Pasaka par 1999. gadu. Pašmāju komēdijas "Tizlenes'' recenzija

Varētu uzskaitīt vismaz 10 iemeslus, kādēļ šo filmu ir vērts redzēt. Tajā ir labi latviešu aktieri, kino mākslā nepieredzējuši galveno lomu atveidotāji, latviešu komponista radīts skaņceliņš, autentiski kostīmi un dekorācijas no «tiem laikiem», asprātīgi dialogi, pagātnes nostalģija par skolu, sirreāla gaisotne un pat mūzikla elementi. Galvenais ir tas, ka šī komēdija skatītājam liks smieties.

Tikumu likumi

Vajadzētu būt tā, ka šādās filmās ir jābūt svaigam un dzirkstošam humoram. Tomēr bieži tā nav, un runa nav tikai par pašmāju radīto. 90. gados populārās ASV pusaudžu komēdijas bija bagātas ar «pirdienjokiem», un kaut kur, globālajā dzīvesziņā, šī smieklīguma izpratne ir nosēdusies. «Tizleņu» gadījumā humors nav klišejisks un apnicīgs. Smieties liks situācijas, izteicieni un tālaika priekšstati par lietām un dzīvi. Turklāt tas viss ievietots specifiskā formā un laikā – Latvija 1999. gadā. Varbūt to sapratīsim tikai mēs paši, bet pēc tik daudziem "Amerikāņu pīrāgiem" esam pelnījuši ko savu!

Tātad tuvojas jauna tūkstošgade. Trīs 9. klases skolnieces – Sarmīte, Katrīna un Sveta – nolemj darīt galu tizlumam, vēloties kļūt par klases populārajām meitenēm. To viņām palīdz izdarīt filmas, seriāli un žurnāli. Meitenes mācās, kā flirtēt ar klases čaļiem, kas jāvelk mugurā un kā jāuzstājas popielā. Vēl jau jāveic kopīgas burvestības un, bez šaubām, jāierodas uz izlaiduma balli ar atzītajiem skolas donžuāniem. Sarmīte gan saprot, ka vairāk par smēķēšanu kapos ar stilīgajiem draugiem viņu interesē teātris un Senās Romas vēsture. Realitāte mijas ar fantāziju, un par Sarmītes iedomu draugiem kļūst teātrī un mūzikas klipos noskatīti tēli – senlaiku Kleopatra un 2000. gadu tīņu elks Mendija Leina. Abas ir feministiski noskaņotas jaunas dāmas, kuras Sarmītei tā, starp citu, atgādina, ka ir svarīgi būt pašai, pirms piepildīt apkārtējo cilvēku gaidas. Te Sarmītei klājas grūti ar savu gādīgo mammu, kurai ir svarīgi, lai cilvēks būtu pareizs, tievs un atbilstoši izglītots. Tētis ir pielaidīgāks, jo viņa uzmanību saista jaunākais CD magnetafons un Igo mūzika. Sveta, būdama krievvalodīgā, ir spiesta pieciest skolasbiedru ņirgas par savu valodu, bet Katrīnai šķiet, ka pildīt mājasdarbus savas simpātijas vietā ir apliecinājums īstai mīlestībai. Arī meitenes piedzīvo mobingu skolā, tikai tolaik šis modernais vārds cilvēku apziņā nav ieguvis pilnvērtīgu definīciju. Ne viens vien tālaika pusaudzis noteikti atceras, kā beidzās viņa sūdzības vecākiem par apsmiešanu skolā. Pazemojums un ņirgāšanās – tas ir normāli. Sarmīte, aizstāvot draudzeni, filmā nosmērē pāridarītājas apģērbu un aizstāv savas meitenes. Jo citreiz vienīgais veids ir izturēt «to visu» kopā.

Laikmeta komentārs

Pasaule, kādu filmas mākslinieki filmā uzbur ar kostīmu un rekvizītu palīdzību, veido fiziski sataustāmu 1999. gada realitāti. Bezgaumīgas nagu lakas, maisveida bikses, humpalas, brūnā zīda skolotāju kleitas, nesakarīgi krāsu salikumi apģērbā, želejveida pildspalvas, atmiņu klades, fiškas, videokasetes un, protams, tīņu žurnāli. «Kā notievēt» un «Ko darīt, lai VIŅŠ tevi pamanītu». Sentimentālie nieki iegūst vērtību tolaik pārspīlētajā tīņa pasaules uztverē, un tās nav tikai atmiņas. Tas viss veido personību un reizēm ir izšķirošais turpmākajā dzīvē – uz labu un uz sliktu. Vai atceries sirds trīsas piektdienā pirms diskotēkas, kad ar draudzenēm krāsojāties savā «svētajā» guļamistabā? Vai piemini rūgtumu, kas tualetē bija jānoskalo ar asarām, jo sirdsāķītis atmiņu kladē pie simpātijas ir ierakstījis citas meitenes vārdu? Lai gan viss šķita tik cerīgi, jo viņš taču gaitenī uz tevi paskatījās «tā»? Bērnišķīgais naivums, kas caurvij «Tizlenes», aizkustina un ar ekscentrisko vizuālo pasauli piešķir svaru subjektīvai pagātnei un iztēlei. Kā bija toreiz, bija citādāk, bet izdomātās pasaules galvā vēlāk var būt auglīgs materiāls režisora domas lidojumam.

Filmā atainotā realitāte bieži jaucas ar sirreālo. Varonis pa tiešo sarunājas ar skatītāju, vēršoties pret kameru, filmas darbība notiek arī uz teātra skatuves, aizkadra «balss» patiesībā ir Sarmīte, tikai kādā citā laika dimensijā, meitenes istabas sienas pārvietojas, pie Sarmītes skolā ierodas Kleopatra, un tā tālāk. Filmai piešķirtie daudzie slāņi – saturā un formā – ļauj «Tizlenes» uzlūkot gan kā «mūsu» pieaugšanas stāstu, gan kā sociālu un kultūras komentāru ar avangarda «smeķīti» un unikālu 90. gadu sarunvalodu. Nosaukt skolas čali par govekli – tas šķiet kaut kas tīrs, pat naivs, pretstatā mūsdienu jauniešu rafinētajai nežēlībai, kas izvērtusies ārpus skolas sienām un papīra. Sarmītes mammas apsēstība ar diētām un tēta aizmiršanās ar luksusa mantām norāda uz veselas paaudzes priekšstatiem par pārticīgu un pieklājīgu dzīvi. Un tajā nav nekā slikta – pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas cilvēki bija izsalkuši pēc jebkā, kas nav jādala ar citiem. Sarmītes tēvam Godmaņa dāvināts dzēriens pudelē, kas izlieta augstpapēžu kurpes formā – nevaru iedomāties atbilstošāku 2000. gadu dīvaino atribūtu. Ja reiz par bagātību, jāizceļ «Millenium» Jaungada svinības Sarmītes mājās, kur TV apcerīgu runu sniedz tālaika Ministru prezidents Andris Šķēle. Bija laiks, kad viņš ticēja sev, un mēs viņam arī.

Skaņa un aktieri

Vēl pieminēšu Riharda Zaļupes skaņceliņu, kas filmai piešķir lirisku vieglumu un nenoteiktību, un, protams, aktieri, aktieri! Galveno lomu atveidotāji – Asnāte Sofija Rožkalne, Katrīna Dambeniece, Ludmila Karpova – savus uzdevumus izpilda organiski un bez piepūles, skatītāju aizvedot atpakaļ pagātnē. Guna Zariņa, Daiga Kažociņa, Ģirts Krūmiņš, Aigars Grauba, Mārtiņš Kalita, Imants Strads un citi aktieri «spēlējas» pieaugušajos, ieviešot vien spilgtus akcentus pusaudžu dzīvē un nekādi neaizēnojot galvenos varoņus. Pasaules kino bieži izmantoto «cameo» principu jeb slavenību parādīšanos epizodiskās lomās izmantojusi arī filmas režisore Marta Elīna Martinsone. Šeit jūs gaidīs patīkami pārsteigumi, neteikšu, kādi, bet kā papildu ekstra šodienas jauniešiem būs «Singapūras satīna» puišu dalība filmā. Šoreiz viņi atveidos... paši sevi. Vēl es nepieminēju to, ka filmā dziedās arī nēģi. Šis ir lielisks iemesls, lai ar draugu bariņu vai vecākiem nosvinētu vasaras beigas un, kā senajos laikos, aizietu uz kino.

Filmas producenti ir studija «Ego Media» sadarbībā ar «Tet» un «TV Group». Tad nu gaidīsim filmu ne vien uz lielajiem kino ekrāniem, bet kā vietēji radīto oriģinālsaturu – arī straumēšanas platformās.

«Tizlenes»

Pusaudžu drāma, 2020.

Producents: «Ego Media», sadarbībā ar «Tet» un «TV Group.

Režisore: Marta Elīna Martinsone.

Lomās:  Asnāte Sofija Rožkalne, Katrīna Dambeniece, Ludmila Karpova, Guna Zariņa, Ģirts Krūmiņš un citi.