Dievi un mirstīgie. Seriāla "Vikingi" recenzija
No 28. septembra otrdienu vakaros Latvijas Televīzijas skatītājiem ir iespēja vērot vienu no pēdējās desmitgades krāšņākajām vēsturiskajām sāgām "Vikingi". Mītos un teiksmās balstītais varoņstāsts par drosmīgo karavadoni Ragnāru var mēroties spēkiem ar pasaulē slaveno "Troņu spēli".
Seriāls sešu sezonu garumā, kurā ir pārpārēm asiņu, vardarbības un nežēlības, izpelnījies godu būt viens no brutālākajiem TV projektiem, un arī šeit paralēles velkamas vien ar «Troņu spēli».
Arī «Vikingi» nesaudzē savus iemīļotos varoņus, bez bažām tos apkaujot visnegaidītākajos brīžos. Ja jūsu nervi to tur, ierosinu iegremdēties šajā ziemeļu mitoloģijā balstītajā stāstā jau no pirmās sērijas, jo tik krāšņus, autentiskus tērpus, tautas mūzikas apdarinājumus, īpaši būvētas dekorācijas un kaujas ainas atradīsit reti kur.
Seriāla veidotājam un scenārija autoram Maiklam Hērstam ir milzīga pieredze vēsturisko drāmu ražošanā. Viņa kontā ir gan mākslas filmas par Anglijas karalieni Elizabeti, gan visai zināmais TV gabals «Tjūdori». Vikingu teikas, fenomenālie kuģubūves principi un pagānu dievu valstība Hērstu vilināja jau kopš mazotnes. Nu šis sapnis īstenots «Vikingu» scenārijā. Nopietnākais izaicinājums bija faktiski izdomāt šo Ragnāra un viņa līdzgaitnieku pasauli no jauna. Seriāla darbība norit ap 700. gadu, un precīzu vēsturisku liecību, kuras izmantot, par šo laiku praktiski nav. Vēsturnieki strīdas par to, vai Ragnārs vispār eksistēja, taču atsevišķi nostāsti – sennorvēģu dzeja un sāgas aptuveni 13. gadsimtā liecina par kādu karavadoni, kurš it kā varētu būt Ragnārs. Tajos minēts, ka Ragnārs bijis bieds Anglijas un Francijas karaļiem, kā arī bija tēvs daudziem dēliem. To vidū seriālu varoņi – dēli Bjorns un Ivars. Leģendas vēsta, ka Ragnārs bijis precējies ar karotāju Lagertu, muižnieci Toru un karalieni Aslēgu. «Man tika dota brīvība, jo neviens līdz galam nezināja, kādi bija šie tumšie laiki. Bet mēs vēlamies, lai cilvēki to skatās. Vēsturiski precīzs materiāls sasniegtu tūkstošus un simtus skatītāju, bet mēs ar «Vikingiem» ieguvām auditoriju, kas mērāma miljonos,» par savu izvēli stāsta Hērsts. Patiesi ir arī tas, ka vikingiem nav konkrētas tautības, tas drīzāk ir statuss, apliecinot savu gatavību sirot un iekarot jaunas teritorijas, kā arī, protams, karot.
Jau tuvāk «patiesībai» solās būt nosacītais «Vikingu» turpinājums «Vikings: Valhalla». To sāka filmēt 2020. gada oktobrī ekskluzīvi platformai «Netflix». Stāsta centrā būs islandiešu ceļotājs Leifs Eriksons. Viņu uzskata par pirmo eiropieti, kurš atklājis Ziemeļamerikas piekrasti teju tūkstoš gadus agrāk par Kristoforu Kolumbu. Par Eriksonu saglabājušās vairākas vēsturiskas liecības.
Dārgi specefekti bez Klūnija
Īrijas un Kanādas kopražojumu «Vikingi» demonstrēja 2013. gadā, un tas, pretēji pirmajam iespaidam, nav vis filmēts Norvēģijā, bet gan Īrijā, Kanādā, Marokā, Krievijā un Islandē. Galvenās tēmas ir vikingu sirojumi, jaunu teritoriju atklājumi un tirgošanās ar vietējiem vadoņiem. Sākotnēji tās bija domātas kā minisērijas, taču popularitāte pēc otrās un trešās sezonas ļāva seriāla veidotājiem paplašināt gan tēlu «galeriju», gan audzēt sekotāju skaitu sociālajos tīklos. «Facebook» platformā seriālam ir 5,6 miljoni sekotāju, pirmās sērijas noskatījās ap septiņi miljoni cilvēku. Pirmās sezonas budžets bija ap 40 000 000 ASV dolāru jeb 4 000 000 par vienu sēriju, lielākā daļa resursu tika tērēti specefektiem, kostīmiem un dekorācijām. Salīdzinājumam – politiskā drāma «Kāršu nams» izmaksāja 4,7 miljonus ASV dolāru par sēriju, «Troņu spēle» – 6,5 miljonus. Savdabīga rekordiste ir mediķu drāma «Ātrā palīdzība», sērijai izmaksājot 13 000 000 ASV dolāru. Tik lielu summu vajadzēja, lai algotu slaveno Džordžu Klūniju.
No fermera par karali
Sērijas sākas ar Ragnāra (austrāliešu aktieris Treviss Fimmels, kas ir arī slavens apakšveļas modelis, kurš sadarbojies ar «Calvin Klein» un bijis pirmais vīrietis, kurš ar šādu reklāmas darījumu nopelnījis miljonus) fermera dzīvi nežēlīga karaļa Haraldsona (Geibriels Bērnss) un viņa sievas Zigijas (Džeselīna Gilsiga) vadībā. Ragnārs vēlas doties uz rietumiem, kur it kā glabājas dārgumi. Ar Haraldsona atļauju tas notiek. Viņš atgriežas no Anglijas teritorijas ar zeltu un vergturībā ieslodzītiem mūkiem. To vidū ir Atelstans (Džordžs Bleigdens), kurš no verga top par Ragnāra draugu un ģimenes locekli. Ragnāra sieva Lagarta (Ketrīna Vinnika, kurai šī loma pavēra ceļu uz Holivudu, turklāt aktrisei ir melnās jostas cīņas mākslās un viņa ir sertificēta miesassardze) karo kopā ar vīru un audzina dēlu Bjornu un meitu Gitu. Gita pēc nāvējošas slimības mirst. Ragnāra brālis Rollo (Klaivs Stendens) ir brāļa ēnā un, ambīciju kārdināts, teju nodod brāli karalim, kurš vēlas no Ragnāra atbrīvoties. Tomēr karalis pats mirst divkaujā ar Ragnāru, kurš tad kļūst par zemju īpašnieku, bet nākamajās sezonās – par karali.
Seko vairāki sirojumi uz Angliju, iepazīstot vietējos karaļus un cīņās zaudējot savus vīrus. Kādā sirojumā Ragnārs iepazīst Aslaugu, zināmu kā raganu un meitu vīrietim, kas ir pa pusei cilvēks, pa pusei – pūķis. Aslauga Ragnāram dzemdē četrus dēlus, no kuriem viens (Ivars) sirgst ar impotenci. Aslauga dēlu neaizsūta nāvē, kā to vēlas Ragnārs. Lagarta šķiras no Ragnāra un pati kļūst par zemju īpašnieci, audzinot dēlu Bjornu, kurš vēlāk iet tēva pēdās kā karavadonis un karalis. Ragnāra uzticamais Floki, garīgi nelīdzsvarots, Dievu apsēsts vīrs (Gustavs Skarsgārds), ir izcils kuģu būvētājs. Viņam Ragnārs uztic radīt vēl nebijušus transporta līdzekļus ar grezniem koku grebumiem. Notikumiem attīstoties, Floki gan nodod Ragnāru, gan apprecas, gan vienatnē kļūst par Islandes salas atklājēju.
Starp citu, Floki lomas atveidotājs Gustavs Skarsgārds ir no slavenu aktieru ģimenes. Viņa tēvs ir zviedru aktieris Stellans Skarsgārds, kurš filmējies arī skandalozajā Larsa fon Trīra drāmā «Šķeļot viļņus». Gustava brālis Aleksandrs nu jau ir starptautiski atzīts, un TV skatītāji viņu atpazīs ar galveno lomu lielbudžeta drāmā «Lielie mazie meli» kopā ar Nikolu Kidmenu un Rīsu Viterspūnu. Pašam Gustavam dzīvē viss ir kārtībā, jo viņš ir viens no visvairāk pelnošajiem «Vikingu» aktieriem. Skarsgārdu un Fimmelu ievērosit arī patlaban populārajās fantāziju drāmās «Vilku audzinātie» («Raised by Wolfes») un «Mežonīgo rietumu pasaule» («Westworld»).
Ragnāra dēli pieaug. Katru no viņiem piemeklē nežēlīgs liktenis. Var teikt, sešu sezonu garumā vien retais no varoņiem izdzīvo. Leģenda vēsta, ka pats Ragnārs mirst, iemests čūsku bedrē, saņemts gūstā. Vai tā notiks arī seriālā – redzēsit paši. Trešajā sezonā tiek demonstrētas sarežģītas un dārgas kaujas ainas, ieņemot tik kāroto Parīzi. Praktiski tikai ar specefektiem būvētās ainas uzņēma 14 000 kvadrātmetru lielā laukumā, piedaloties 500 masu skatu dalībniekiem, kuri bija īpaši apmācīti kaujās. Vēl vairāki tūkstoši vikingu ar 100 kuģiem tika «uzzīmēti» virtuāli. Protams, seriāla producentiem nācās uzticēties un palielināt uzņemšanas budžetu. Simtiem kaskadieru devās ugunī un krita Sēnas upes ūdenī, bet iespēju ko tādu uzņemt nodrošināja tas, ka seriālu galvenokārt filmēja Īrijā. Šajā valstī filmu kompānijām tiek piedāvātas būtiskas nodokļu atlaides apmaiņā pret valsts dabas dārgumu popularizēšanu TV ekrānos. Patiesi vai ne, bet medijos riņķo stāsts par slaveno Ginesa dinastiju, kas kādam ezeram likuši apbērt baltas smiltis, lai tikai tas ekrānā izskatītos pēc viņu slavenā alus ar baltām putām.
Dievu valstība, kraukļi un pagānisms
Seriāls vairākkārt nominēts «Emmy» balvām specefektu un pēcapstrādes kategorijās. Tieši sēriju vizuālā un skaņas pasaule ir tā, kas «Vikingus» padarījusi tik populārus. Vēl jāmin daudzās nianses, kas izceļ stāsta mitoloģiskās «mežģīnes». Seno kara dievu mītnes vietu Valhallu varoņi piemin pēc katras kaujas, jo ikkatrs vikings pēc nāves vēlas turp nonākt. Dieva Odina vēstnešiem – diviem kraukļiem, ir svarīga nozīme gan seriālā, gan tā ievadtitru noformējumā. Savukārt Īrijas kalnienes, teju tūkstošgadīgos kokus un ūdenskritumus papildina Norvēģijas fjordu un sniega ainas, kas iestrādātas kā specefekti, veidojot tādu kā ilūziju par jaunu pasauli. Floki slavenā firmas zīme ir ar melnu ogli iezīmētas acis. Vikingi jau senlaikos izmantojuši šo kontūrzīmuli, lai sargātu redzi no spilgtiem saules stariem vikingu braucienos jūrā. Savukārt barbariskās zvērības daļēji var izskaidrot ar to, ka vikingi cīnījās ar cirvjiem, primitīviem durkļiem un vairogiem, pamatīgi šķaidoties ar asinīm. Tikai dižciltīgajai Ragnāra dzimtai bija ļauts izmantot zobenus.
Masu skatu ainās nereti var dzirdēt buķeti dažādu valodu – senskandināvu, senfranču, islandiešu, norvēģu, dāņu, anglosakšu, latīņu. Latīņu valodu pārzināja kristietības pārstāvji, veidojot seriālam būtisko reliģisko konfliktu ar vikingu pagāniem. «Vikingi» nav iedomājami bez skaņu celiņa, kas atklāj plašu skandināvu tautas mūzikas miksli un rokmūziku. Seriāla komponists ir norvēģu folka un tumšmetāla pārstāvis Einārs Selviks, kurš kopā ar 2003. gadā dibināto grupu «Wardruna» pēc seriāla guva starptautisku atzinību. Selvikam tikusi arī epizodiska lomiņa. Mūziķis pats ir pagānisma piekritējs. «Es ticu personiskajai atbildībai. Neviens nav miris manu grēku dēļ. Tāda ir pagānisma būtība. Dievi palīdz tiem, kuri palīdz paši sev. Tie atspoguļo Dievu tevī. Tu esi atbildīgs par to, kā izturies, kas pēc tevis paliks šajā pasaulē». Lai tā arī būtu.
