, ka kolēģiem, kur vien bija iespējams, izdevās ātri “ielēkt” manis spēlētajās lomās. Esam patrioti – cits par citu kā klintis!” gandarījumu pauda Pēteris Liepiņš.

Par savu veselību aktieris runāja izvairīgi: “Nekas tāds ārkārtīgi traks nav noticis. Nē, nepārprotiet, es neizlokos, vienkārši negribu dot iemeslu kaut kādiem minējumiem – vai, šausmas, Liepiņam griezīs galvu nost! Ja varēs piešūt atpakaļ, būs teātrī; ja nevarēs, tad nekā... (Smejas.) Cilvēkam 77 gados šis tas tāds taču var būt. Man ir 432 "Jērādiņas" izrādes nospēlētas, tās vien ir milzu apjoms, kas spēlēts. Jūs taču jūtat, ka traks es neesmu. Lai gan – aktieri jau nekādi garīgi līdzsvarotie nav. Uztaisiet labāk intrigu: “Pēterim Liepiņam ir grūtais brīdis! Kad tas pāries, ziņosim atsevišķi!””

Gaida atgriešanos izrādē "Pavasaris"

Šķiet, nu Pētera Liepiņa pieminētais “grūtais brīdis” beidzot ir aiz muguras, jo Dailes teātra repertuārā norādīts, ka aktieris piedalīsies izrādē "Pavasaris", kurai pirmizrāde iecerēta 18. decembrī un kurā spēlēs kupls Dailes zvaigžņu pulks, Liepiņa regulāro skatuves partneri Lilitu Ozoliņu ieskaitot.

“Lai Dieviņš dod varēt. Noskaņojos, lai būtu ierindā, jo drīz sāksies izrādes iestudēšanas process. Nu jau esmu uz pekām. Palīdzējuši gan dakteri, gan visi citi. Teātris arī atbalsta un palīdz. Visvairāk jau ar to, ka gaida mani atpakaļ. Teātrim esmu ļoti pateicīgs par visu – par to, ka mainīja izrādes, rēķinās ar mani. Direktors Juris Žagars ir zvanījis pats personīgi. Arī trupas vadītāja Indra Laure regulāri piezvana. Tāpat kolēģi – Dainis Grūbe, Lauris Dzelzītis, Gints Grāvelis, Lilita Ozoliņa un Pēteris Gaudiņš, ar ko ilgus gadus esam bijuši vienā grimētavā. Piedāvā arī praktisku palīdzību, bet šo iespēju gan ne reizi neesmu izmantojis. Visu, kas nepieciešams, sarūpē mana ģimene, tuvinieki, bērni. Bez šaubām, ir jau tā silti ap sirdi, jūtot mīlestību no savējiem, no apkārtējiem,” sirsnīgi saka aktieris.

Ar sievu pilnīgākais kopdzīves gads

“Tagad jau tas kovids visu ilgi bija nopauzējis. Un, ja tā rēķina, nemaz jau tik ilgi neesmu bijis prom,” spriež Liepiņš.

Aktieris neslēpj, ka veselības problēmu dēļ slikti juties ne tikai fiziski, bet arī morāli, bijuši pat periodi, kad nomākusi pamatīga grūtsirdība. “Vaimandieniņ, jā, vienatnē... Kad sāku domāt par visu... Dzīvoju kopā ar ģimeni, ar kundzi Maiju, un tas arī man palīdz kaut kādā mērā sevī uzturēt to spēku un dzīvesprieku. Ar Maiju sanāk, ka šis mums ir pilnīgākais kopdzīves gads. No visiem kopā pavadītajiem 53 gadiem. Un ko tagad varu pateikt citiem vīriešiem? Nav māksla skraidīt no vienas sievietes pie citas – māksla un īstā vērtība ir mūža laikā vienā sievietē – tajā īstajā – saskatīt viņas dažādību, krāšņumu un visus skaistumus. To nudien ir daudz,” apliecina mākslinieks.

“Meita Ieviņa pie mums brauc ļoti bieži; bērni vispār dikti palīdz. Gan fiziski, gan morāli. Es vispār esmu tāds sentimentāls un pesimistisks. Principā gadu esmu juties kā nepilnvērtīgs cilvēks. Skumji,” godīgi stāsta Liepiņa kungs, kuram visvairāk pa slimnīcu būt sanācis, veicot izmeklējumus un apskates. “No sākuma krietnu laiku pavadīju slimnīcā. Saslimu pēkšņi ar plaušu karsoni; un tikai pēc krietna laika izrādījās, ka caur pavisam citu vainu man bija tā lieta.”

No slimnīcas aizbrauc pie Elejas Veronikas

“Bet trakākais, ka mediķi vairākus mēnešus mani nomocīja, meklēdami vainu. Stradiņos ilgi nevarēja atklāt. Drausmīgs stress! Dakteri man visu ko “piesēja” – sākot ar azbestozi, beidzot ar plaušu vēzi. Esmu izgājis cauri teju visiem iespējamiem aparātiem. Dīvaini man šķita tas, ka lika iet uz radioloģiju – ja man būtu audzējs, tas izmeklējums būtu par velti. Taču, tā kā audzēja nav, par izmeklēšanu jāmaksā 1000 eiro! Neaizgāju. Meita mani izņēma no Stradiņiem, aizbraucām uz Eleju pie Veronikas, un viņa uzreiz pateica: “Pēteri, jums nekā tāda nav! Nekāda audzēja!” Elejas Veronika ieteica dakteri Apšvalku, un tad sāku pie viņa Sauriešos, Tuberkulozes un plaušu slimību centrā, ārstēties,” atklāj skatuves mākslinieks. “Beigās, pēc tās nelaimīgās saslimšanas ar pleirītu, mediķi secināja, ka man ir izstaigāta tuberkuloze. Veseļošanās kursu, kas ilga vairākus mēnešus, noslēdza tikai vasarā,” pastāsta Liepiņš.

Pirms nepilna gada, 4. novembrī, aktierim bija plaušu operācija. “Tās dēļ arī aizvien taupos. Teātrī vēl neesmu bijis, jo nebiju vakcinēts. Tikai nesen to izdarīju, jo dakteri teica, ka ar manu veselības stāvokli potēties nav ieteicams. Tāpat bišķiņ esmu svaru zaudējis, un šī iemesla dēļ arī negribas plivināties apkārt. Tad būs uz žurnālu vākiem bildes, sāksies baumas; man nepatīk tā,” viņš paskaidro.

Tagad aktierim noteikts rūpēties par formas atgūšanu. “Ir speciāli mediķu rekomendēti vingrinājumi un diēta. Piena produktus ēst nevar, bet pamatā jāēd vairāk. Taču problēma tāda, ka nav ēstgribas. Veseļošanās perioda sekas ir mīnus 20 kilogramu, un tagad kaut kā jāmēģina pieņemties miesās, lai cilvēki nesabīstas ieraugot,” pasmaida Pēteris Liepiņš.

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!