Vienīgais liecinieks. Pēc patiesi šausminošiem notikumiem uzņemtā seriāla "Dezs" recenzija
1983. gadā kanalizācijā Londonas ziemeļos tika atrasts kaut kas tāds, kas izskatījās pēc cilvēku kauliem, un tika konstatēts, ka tās ir cilvēku mirstīgās atliekas. Aizdomās par slepkavību izdarīšanu tika arestēts Deniss Nilsens, kurš savus nodarījumus nenoliedza, atzinās 15 vai 16 cilvēku nogalināšanā un nosauca adreses, kur atrast vēl 12 vai 13 cilvēku atliekas.
Pēc patiesi šausminošiem notikumiem uzņemtais «Dezs» nav klasisks detektīvseriāls, kur skatītājiem būtu jāseko pavedieniem, kas novestu pie vainīgā. Jo vainīgais ir skaidrs uzreiz. Tā drīzāk ir sociāla drāma, kas vaicā daudzus būtiskus jautājumus. Kā ir iespējams, ka Deniss Nilsens varēja nesodīti darboties vairākus gadus un neviens neko nepamanīja? Kā varēja pazust cilvēki, par kuriem neviens neinteresējās? Kā policija varēja neko nezināt? Un pats galvenais jautājums – kāpēc viņš to darīja?
Slepkava un nekrofils
Piecu gadu laikā (no 1978. līdz 1983. gadam) sērijslepkava un nekrofils Deniss Endrū Nilsens (1945–2018) Londonā nogalināja vismaz 12 jaunus vīriešus un zēnus. Savus upurus viņš parasti sastapa bāros vai sabiedriskajā transportā, ievilināja savā dzīvoklī, apdullināja ar alkoholu un nogalināja, nožņaudzot vai dažreiz noslīcinot. Jaunākajam upurim bija 14 gadi. Pēc tam Nilsens veica īpašu rituālu, mazgājot ķermeņus un sēdinot mirušos sev blakus atzveltnes krēslā, kamēr pats skatījās televīziju un dzēra alkoholu. Upurus viņš paturēja vairākas nedēļas, pirms sadalīja tos gabalos un paslēpa zem grīdas dēļiem. Izmeklēšanā viņš atzinās, ka masturbējis, skatoties uz kailajiem ķermeņiem, taču noliedza, ka būtu veicis kādas citas perversas darbības. Pārvācoties Nilsens upuru atliekas sadedzināja vai noskaloja kanalizācijā. Nilsens tika apsūdzēts par sešām slepkavībām, kuru upurus bija iespējams identificēt, kā arī diviem slepkavību mēģinājumiem un notiesāts uz mūža ieslodzījumu. Viņš nepārsūdzēja spriedumu. Pārējie upuri savu taisno tiesu nesagaidīja.
Deivida Tenanta uznāciens
«Dezs» ir seriāls trijās sērijās, kas veidots pēc šiem notikumiem veltītās britu rakstnieka Braiena Māstersa (dz. 1939) grāmatas «Noslepkavoto kompānijā» («Killing for Company: The Case of Dennis Nilsen», 1985), kā arī izmeklēšanas materiāliem un ļoti sīki ataino to dienu notikumus un tiesas gaitu. Denisa Nilsena lomu atveido skotu aktieris Deivids Tenants (dz. 1971), kurš vizuāli ir ārkārtīgi līdzīgs Nilsenam. Vislielāko popularitāti aktieris ieguvis ar titullomu BBC zinātniskās fantastikas seriālā «Doktors Kas» («Doctor Who», 2005–2013) (zīmīgi, ka savulaik Tenants sapņojis kļūt par aktieri, jo bijis šī seriāla fans), kā arī Džakomo Kazanovas lomu komēdijseriālā «Kazanova» («Casanova», 2005) un detektīva lomu «Broudčērčā» («Broadchurch», 2013–2017). Uz teātru skatuvēm viņš spēlējis Šekspīra varoņus, tostarp Hamletu un Ričardu II. Tenants saņēmis Nacionālās Televīzijas balvu kā populārākais aktieris 2006., 2007. 2008., 2010. un 2015. gadā. Žurnāla «Cosmopolitan» aptaujā viņš ieņēmis 16. vietu kā pasaules seksīgākais vīrietis 2008. gadā, ir ietekmīgs cilvēks šovbiznesā, un viņa vārds bieži atrodams vislabāk ģērbto slavenību topos. Par savu pārliecinošo aktierspēli seriālā «Dezs» viņš saņēmis Nacionālās Televīzijas balvu, kā arī ticis nominēts «Emmy» balvai.
Spēle vai patiesība?
Deivids Tenants attēlo Denisu Nilsenu kā monstrozu narcisu. Viņš nevairās no fotogrāfiem un žurnālistiem, jo viņam nav, ko slēpt, grib apskatīt avīzes, kurās par viņu raksta, un priecātos, ja topošā grāmata tiktu nosaukta viņa vārdā. Uz policijas jautājumu, kur atrodas pārējās mirstīgās atliekas, Nilsens nesatricināmā mierā atbild, ka tās ir skapī. Un piebilst, ka vēl var atrast arī vannasistabas skapītī un guļamistabas tējas lādītē. Lielākoties viņš neatceras upuru vārdus un arī brīdi, kad nogalinājis.
Nilsens racionāli skaidro, kā ticis vaļā no līķiem, kad tie sākuši par daudz smirdēt. Viņš negūst baudu, sadalot un dedzinot cilvēkus, vienkārši tiem vairāk nebija vietas.
Viņš vēlas palīdzēt gan policistiem, gan visiem pārējiem, kurus šajā notikumā ievilcis. Nilsens ir pretimnākošs, sadarbojas ar izmeklētājiem, uzstāj, ka runā taisnību, un grib, lai viņa upuri atdusas mierā. Viņš jūtas atvieglots, noveļot šo nastu no saviem pleciem, un viņam ir atbildība, lai šo cilvēku stāsti tiktu izstāstīti pareizi. Viņš jūtas pelnījis pateicību par palīdzību policistiem. Nilsens arī atsakās no advokāta – jo tikai tā viņi tiks līdz patiesībai.
Problēma ir tāda, ka Deniss Nilsens ir teju vienīgais liecinieks šajā lietā. Daži izdzīvojušie uzbrukumu upuri nespēj tiesā sniegt pārliecinošas liecības, viņu stāstītajā ir daudz neskaidrību, pretrunu un pat liecinājumu par labu Nilsenam. Vai ir iespējams, ka viņš melo par tik daudziem upuriem? Varbūt Nilsens talantīgi manipulējis ar izmeklēšanu, un no paša sākuma viss attīstījies pēc viņa scenārija. Varbūt viņš lieliski zina, ko dara, un maina maskas, piemērojoties tam, ko viņā grib redzēt. Piemēram, kad tiesa ir beigusies, viņš paziņo, ka trīs upurus ir izdomājis, lai izklaidētos un paspēlētos ar izmeklētājiem. Un viņa upurus bieži vairs nevar identificēt, jo nav vairs palicis nekā, ko atpazīt.
Kāpēc viņš to darīja?
Uz šo jautājumu Deniss Nilsens atbild, ciniski izsakot cerību, ka izmeklētāji to varēs paskaidrot. Izmeklētāji nevar. Cilvēki nogalina – dusmās vai greizsirdībā, tāda ir viņu daba. Bet, ja kāds nogalina bez iemesla, vajadzētu aizrakties līdz cēlonim, kāpēc cilvēks ir tāds kļuvis un kāpēc tā noticis.
Viens no klasiskajiem antisociālas uzvedības cēloņiem, protams, ir nelaimīgā bērnība. Deniss auga zvejnieku ciematā, un, kad blakus ir jūra, blakus ir nāve. Tēvs šķīrās no Denisa mātes trīs gadus pēc dēla piedzimšanas. Vectēvs zvejnieks – Denisa bērnības varonis, vienīgais cilvēks, ko viņš mīlēja, – nomira no sirdslēkmes jūrā, kad Denisam bija seši gadi. Vēlāk Nilsens kā spilgtāko bērnības atmiņu ainu atcerējās raudošo māti, kura aizveda viņu uz istabu, kur vectēvs gulēja vaļējā zārkā. Pēc tam bērnībā Deniss iztēlojās sevi par mirušo un, nopūderējis seju un nokrāsojis zilas lūpas, vēroja sevi spogulī, iedomādamies nebūtību. Pubertātes vecumā viņš esot sapratis, ka ir homoseksuāls, un viņa seksuālajās fantāzijās partneris allaž bija pasīvs, bezsamaņā vai miris. Nilsens apgalvo, ka negūst baudu no pašas nogalināšanas, bet viņu valdzina nāve, kā arī mirušo skaistums – viņš izjutis baudu, skatoties spogulī uz viņu kailajiem ķermeņiem līdzās savam.
Astoņas reizes nevainīgs
Tiesā Deniss Nilsens pēkšņi noliedz savu vainu visos noziegumos, jo vairs nav pārliecināts, ka ir vainīgs. Varbūt viņš ir vainīgs daļēji? Viņš apgalvo, ka neesot neko plānojis un nav bijis pieskaitāms. Tiesā vienīgā diskusija noris nevis par apsūdzētā vainu, bet gan par viņa prāta stāvokli. Zvērinātie atzīst viņu par vainīgu visos apsūdzības punktos, taču tiesa neiet tālāk par spriedumu «vainīgs – nevainīgs».
Pēc Denisa Nilsena aresta Braiens Māsterss sarakstījās ar viņu un satikās cietumā. Māsterss pirms tam bija sarakstījis grāmatas par franču literātiem, kā arī britu aristokrātiju. Tomēr atpazīstamību viņš iemantojis tieši ar grāmatām par sērijslepkavām, un šī ir viņa pirmā grāmata par noziedzniekiem. Tāpat kā Nilsens, Māsterss ir homoseksuāls un uzskata to par svarīgu apstākli Nilsena stāsta atspoguļojumā, jo par viņu jāraksta kādam, kurš pārzina šo pasauli. Taču kurā pusē nostāties rakstniekam – sava aprakstāmā varoņa vai taisnās tiesas pusē?
Savā grāmatā Māsterss iztirzā dažādas teorijas, mēģinot izskaidrot Nilsena rīcību, sniedzot slepkavas psiholoģisko portretu un liekot aptvert cilvēka apziņas trauslumu: «Man šķiet, ka šo šausmīgo noziegumu pētīšana liek mums izjust pateicību par savu dzīvi un palielina mūsu spēju izjust līdzjūtību. Ar to es negribu teikt, ka jūtam līdzi slepkavam vairāk nekā viņa upurim; mēs jūtam līdzi visai cilvēcei.» Māsterss vēlas saprast un ieraudzīt kopainu. Grāmata ir brīdinājums – par to, ka mums līdzās var mitināties ļaunums ar normālības seju.
«Dezā» Braienu Māstersu spēlē britu aktieris Džeisons Votkinss, kurš pazīstams ar britu premjerministra Harolda Vilsona atveidojumu seriāla «Kronis» («The Crown», 2019) 3. sezonā, kā arī apburoši vecmodīgā detektīva lomu seriālā «Makdonalda un Dodss» («McDonald & Dodds», 2020–2021).
Kāpēc viņi to nezināja?
Deniss Nilsens nogalināja piecus gadus, taču policija par to neko nezināja. Nilsena upuri bija cilvēki, par kuriem lielākoties neviens neinteresējās. Sabiedrība nepalīdz šiem cilvēkiem, dzīviem esot, un tai vairāk interesē nāve, nevis dzīve. Tomēr ne visi no šiem upuriem bija bezpajumtnieki, narkomāni vai homoseksuāli, dažiem vajadzēja vienkārši ēdienu, pajumti vai sabiedrību, un viņi gāja Nilsenam līdzi brīvprātīgi. Londona dzīvē nav tāda kā Londona televizorā, tā ir cietsirdīga pilsēta, īpaši jauniešiem. Londonā mēdz būt vientulīgi, un tas dod šausmīgas iespējas tādiem kā Nilsens.
Pēdējā laikā Nilsens bija strādājis par ierēdni darbā iekārtošanas aģentūrā. Kā liecina darba kolēģi, kuri iedēvējuši viņu par Dezu, Nilsens bijis kluss, apzinīgs darbinieks. Inteliģents, mierīgs un ļoti patīkams. Tieši šī divdabība neļāva policijai atpazīt noziedznieku – Nilsens bija solīds pilsonis ar normālu dzīvi un normālu darbu. Ne ar ko neievērojams cilvēks, kādu var sastapt uz ielas. Viņu vienkārši nebija iespējams noķert vai atpazīt. Cietumā viņš satraucas par sava suņa likteni un raksta dzejoļus par dzīvi, ko pilda skumjas un mirušo kauli. Viņa izskats ir tāds pats kā māja, kurā viņš dzīvo, – no ārpuses nevainojama, bet, ja ieskatās vērīgāk, no kaut kurienes jūtama miroņu smaka. Vai tas ir tīrs ļaunums? Vienkāršas atbildes nav.
Deniss Nilsens sarakstījis autobiogrāfiju «Slīkstošā zēna stāsts» («The History of a Drowning Boy»), kurā apgalvo, ka vienmēr dzīvojis divas dzīves – reālo un fantāzijā izsapņoto. Grāmata publicēta 2021. gadā. Nilsens nomira apcietinājumā 2018. gadā 72 gadu vecumā. No piecpadsmit upuriem, kuru slepkavībās viņš pats atzinies, patlaban identificēti ir tikai astoņi.
Kaut arī attēloto notikumu būtība jebkuram cilvēkam var šķist atbaidoša un šaušalīga, seriāls ir uzņemts gaumīgi un delikāti. Lai to skatītos, stipri nervi nebūs nepieciešami. Ja ir attīstīta iztēle, būs grūtāk.
«Dezs»
LTV1 / no 21. oktobra ceturtdienās / 22.10
