15. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1895. gadā Aleksandrs Grīns (Jēkabs Grīns) - latviešu rakstnieks (miris 1941. gadā).

1920. gadā Jānis Brekte - gleznotājs, viens no latviešu pazīstamākajiem akvarelistiem. Īpaši populāri ir Brektes Vecrīgas gleznojumi (miris 1985. gadā).

1921. gadā Rita Drīzule - folkloriste, sarakstījusi latviešu tautasdziesmu izlases "Dziedot mūžu nodzīvoju", "Kad Saulīte rotājas", "Liepu laipa", un "Balta gāja sērdienīte" (mirusi 2017. gadā).

1945. gadā Imants Daudišs - diplomāts un politiķis, bijis LR Augstākās Padomes, 5. un 6. Saeimas deputāts, bijis Latvijas vēstnieks Krievijā un Lielbritānijā (miris 2002. gadā).

1971. gadā Inese Laizāne - aktrise un politiķe, bijusi Daugavpils teātra direktore, bijusi 12. Saeimas deputāte.

1973. gadā Viesturs Dūle jeb Zuarguss Klororus-Zarmass - Latvijas Intelektuālās Attīstības fonda vadītājs.

1980. gadā Jānis Miņins - bobslejists un bobsleja treneris.

1981. gadā Jānis Skutelis – stāvizrāžu aktieris, TV raidījumu un pasākumu vadītājs.

Jubilāri pasaulē

1769. gadā Napoleons Bonaparts - Francijas imperators (miris 1821.gadā).

1771. gadā Valters Skots - skotu rakstnieks un dzejnieks (miris 1832.gadā).

1878. gadā Pjotrs Vrangeļs - krievu kontrrevolucionārs (miris 1928.gadā).

1912. gadā Džūlija Čailda - amerikāņu pavāre un televīzijas raidījumu vadītāja, ikoniskās pavārgrāmatas " Mastering the Art of French Cooking" autore (mirusi 2004.gadā).

1928. gadā Malkolms Gleizers - amerikāņu uzņēmējs un sporta komandu īpašnieks, kontrolēja Anglijas superklubu Mančestras "United" (miris 2014. gadā).

1950. gadā Anna - Lielbritānijas princese.

1957. gadā Žeļko Ivaniks - slovēņu aktieris, "Emmy" balvas ieguvējs.

1963. gadā Alehandro Gonsaless Injarritu - meksikāņu kino režisors, četru "Oskara" balvu ieguvējs.

1964. gadā Melinda Geitsa - Bila un Melindas Geitsu fonda līdzpriekšsēdētāja.

1968. gadā Debra Mesinga - amerikāņu aktrise.

1972. gadā Bens Afleks - amerikāņu aktieris, režisors un scenāriju autors, divu "Oskara" balvu un divu "Zelta globusu" ieguvējs.

1976. gadā Budevijns Zendens - nīderlandiešu futbolists un treneris, divu Eiropas čempionāta finālturnīru bronzas godalgas ieguvējs.

1983. gadā Timati - krievu reperis, producents, aktieris un uzņēmējs, īstajā vārdā Timurs Junusovs.

1989. gadā Džo Džonass - amerikāņu dziedātājs un aktieris.

1990. gadā Njuša - krievu dziedātāja, dziesmu autore un aktrise.

1990. gadā Dženifera Lorensa - amerikāņu aktrise, "Oskara" balvas ieguvēja.

Notikumi Latvijā

1202. gadā par Rīgā dibinātā Zobenbrāļu ordeņa pirmo mestru kļūst Venno. Tomēr 1209.gada vasarā Venno līdz ar ordeņa priesteri Johanu Rīgā nogalina ordeņbrālis Vikberts no Sēstas, ar kuru bija radušās hronikās sīkāk nepaskaidrotas domstarpības ordeņa iekšējās disciplīnas jautājumos.

1704. gadā par Igaunijas un Vidzemes teritorijā iekaroto apgabalu pirmo ģenerālgubernatoru cers Pēteris I ieceļ Aleksandru Meņšikovu. Sākotnēji Vidzemes pārvalde koncentrējas militārās varas orgānos. Pirmie ģenerālgubernatori ir krievu karavadoņi.

1871. gadā miris Alfons Bērmanis, vācbaltiešu fotogrāfs. Viens no pirmajiem fotogrāfiem Latvijā. 1862. gadā Rīgā atvēris savu fotodarbnīcu.

1998. gadā ar devīzi "Šī nav politiskā reklāma, tas ir riteņbrauciens!" sākas Tautas partijas organizētais velobrauciens apkārt Latvijai.

1999. gadā tiek slēgta transporta kustība šosejas Rīga-Jūrmala abos virzienos. Šādu lēmumu policija pieņem sakarā ar ārkārtīgi slikto redzamību miglas un netālu degošā purva dēļ.

2002. gadā, atzīmējot Latvijā traģiski bojā gājušā mūziķa, grupas "Kino" līdera Viktora Coja nāves dienu, Talsu šosejas malā tiek uzstādīts piemineklis.

2004. gadā Gulbenes rajona Lizumā, Kāzu muzejā, norisinās Latvijā pirmais kāzu vedēju salidojums.

Notikumi pasaulē

778. gadā Ronsvo pārejas kaujā starp frankiem un baskiem tiek nogalināts bruņinieks Rolands.

1057. gadā Skotijas karali Makbetu kaujā nogalina Malkolms Kenmors (karalis Malkolms III), kura tēvu, karali Dunkanu I tieši pirms 17 gadiem nogalināja pats Makbets.

1248. gadā tiek likts Ķelnes katedrāles pamatakmens.

1824. gadā Amerikā atbrīvotie vergi Āfrikas rietumos dibina Libēriju.

1843. gadā Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā tiek dibināts viens no pasaules visilgāk pastāvošajiem izklaides parkiem - "Tivoli".

1914. gadā kravas kuģis "Ancon" pirmais šķērso Panamas kanālu, kas gan oficiāli tiek atklāts tikai 1920.gada jūlijā.

1920. gadā poļu-padomju karā kaujā par Varšavu Polijas spēki sakauj Sarkano armiju.

1961. gadā Berlīnes mūra celtniecības trešajā dienā karavīrs Konrāds Šūmans kļūst par pirmo pārbēdzēju uz Rietumberlīni.

1965. gadā grupa "The Beatles" Ņujorkā uzstājas gandrīz 60 000 skatītājiem. Šo koncertu mēdz uzskatīt par stadionu roka sākumu.

1995. gadā 50 gadus pēc Otrā pasaules kara noslēguma Japāna pirmo reizi atvainojas par rīcību kara laikā.

2007. gadā Peru satricina astoņas magnitūdas stipra zemestrīce, laupot 514 cilvēku dzīvības.