28. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1963. gadā Einārs Cilinskis - ķīmiķis, ekonomists un politiķis, bijis Saeimas deputāts un Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

1961. gadā Juris Bubišs - zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Unda" valdes priekšsēdētājs un viens no īpašniekiem.

1956. gadā Indulis Kovisārs - AS "Latvijas Finieris" valdes loceklis, Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents.

1950. gadā Mārtiņš Šics - ārsts un politiķis, bijis Saeimas deputāts.

1944. gadā Aivars Maldups - Rīgas Starptautiskās Šķīrējtiesas jurists.

1941. gadā Andrejs Kavacis - teologs un publicists.

1923. gadā Velta Līne - aktrise (mirusi 2012.gadā).

Jubilāri pasaulē

1989. gadā Sesars Aspilikveta - spāņu futbolists.

1982. gadā Lienna Raimsa - amerikāņu dziedātāja.

1982. gadā Tjagu Mota - brazīliešu futbolists ar Itālijas pilsonību, 2012. gada Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba medaļnieks.

1981. gadā Martins Erats - čehu hokejists.

1979. gadā Roberts Hoicers - vācu futbola tiesnesis.

1971. gadā Dženeta Evansa - amerikāņu peldētāja.

1971. gadā Tods Eldridžs - amerikāņu daiļslidotājs.

1969. gadā Džeisons Prīstlijs - kanādiešu aktieris.

1969. gadā Džeks Bleks - amerikāņu aktieris un mūziķis.

1968. gadā Billijs Boids - skotu aktieris.

1965. gadā Šenja Tveina - kanādiešu dziedātāja.

1962. gadā Deivids Finčers - amerikāņu kino režisors ("Cīņas klubs", "Se7en", "Zodiaks", "Neatrodamā"), "Emmy" un "Zelta globusa" ieguvējs.

1958. gadā Skots Hamiltons - amerikāņu daiļslidotājs.

1957. gadā Ivo Josipovičs - bijušais Horvātijas prezidents.

1957. gadā Denjels Sterns - amerikāņu aktieris ("Viens pats mājās").

1949. gadā Hjū Kornvels - britu mūziķis ("The Stranglers").

1948. gadā Denijs Serafins - amerikāņu mūziķis ("Chicago").

1942. gadā Stērlings Morisons - amerikāņu ģitārists ("The Velvet Underground", miris 1995.gadā).

1938. gadā Pols Mārtins - bijušais Kanādas premjerministrs.

1925. gadā Donalds O'Konors - amerikāņu dziedātājs, dejotājs un aktieris (miris 2003.gadā).

1919. gadā Godfrijs Haunsfīlds - angļu izgudrotājs un Nobela prēmijas laureāts (miris 2004.gadā).

1917. gadā Džeks Kērbijs - amerikāņu komiksu mākslinieks, rakstnieks un redaktors ("Fantastiskais četrinieks", "Halks", "X-cilvēki", miris 1994.gadā).

1916. gadā Džeks Venss - amerikāņu rakstnieks (miris 1985.gadā).

1910. gadā Tjallings Kopmanss - holandiešu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1985.gadā).

1904. gadā Sekondo Kampīni - itāliešu inženieris, reaktīvo dzinēju izstrādātājs (miris 1980.gadā).

1878. gadā Džordžs Vipls - amerikāņu medicīnas zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1976.gadā).

1853. gadā Vladimirs Šuhovs - krievu inženieris un izgudrotājs (miris 1939.gadā).

1828. gadā Ļevs Tolstojs - krievu rakstnieks (miris 1910.gadā).

1801. gadā Antuāns Ogistēns Kurno - franču matemātiķis (miris 1877.gadā).

1749. gadā Johans Volfgangs Gēte - jaunlaiku vācu literatūras pamatlicējs, dabaszinātnieks un mākslas teorētiķis (miris 1832.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā no Garīgās veselības valsts aģentūras Rīgā, Laktas ielā 6 aizbēg uz ekspertīzi atvestais 26 gadus vecais ieslodzītais Bogdans Koncevičs, kurš bija sodīts par zādzību un laupīšanu lielā apjomā. Ieslodzītais tika atrasts 30.augustā Olainē.

2005. gadā Rīgā notiek 27.starptautiskais EAIR (European Association for Institutional Research) forums, kurā piedalās augstākās izglītības pētnieki, praktiķi un politikas veidotāji no 39 valstīm. EAIR ir profesionāla Eiropas organizācija, kas apvieno augstākās izglītības praktiķus, pētniekus, politikas veidotājus un īstenotājus. Organizācijas mērķis ir veicināt pētījumus un labas prakses apmaiņu starp dažādu valstu augstākās izglītības jomā strādājošajiem. Atklāšanas ceremonijā klātesošos uzrunā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Forums ilgst līdz 31.augustam.

2004. gadā Latvijas šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis Atēnu olimpiskajās spēlēs sensacionāli izcīna sudraba medaļu. Latvijai tā ir jau ceturtā sudraba medaļa Atēnu olimpiskajās spēlēs. Latvijai sudraba godalgas jau izcīnījuši vingrotājs Jevgeņijs Saproņenko, svarcēlājs Viktors Ščerbatihs un pieccīņniece Jeļena Rubļevska.

2004. gadā 740.gadskārtu svin viena no skaistākajām Latvijas viduslaiku pilīm - Ēdoles pils.

2003. gadā Rīgā, kultūras namā "Draudzība", nodibināta jauna partija BITE jeb "Brīva izvēle tautu Eiropā". Par tās valdes priekšsēdētāju tiek ievēlēts Saeimas deputāts Jakovs Pliners.

2002. gadā notiek VAS "Latvenergo" padomes jaunā sastāva pirmā sēde, kurā par padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju vienbalsīgi tiek ievēlēts Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Leonīds Ribickis.

2001. gadā notiek Energoapgādes regulēšanas padomes pēdējā sēde. No 1.septembra darbu sāk vienotā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas turpmāk nodarbosies ar sabiedrisko pakalpojumu enerģētikā, telekomunikācijās, pastā, dzelzceļā, transportā regulēšanu. Komisijā iekļauta arī Energoapgādes regulēšanas padome.

2001. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Aivaram Straumem piešķirta ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa dienesta pakāpe.

2000. gadā notiek Amatas novada pirmā domes sēde. Par novada domes priekšsēdētāju tiek ievēlēts Drabešu pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Ontužāns.

1999. gadā Latvijā privātā vizītē ierodas Taizemes princese Galiani Vadhanasa.

1999. gadā Jūrmalā ar plašiem svētkiem tiek atklāta rekonstruētā Jomas iela.

1999. gadā Rīgā, Ulmaņa gatvē 122, tiek atklāts tirdzniecības koncerna "Coop" tirdzniecības centrs "Sky".

1998. gadā sakarā ar ekonomisko krīzi Krievijā AS "Brīvais vilnis", kas nodarbojas ar zivju pārstrādi, pārtrauc ražošanu.

Notikumi pasaulē

2006. gadā mirst zināmā pasaules vecākā iedzīvotāja - 116 gadus vecā ekvadoriete Marija Estere de Kapovilja. 1889.gada 14.septembrī dzimusī sieviete veselību uzturējusi, pārtikā lietojot ēzeļa pienu.

2000. gadā "Nestle AG" paziņo par 25 miljonu Šveices franku iedalīšanu fondam, ko izveidojušas lielākās Šveices bankas un ebreju organizācijas, lai kompensētu ebrejiem gūtos ienākumus no nacistu vergstrādniekiem Otrā pasaules kara laikā.

1996. gadā tiek šķirta Lielbritānijas kroņprinča Čārlza un princeses Diānas 1981.gadā noslēgtā laulība.

1990. gadā Irāka paziņo Kuveitas okupāciju, pasludinot to par Irākas 19.provinci, Kuveitas pilsētu pārdēvējot par Kadimu un radot jaunu Sadama Huseina vārdā nosauktu apgabalu.

1988. gadā aviācijas parādē Ramšteinā, Rietumvācijā gaisā saduras divi Itālijas iznīcinātāji, kas pēc tam iegāžas skatītāju pūlī, nogalinot 70 cilvēkus.

1983. gadā Izraēlas premjerministrs Menahems Begins atkāpjas no amata.

1982. gadā Sanfrancisko tiek atklātas pirmās Geju spēles, kurās piedalās homoseksuāli sportisti no desmit valstīm.

1973. gadā Kijevā uz jāšanas sporta sacensībām ierodas Lielbritānijas princese Anna, kas kļūst par pirmo britu karaliskās ģimenes locekli, kas apmeklējusi Padomju Savienību.

1972. gadā aviosacensībās iet bojā britu princis Viljams, kad viņa lidmašīna nogāžas un aizdegas.

1972. gadā Minhenes olimpiskajās spēlēs amerikāņu peldētājs Marks Spics izcīna savu pirmo no septiņām zelta medaļām.

1963. gadā ASV melnādaino tiesību aktīvists Martins Luters Kings 200 000 demonstrantiem Vašingtonā saka savu vēsturisko uzrunu "I have a dream" ("Man ir sapnis").

1944. gadā Otrajā pasaules karā nacisti tiek padzīti no Francijas pilsētām Marseļas un Tulonas.

1943. gadā Dānijā sākas vispārējs streiks pret nacistu okupāciju.

1941. gadā nacisti okupētajā Ukrainā nogalina vairāk nekā 23 000 Ungārijas ebreju.

1937. gadā Japānas autoražotājs "Toyota Motors" kļūst par neatkarīgu kompāniju.

1924. gadā Gruzijas opozīcija sarīko augusta sacelšanos pret padomju varu.

1922. gadā Ņujorkas radiostacija WAEF pārraida pirmo radioreklāmu - desmit minūšu garu "Queensboro Realty Corp" reklāmu.

1916. gadā Vācija piesaka karu Rumānijai, un Itālija piesaka karu Vācijai.

1910. gadā Melnkalne pasludina neatkarību no Osmaņu impērijas.

1907. gadā amerikāņu uzņēmējs Džeims Keisijs Sietlā, Vašingtonas štatā nodibina sūtījumu piegāžu kompāniju "United Parcel Service".

1898. gadā amerikāņu farmaceits Kalebs Bredhems savu radīto bezalkoholisko gāzēto dzērienu nosauc par "Pepsi-Cola".

1884. gadā tiek uzņemta pirmā zināmā virpuļviesuļa fotogrāfija.

1879. gadā briti sagūsta pēdējo zulu karali Ketšvaijo.

1850. gadā Vācijas pilsētā Veimārā notiek Riharda Vāgnera operas "Loengrīns" pirmizrāde.

1849. gadā pēc mēnesi ilga aplenkuma Venēcija, kas bija pasludinājusi sevi par neatkarīgu, padodas Austrijai.

1845. gadā iznāk žurnāla "Scientific American" pirmais numurs.

1609. gadā angļu pētnieks Henrijs Hadsons atklāj Delavēra līci ASV austrumu piekrastē.

1565. gadā Floridā tiek izveidota Sentogastina, kas ir vecākā līdz mūsdienām saglabājusies eiropiešu apmešanās vieta ASV.

1521. gadā Osmaņu impērijas spēki ieņem Belgradu.

1189. gadā krustnešu armija sāk Akras aplenkumu.