Radio "Pieci.lv" direktore Ilva Milzarāja darbdienu sāk uz motorollera

Ilva Milzarāja vecākās paaudzes televīzijas skatītājiem arvien ir "Panorāmas" diktorīte Ilva Liepiņa, lai arī no ziņu raidījuma aizgājusi pirms desmit gadiem, nomainījusi uzvārdu, pa vidu strādājusi Valsts kontroles sabiedriskajās attiecībās un jau gandrīz četrus gadus vada radio platformu, kas domāta jauniešiem. Jaunības degsme Ilvai, kas pirms dažiem gadiem nosvinējusi 50, visapkārt ir ne vien kolēģu acīs un radio piedāvātajā saturā, bet arī viņas pašas ikdienā, kaut vai ar hondiņu traucoties pa centrālo Rīgas ielu vasarīgā "Trussardi" kostīmā.

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", izrādās, šādi Ilva pārvietojas jau vismaz piecus gadus. Vaicāta, vai nebaidās ar to doties trauksmainajā Rīgas satiksmē, radio "Pieci.lv" vadītāja atzīst, ka motorollers viņai “kā enerģiskai būtnei ir ārkārtīgi ērts transporta līdzeklis”. “Tas ir viegli un ātri vadāms, ar labu uzrāvienu, un uz tā nav karsti,” priekšrocības uzskaita Ilva, atklājot, ka viņas vīram vienmēr bijis motocikls, “tāpēc uz tā pavadīta puse mūža”. Pati gan pie moča stūres sēdusies neesot, tikai niekojusies ar vectēva mopēdu un citiem mazsvara mehāniskajiem pārvietošanās līdzekļiem. “Bet šis ir gana ņiprs braucamais!” piebilst viņa.

Arī tas, ka darbdienās jāmēro ceļš no Juglas pa Brīvības ielu līdz Doma laukumam, neesot nekas traks. “Brīvības iela ir tā labākā!” smej Ilva, uzskatot, ka ar tehniku ir draudzīgās attiecībās. “Skaidrs, ka tās attiecības, kas valda uz brauktuves, ir drusku neprognozējamas. Arī mans dēls, kuram jau 20, brauc ar moci. Kad viņš pirms vairākiem gadiem pirmo reizi uz tā uzkāpa, arī man par to visu laiku bija jādomā un jākreņķējas. Bet tu nevari nostāvēt klāt un būt līdzās nevienam, atliek paļauties, ka cilvēks apguvis šo transporta līdzekli, jūt satiksmi un pārējos tās dalībniekus. Ja braucot piedomā, ka tu citiem satiksmes dalībniekiem esi it kā neredzams, vari sevi labi pasargāt no nepatikšanām.”

Par labu fizisko formu Ilva gādā, veicot arī citas aktivitātes. “Daudz peldu, staigāju, nesenā pagātnē, kad dēls sāka ar ūdens dēli braukt, pašļūkāju arī es, slēpoju gan ar distanču, gan kalna slēpēm, slidoju, vingroju un dejoju. To jau bērnībā ielika mani vecāki – ka jābūt sportiskam un fiziski aktīvam,” atklāj Ilva.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!