11. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1982. gadā Aleksandrs Sokolovs - fotomākslinieks.

1963. gadā Guntis Trekteris - producents.

1945. gadā Jānis Esta - politiķis.

1939. gadā Kalvis Torgāns - Augstākās tiesas senators.

1936. gadā Aleksandrs Kublinskis - komponists (miris 2018. gadā).

1865. gadā Rainis (Jānis Pliekšāns) - bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis (miris 1929.gadā).

1860. gadā Sudrabu Edžus - pedagogs un rakstnieks (miris 1941. gadā).

Jubilāri pasaulē

1980. gadā Maiks Komrijs - kanādiešu hokejists, 2003. gada pasaules čempions.

1979. gadā Ēriks Abidāls - franču futbolists, 2006. gada Pasaules kausa sudraba godalgas ieguvējs.

1978. gadā Dežans Stankovičs - serbu futbolists.

1977. gadā Metjū Stīvenss - velsiešu snūkera spēlētājs.

1977. gadā Ludakriss - amerikāņu reperis.

1977. gadā Džons Baklends - britu ģitārists ("Coldplay").

1971. gadā Ričars Eškrofts - britu mūziķis ("The Verve").

1966. gadā Kiko - Japānas princese.

1965. gadā Bašars al Asads - Sīrijas prezidents.

1965. gadā Mobijs - amerikāņu mūziķis.

1961. gadā Virdžīnija Medsena - amerikāņu aktrise.

1961. gadā Fjodors Dobronravovs - krievu aktieris un producents ("Radu būšana)".

1960. gadā Hirosi Amano - japāņu zinātnieks, Nobela prēmijas ieguvējs fizikā.

1957. gadā Breds Bairds - amerikāņu režisors un animators.

1945. gadā Francs Bekenbauers - vācu futbolists un futbola treneris, Pasaules kausa ieguvējs un Eiropas čempions, kā treneris aizvedis Rietumvācijas izlasi līdz Pasaules kausa uzvarētāju titulam.

1944. gadā Seržs Arošs - franču zinātnieks, Nobela prēmijas fizikā laureāts.

1943. gadā Mikijs Hārts - amerikāņu bundzinieks ("Grateful Dead").

1940. gadā Braiens de Palma - amerikāņu kinorežisors.

1937. gadā Josifs Kobzons - Krievijas dziedātājs un uzņēmējs (miris 2018. gadā).

1937. gadā Paola - Beļģijas karaliene.

1935. gadā Arvo Pērts - igauņu komponists.

1935. gadā Hermans Titovs - krievu kosmonauts (miris 2000.gadā).

1924. gadā Rūdolfs Vrba - kanādiešu farmokoloģijas profesors, viens no pieciem ebrejiem, kas izbēga no Aušvicas koncentrācijas nometnes un sniedza informāciju sabiedrotajiem par tur notiekošajām masu slepkavībām (miris 2006.gadā).

1917. gadā Ferdinands Markoss - Filipīnu prezidents (miris 1989.gadā).

1903. gadā Teodors Adorno - vācu filozofs (miris 1969.gadā).

1885. gadā D.H. Lorenss - angļu rakstnieks (miris 1930.gadā).

1862. gadā O. Henri - amerikāņu rakstnieks (miris 1910.gadā).

1816. gadā Karls Caiss - vācu optiķis, firmas "Zeiss" dibinātājs (miris 1888.gadā).

1524. gadā Pjērs de Ronsārs - franču dzejnieks (miris 1585.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Rīgā savā pirmajā reisā dodas "Laimas braucošais šokolādes muzejs", kas ir iekārtots "Retro" tramvajiņā. "Laimas braucošā šokolādes muzeja" ekspozīcija apmeklētājiem vēsta par Latvijas saldumu ražotājas AS "Laima" 135 gadus ilgo vēsturi, šokolādes tapšanas noslēpumiem un par šokolādes izcelsmi. "Laimas braucošā šokolādes muzeja" katrs pasažieris tiek cienāts ar karstu šokolādi. Katrā vagoniņā braucienā līdzi dodas arī gids. "Laimas braucošo šokolādes muzeju" veidojusi AS "Laima", turpinot pavasarī izsludinātā šokolādes gada svinības.

2003. gadā Saeima galīgajā lasījumā pieņem grozījumus likumā par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ko otrreizējai caurlūkošanai nosūtīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Likums paredz, ka turpmāk pašvaldībām būs tiesības vispirms ar dzīvokli nodrošināt personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo pašvaldības palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Valsts prezidente nosūtīja likumu otrreizējai caurlūkošanai, jo nepiekrita, ka visiem īrniekiem, kuri dzīvo denacionalizētajās mājās un kuru īres līgumi noslēgti līdz mājas atdošanai likumīgajam īpašniekam, būtu tiesības stāties pašvaldības dzīvokļu rindā un pašvaldības dzīvokli arī saņemt.

1998. gadā tiek parakstīts līgums, saskaņā ar kuru AS "Latvijas Zemes banka" tiek apvienota ar AS "Hansabank Latvija".

1995. gadā Ministru kabinets izdod pirmo rīkojumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.

1965. gadā Komunāru laukumā (tagadējā Esplanādē) atklāj dzejnieka Raiņa pieminekli.

1919. gadā Latvijas valdība saņem Krievijas piedāvājumu sākt miera sarunas.

Notikumi pasaulē

2007. gadā Krievijā notiek pasaulē jaudīgākās vakuumbumbas izmēģinājuma sprādziens.

2006. gadā 79 gadu vecumā mirst vācu vēsturnieks un izdevējs Joahims Fests, kurš sarakstīja Ādolfa Hitlera biogrāfiju.

2005. gadā Izraēlas drošības kabinets pasludina militārās pārvaldes izbeigšanu Gazas sektorā, ar to atļaujot Izraēlas spēku galīgu izvešanu no teritorijas pēc 38 gadus ilgas okupācijas.

2003. gadā no uzbrukumā iepriekšējā dienā gūtajiem ievainojumiem slimnīcā Stokholmā mirst Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda.

2001. gadā koordinētā bezprecedenta teroristu uzbrukumā teroristu nolaupītas četras pasažieru lidmašīnas ietriecas Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņos, Pentagona ēkā Vašingtonā un laukā Pensilvānijā, nogalinot 2973 cilvēkus. ASV terora akta organizēšanā apsūdz Osamas bin Ladena teroristu kustību "Al Qaeda".

1998. gadā neatkarīgais izmeklētājs Kenets Stārs publicē izmeklēšanas ziņojumu par ASV prezidentu Bilu Klintonu, uzskaitot 11 pārkāpumus, par kuriem var uzsākt impīčmenta procedūras.

1997. gadā Skotija nobalso par Lielbritānijas valdības plānu, kas pirmo reizi 300 gadu laikā paredz Skotijā izveidot savu asambleju.

1987. gadā savās mājās Kingstonā tiek nogalināts regeja mūzikas zvaigzne Pīters Tošs.

1982. gadā Beirūtu pamet starptautiskie spēki, kas kopš Izraēlas iebrukuma Libānā garantēja palestīniešu bēgļu drošību. Piecas dienas vēlāk Izraēliešu karavīru atbalstīta vietējo Libānas zemessargu grupa sarīko asiņainu izrēķināšanos Sabras un Šatilas bēgļu apmetnē, nogalinot vairākus tūkstošus palestīniešu bēgļu. Izraēlas militārais tribunāls atzina toreizējo Izraēlas aizsardzības ministru Arielu Šaronu par personīgi atbildīgu notikušajā asinsizliešanā, un 1983.gada februārī Izraēlas premjers viņu atlaida no ministra amata.

1978. gadā Londonā tiek nogalināts bulgāru pārbēdzējs Georgijs Markovs, kurš tiek sadurts ar lietussargā iemontētu saindētu adatu. Markovs mirst četras dienas pēc uzbrukuma.

1973. gadā Čīles ģenerāļa Augusto Pinočeta vadīta militāra apvērsuma laikā neskaidros apstākļos iet bojā Čīles prezidents Salvadors Aljende. Pinočets paliek pie varas gandrīz 17 gadus.

1971. gadā 77 gadu vecumā mirst Padomju Savienības līderis Ņikita Hruščovs.

1962. gadā britu grupa "The Beatles" pabeidz darbu pie sava pirmā singla "Love Me Do" ierakstīšanas studijā Londonā.

1961. gadā tiek izveidots Pasaules dabas fonds ("World Wildlife Fund").

1948. gadā 71 gadu vecumā mirst Pakistānas dibinātājs Muhammads Ali Džinahs gadu pēc tam, kad viņa valsts ieguva neatkarību no Lielbritānijas.

1944. gadā ASV sauszemes spēki šķērso Vācijas robežu un ieiet tās teritorijā.

1944. gadā Otrajā pasaules karā britu aviācija bombardē Vācijas pilsētu Darmštati. Bombardēšanā un tai sekojošajā ugunsvētrā iet bojā 11 500 cilvēki.

1941. gadā Vašingtonā sākas ASV Aizsardzības ministrijas ēkas - Pentagona - būvniecība.

1940. gadā Otrajā pasaules karā Vācijas uzlidojumā tiek nodarīti postījumi Bakingemas pilij Londonā.

1926. gadā notiek neveiksmīgs atentāta mēģinājums pret Itālijas diktatoru Benito Musolīni.

1922. gadā pēc Turcijas sakaušanas Pirmajā pasaules karā sabiedroto spēki nodod britu kontrolē Palestīnu, kas sastāv no pašreizējām palestīniešu teritorijām Gazas sektora un Jordānas upes rietumkrasta, Izraēlas un Jordānijas. Neskatoties uz arābu protestiem, britu mandāts Palestīnā stājās spēkā mēneša beigās.

1919. gadā ASV spēki iebrūk Hondurasā.

1916. gadā, otro reizi sabrūkot Kvebekas tiltam pār Senlorēna upi Kanādā, iet bojā 11 cilvēki. Pirmo reizi tilts sabruka 1907.gada 29.augustā.

1906. gadā Mahatma Gandiijs sāk savu nevardarbības kustību.

1869. gadā kalna virsotnē pie Stērlingas, Skotijā, tiek pabeigts Vollesa monuments par godu 13.gadsimta skotu varonim Viljamam Vollesam.

1792. gadā Franču revolūcijas laikā seši vīrieši ielaužas ēkā, kur uzglabātas ieslodzītā Francijas karaļa Luī XVI un Marijas Antuanetes dārglietas, un līdz ar citām rotām nolaupa 45,52 karātu zilo Cerības dimantu. Dārgakmens pēc tam nonāk Londonā un par viņa tālāko likteni nekas nav zināms, līdz 1812.gada septembrī tas reģistrēts Londonas dimantu tirgotāja Daniela Eliasona īpašumā.

1708. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XII pie Smoļenskas aptur karagājienu Maskavas iekarošanai, radot pavērsienu Ziemeļu karā. Zviedru armija pēc deviņiem mēnešiem tiek sakauta Poltavas kaujā, likvidējot Zviedrijas impērijas lielvaras statusu.

1683. gadā pēc divus mēnešus ilga turku spēku aplenkuma sākas Vīnes kauja. Divas dienas ilgajā kaujā Austrijas un poļu spēki sakauj osmaņu karavīrus, atbrīvojot Vīni. Turki kaujā zaudē aptuveni 15 000 vīru, bet Habsburgu un poļu spēki - ap 4000.

1541. gadā Dienvidamerikas pamatiedzīvotāju kaujinieki iznīcina Čīles pilsētu Santjago.

1390. gadā Lietuvas pilsoņu karā teitoņu bruņinieki uzsāk piecas nedēļas ilgo Viļņas aplenkumu.

1297. gadā skotu spēki Viljama Vollesa vadībā Stērlinga tilta kaujā sakauj Anglijas spēkus.

1226. gadā katoļu baznīcā sāk piekopt vissvētākā sakramenta izstādīšanu pielūgsmei visu diennakti.