Parisa Džeksone, Raiens Reinoldss, princis Harijs - arī viņi bijuši tuvu nervu sabrukumam

Smadzenes, nevis pēcpuse

“Nosolījos sev, ka aizņemtībā ar seriāla "Girls" piekto sezonu neļaušu sev izlaist sporta treniņus. Sports man trauksmes situācijā ir palīdzējis vairāk, nekā spēju iedomāties,” tā "Instagram" rakstījusi aktrise, producente Lena Danema. “Vēršos pie tiem, kas cieš no depresijas, trauksmes, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem… Zinu, ka tas izklausās kaitinoši, kad cilvēki iesaka sportot, bet es 16 gadus lietoju medicīniskos preparātus, pirms ieklausījos. Un priecājos, ka to izdarīju. Sports nav par pēcpusi, tas ir par smadzenēm.”

Jebkura slimība ir jāārstē

“Kopš 19 gadu vecuma nelielās devās lietoju antidepresantus un nekad to nepārtraukšu darīt. Neredzu iemeslu, kādēļ. Varbūt tā ir tikai pašsuģestija, bet riskēt netaisos. Mentālās slimības cilvēki neatzīst par tādu slimību kā cista. Es gan ne. Ja tu ārstējies, tad tu ārstējies!” aktrise Amanda Seifrīda mentālās problēmas uzskata par nopietnu slimību, tāpēc aicina tās ārstēt kā jebkuras citas kaites.

Smagā slava

“Man sākās panikas lēkmes, un biedējošākais ir tas, ka tās neizraisīja acīmredzami iemesli. Aizsedzu seju ar spilvenu ik reizi, kad man bija jāizkāpj no auto. Mana jaunā popzvaigznes dzīve izrādījās ne tik glamūrīga, kā draugi domāja. Slepenībā es cietu kā fiziski, tā emocionāli,” slavas ēnas puses atklāj mūziķe Elija Goldinga.

Dzīvot, nevis eksistēt

Parisa Džeksone, nelaiķa mūziķa Maikla Džeksona meita, ar mentālām problēmām esot cīnījusies pēc tēva nāves, kad pusaudža gados kļuva par mediju un kiberhuligānisma upuri.

2013. gadā viņa pat esot mēģinājusi atņemt sev dzīvību: “Centos atrast vairāk un vairāk prieka, paņēmienus, kā dzīvot, nevis vienkārši eksistēt.”

Tu neesi bēdās viens

Aktieris Raiens Reinoldss, kam, šķiet, ir viss, ko cilvēks varētu vēlēties, arī cieš no mentālām, slavas un atbildības izraisītām problēmām. Filmējoties "Dedpūlā" (2016), viņš bijis nepārtrauktā panikā: “Es negulēju vispār. Vai gulēju sēžot. Atbildība mani dzīvu ēda nost. Un visi, kas pārstrādājas, pārnervozējas un visu ko citu dara par daudz, – lūdzu, saprotiet, jūs neesat vieni.”

Bez paslēpēm

“Visu savu dzīvi esmu pavadījis, sakot, ka man viss ir kārtībā. Varu teikt, ka, 12 gadu vecumā zaudējot mammu un tādējādi uz 20 gadiem dziļi noglabājot visas savas emocijas, tas ir nopietni ietekmējis ne tikai manu personisko dzīvi, bet arī darbu. Neskaitāmas reizes esmu bijis ļoti tuvu nervu sabrukumam,” arī prinča Harija dzīve nav nekāda pasaka. Tagad viņš jūtoties labāk un arī citiem iesaka savus pārdzīvojumus neslēpt: “Mana pieredze ir tāda: līdzko sāc par to runāt, pēkšņi saproti, ka esi daļa no viena liela, privāta kluba.”

Depresija nediskriminē

Modele Krisija Tīgena pēc meitas Lunas piedzimšanas 2016. gadā esot cīnījusies ar pēcdzemdību depresiju: “Tā ir būtiska manas un daudzu sieviešu dzīves sastāvdaļa. Par to runāju, jo gribu, lai cilvēki saprot, ka tas var notikt ar ikvienu, un nevēlos, lai cilvēki kautrētos vai justos vientuļi. Arī pati nedomāju, ka ar mani kas tāds var atgadīties. Man ir lieliska dzīve, man ir visa nepieciešamā palīdzība no Džona, manas mammas un auklītes, bet pēcdzemdību depresija nediskriminē, es to nevarēju kontrolēt. Un tā ir daļa no iemesla, kāpēc tik ilgi klusēju, – jo jutos egoistiska, neveikla un jocīga, sakot skaļi, ka man ir grūti.”

Nav nevērtīgu cilvēku

“Cīņa ar mentālām problēmām nav vājuma pazīme. Depresija nav skumšana, tā nav slikta diena, tā nav nepieciešamība pēc apskāviena. Depresija man radīja pilnīgu izolācijas un vientulības izjūtu, šī sajūta novājina un atslēdz visu nervu sistēmu. Jutos nevērtīga, jutos kā neveiksminiece. Tagad, kad esmu vērsusies pēc palīdzības, saprotu, ka šīs domas, protams, ir nepatiesas. Man ir svarīgi būt par šo tēmu vaļsirdīgai, jo arī citi var justies līdzīgi nevērtīgi!” aktrise Kristena Bella aicina neklusēt, nevainot sevi un meklēt profesionāļu palīdzību.