"Precēties? Kāpēc ne?!” - aktieris Ģirts Krūmiņš atklāti par attiecībām ar draugu Akselu

Ģirts Krūmiņš, kas šovasar aizgāja no Jaunā Rīgas teātra štata, pazīstams ar daudzām izcilām lomām, saņēmis Latvijas profesionālo teātru skates balvu "Gada labākā debija" un "Spēlmaņu nakts balvu" kā gada aktieris, vēl pavisam nesen priecējis skatītājus ar psihoterapeita lomu TV seriālā "Projekts: Šķiršanās". Aizvadītā gada sākumā Ģirts Krūmiņš žurnālam "Ieva" paziņoja: “Jā, man ir draugs. To var droši rakstīt. Jo tā ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa, es nevaru izlikties, ka tas tā nav.” Tad arī Ģirts atzinās, ka viņa draugs ir mākslinieks.

Iepazinās teātrī

Ģirta Krūmiņa mīļotais vīrietis ir mākslinieks Aksels Bruks, kas pazīstams ar savu mākslas apvienību "GolfClayderman". Nupat viņi piedalījušies interneta žurnāla "Satori" videosarunu sērijā "Sarunas ar ģimenēm", kurā Ģirts un Aksels stāsta par iepazīšanos, neslēpšanos un gatavību precēties.

Ģirts ar Akselu iepazinās teātrī, kad Aksela mākslas apvienība taisīja kostīmus Ģertrūdes ielas teātra izrādei "Aizvakar vienmēr", kurā spēlēja arī Krūmiņš, bet pamazām draudzēties sāka pēc 2018. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Māras Ķimeles iestudētās lugas "Kaza jeb kas ir Silvija?" pirmizrādes ballītes. Aksels uz to bija ieradies, lai apsveiktu Ģirtu par lielisko tēlojumu. “Tā bija ļoti sarežģīta luga, tapšanas process bija grūts un mokošs, bet pirmizrādes vakarā bija tāds atvieglojums... Parasti es pirmizrāžu vakaros nezinu īsti, kur likties, it kā esmu klāt, it kā kaut kur ārpusē, ar visiem it kā runāju, bet... Un tad es redzēju, kā ienāk Aksels. Viņš ienāca ar vīna pudeli, un Aksela smaids mani kaut kā... Viņš bija ļoti pretimnākošs, viņš man uzdāvināja vīnu, un man kaut kā tas tā vienkārši... Es nevaru izskaidrot, kas notika, bet kopš tā laika esam kopā,” intervijā "Satori" atceras Ģirts Krūmiņš.

Vēlas bērnus

Stāstot par savu kopdzīvi, Ģirts un Aksels atklāj, ka pandēmijā viņi pavada ļoti daudz laika mājās un viens otram uz nerviem nav krituši. Bet, kad jūt, ka kaut kas var iziet ārpus rāmjiem, tad respektē viens otru.

Kā viņi viens otru iepriecina? Aksels atklāj, ka Ģirts viņu bieži vien iepriecina ar ziediem, bet Ģirts teic, ka viņu iepriecina tas, kā Aksels sagatavo brokastis – it kā ikdienišķa lieta, bet Aksels mākot to izdarīt tik skaisti, ka Ģirtam no tā vien uzlabojas garastāvoklis. “Tas ir pirmais, ar ko sākas diena,” atklāj aktieris.

Šajā sarunā tika aizskarta arī tēma, kā Latvijā izturas pret seksuāli citādi orientētiem. Aksels un Ģirts teic, ka nav tā, ka citur pasaulē viņi jūtas brīvāk un drošāk, jo viss atkarīgs no konkrētās situācijas un cilvēkiem apkārt. Arī Latvijā viņi ir gājuši pa Rīgas centra ielām, rokās sadevušies, un ar negatīvu pieredzi nav saskārušies.

Pāris neslēpj, ka viņiem ir ļoti svarīgs Dzīvesbiedru likums, jo tā pieņemšana nozīmētu, ka viņi vairs nebūtu otrās šķiras cilvēki. “Tā ir atzīšana un aizsardzība. Mums arī ir tiesības. Jo citādi mēs vienkārši eksistējam,” sarunā teic Ģirts Krastiņš, bet Aksels piebilst, ka viņš Latvijā izjūt nedrošību par šo savu ģimeni. Jo Aksels ļoti vēlas bērnus, taču viņiem kā pārim liegta legāla iespēja adoptēt bērnus. “Visā pasaulē ir veikti pētījumi, ka viendzimuma laulībās ar bērniem viss ir kārtībā. Ka nav atšķirības starp bērniem, kuri auguši heteroseksuālās vai homoseksuālās ģimenēs,” uzsver Aksels, kurš jau kopš 15 gadu vecuma ļoti vēlējies bērnus.

Bet kā ar laulību? Uz žurnālistes jautājumu, vai pāris būtu gatavs apprecēties, ja Latvijā tiktu pieņemts Dzīvesbiedru likums un nodrošināta aizsardzība visu veidu ģimenēm, Ģirts Krūmiņš atbild: “Kāpēc ne? Kaut viens arguments, kāpēc mums neprecēties?” Savukārt Aksels, sirsnīgi smejoties, papildina: “Es jau sen teicu, ka vajag precēties, bet Ģirts toreiz nobremzēja!”

Pirmais draugs Normunds Naumanis

Šajā sarunā Ģirts Krūmiņš arī atklāti izstāsta, kāpēc viņš tik ilgi ir slēpis savu seksuālo orientāciju un kāpēc pērn to atklāja publiski. “Man gribas dzīvot tā, ka es neslēpju, ka esmu tas, kas esmu,” uzsver aktieris, stāstot, ka ilgus gadus viņam pašam bijis ļoti grūti pieņemt šo faktu, ka ir homoseksuāli orientēts, pieņemt, pateikt sev: “Kas es esmu?!”

Tajā pašā laikā Ģirtam ir paveicies, ka padomju laikos nokļuva radošā vidē, kur apkārt bijuši saprotoši cilvēki un viņam nav nācies slēpties. “Kad beidzu teātra fakultāti, mans pirmais draugs bija Normunds Naumanis [nu jau mirušais teātra kritiķis – Kas Jauns], un tad mēs apgrozījāmies tādā draugu vidē, kurā es neesmu jutis ne apspiešanu, ne man būtu bijis jāizliekas. Bet man iekšēji bija problēmas, jo nezināju, kā lai to pasaku, vai gūšu atbalstu. Tas bija šausmīgi, es domāju, ka viss ir slikti. Manī bija kaut kāds mutulis, pārdzīvojumi, depresijas...” sarunā ar "Satori" tiešs ir lieliskais aktieris.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!