Ģimenes izbrauciens. Seriāla "The Mosquito Coast" recenzija

Turklāt vasara ir atvaļinājuma laiks, kurā daudzi dodas izbraucienos ar ģimeni.  Šoreiz TV ekrānos ir iespēja iekļūt pavisam ekstrēmā un elpu aizraujošā piedzīvojumā.

Indianas Džounsa ģimenīte

Patiešām, pirmais, kā gribētos raksturot jauno daudzsēriju TV filmu, ir dēku stāsts. Lai gan «Moskītu krasta» anotācija nebūt ar to neasociējas, seriāls atmiņā atsauc leģendārā Indianas Džounsa piedzīvojumus, kur brīžiem pat nav svarīgi, vai ekrānā notiekošais vispār ir kaut kas realitātē iespējams vai ne.

Ja reiz piesaucu Indianas Džounsa sāgu, uzreiz jāpiemin interesantā saikne ar «Moskītu krastu». Jaunais seriāls ir balstīts Pola Tero grāmatā, kas 1986. gadā piedzīvoja savu ekranizāciju kino filmas formā. Galvenajā lomā filmā bija neviens cits kā Harisons Fords, kurš uz mūžiem kinovēsturē iekļuvis kā Indiana Džounss. Atšķirībā no slavenās Džounsa piedzīvojumu triloģijas (ar vienu neveiksmīgu vēlāku turpinājumu), «Moskītu krasta» dēkās sižeta centrā nav tikai viens vienīgs vīrietis, kas neticamā veidā ir izveicīgāks un attapīgāks par visiem saviem pretiniekiem. Iespējams, aspekts, ka «Moskītu krasta» stāsts ir par pāri ar diviem pusaugu bērniem, piesaistīja producentu interesi to ekranizēt seriāla formā, jo gandrīz jebkuram ir iespēja asociēties ar kādu no galvenajiem varoņiem. Lai gan neesmu pazīstams ar literāro pirmavotu, tāpat kā ar viduvēji vērtēto 1986. kino ekranizāciju, amerikāņu kritiķi jauno «Apple TV+» producēto darbu nodēvējuši par veiksmīgi modernizētu atkāpi no oriģinālā materiāla. Vēl trāpīgāk un aktuālāk «Moskītu krastu» būtu salīdzināt ar «Netflix» daudzu iemīļoto vairāku sezonu dramatisko trilleri «Ozark». Sižetiskajā uzstādījumā, līdzīgi kā žanrā, ir daudz kopīga, tāpēc «Netflix» slavenā veikuma cienītājiem būtu vērts izmēģināt, vai «Moskītu krasta» dēkas viņus aizraus līdzīgi.

Vai ir to vērts?

Viss sākas ar savrupi dzīvojošās Foksu ģimenes ikdienu. Tēvs Elijs ir acīmredzams zelta roku un prāta īpašnieks, kurš nesaprotamā kārtā strādā kādā nomaļā konservu fabrikā par remontētāju. Mājās viņš kopā ar savu dēlu rada ģeniālus izgudrojumus, kas varētu glābt pasauli no bezgalīgās resursu izmantošanas un dabas piesārņošanas. Abas Foksu ģimenes atvases izglītību iegūst mājās, un varētu šķist, ka vidusmēra amerikāņu ģimenīte ir alternatīvi domājošie, kuri nevēlas iekļauties patērētāju sabiedrībā. Tomēr, kad pie apvāršņa parādās policija un izmeklētāji, Foksu ģimene pēc iepriekš sagatavota plāna metas bēgt. Top skaidrs, ka Elijs nav tikai pret sistēmu protestējošs dabaszinātņu ģēnijs, bet gan ASV varasiestāžu rūpīgi meklēts cilvēks. Vai pat noziedznieks? Turklāt viņš ir neticami izveicīgs un atjautīgs cietais rieksts izmeklētājiem un nenotverams policijas karavānām un helikopteriem. Ir skaidrs, ka pēc daudzu gadu bēguļošanas ir pienācis laiks pamest ASV. Viss ritētu vēl raitāk, ja vien Foksu ģimenes vecākā meita saprastu, kāpēc vispār jābēg. Notiekošais viņas pusaudzes dumpinieciskumam nav pa prātam, jo kaut kur Amerikā ir puisis, kurā viņa ir ieķērusies un ar kuru viņa sazinās par spīti tēva aizliegumam lietot mobilos telefonus. Tāpēc Elijam savā bēgšanā nākas ne tikai izvairīties no visapkārt glūnošiem pēddziņiem, bet arī risināt ģimenes problēmas un atbildēt uz neērtiem jautājumiem.

Neapšaubāmi seriālam piemīt gandrīz nepārtraukta spriedze jeb tā sauktais saspenss. Notikumi dinamiski traucas uz priekšu, tomēr «Moskītu krasta» scenārijam piemīt ļoti interesantas pārdomas raisoša uzbūve, kas risinās paralēli dinamiskajam sižetam. Pirmajās sērijās pārdzīvojam par noslēpumaini, bet šķietami nepatiesi apsūdzēto galveno varoni un to, ka ASV politikas dēļ viņam nākas pakļaut dzīvības briesmām sevi un ģimeni. Tas tiek papildināts ar daudziem secinājumiem par šīs valsts absurdo politiku un cilvēku dzīvesveidu. «Cilvēki pērk to, kas viņiem nav vajadzīgs, bet izmet miskastē labas lietas,» Elijs kādā bēgšanas mirklī skaidro meitai. Jebkuram domājošam cilvēkam nav grūti piekrist šai patērētāju sabiedrības loģiskajai kritikai. Tomēr, seriālam sasniedzot savu vidus daļu, pamazām sākam uzdot jautājumu ar otrā plāna varoņu palīdzību. Vai Elijs pats ir gandrīz reliģiski apsēsts ar saviem uzskatiem? Turklāt vai viss šis neprātīgi bīstamais, piedzīvojumiem bagātais ceļš ir tā vērts, lai riskētu ar bērnu un sievas dzīvībām, kurus viņš regulāri pārliecina doties sev līdz? Atbildes vai tālākus jautājumus atstāšu seriāla skatītāju ziņā, jo spriedzes pilnajā pakaļdzīšanās stāstā tādiem ir sagatavota auglīga augsne. Literārā pirmavota autors Pols Tero intervijās minējis, ka zināmā mērā galvenā varoņa tēlam ir iedvesmojies no Mormoņu baznīcas dibinātāja Džozefa Smita.

Ekotrilleris

Tieši pretrunām pilnais galvenā varoņa un viņas sievas tēls raisa vēlmi dzīties līdzi brīžiem pat neticamajiem notikumiem seriāla gaitā. Viņi ir stūrgalvīgi ideālisti, kuri no savām domām neatkāpsies ne par kādu cenu. It sevišķi Elijs, kura raksturu attēlo Džastins Tero: viņu esam varējuši pamanīt virknē slavenu filmu – biežāk gan otrajā plānā –, sākot no megabudžeta projektiem, kā «Zvaigžņu kari», līdz smalkai mākslas kino klasikai – «Malholandas ceļš» un «Amerikāņu psihs». Tieši Tero tēlojumu vairāki aizokeāna kritiķi min kā vienu no galvenajiem iemesliem, lai mestos «Moskītu krastā».

Dažbrīd šis ekoloģisko un sociālo jautājumu piepildītais trilleris mēdz būt pārāk tiešs. Varētu teikt, ka ar saviem atzinumiem par Rietumu sabiedrības planētai destruktīvo dzīvi tas pārāk baksta acīs, cenšoties pierādīt savu taisnību. Jā, iespējams, autoru vēlme skaidri un gaiši visu pateikt brīžiem pārkāpj gaumes robežas. Tā gan ir problēma, ar kuru ne pirmo reizi nākas saskarties ASV kino un TV darbos, kas vēlas izteikt viedokli par pasaules kārtību.

Šo seriālu no izcilības attur brīžiem mazliet neticamā notikumu gaita. Jau piesaucu Indianu Džounsu, tomēr klasiskais piedzīvojumu stāsts bija labi izturēta pasaka pieaugušajiem. «Moskītu krasts», no vienas puses, cenšas diskutēt par pavisam reālām problēmām, bet, no otras, ar notiekošā sižetu aiziet tālu prom no reāli iespējamā. Tas daudzos skatītājos, tostarp manī, var radīt mulsumu, jo mums ir jāsaliek puzle no gabaliņiem, kas ne pārāk labi savienojas. Tas var radīt jocīgu skatīšanās pēcgaršu. Tāpēc atļaujos prognozēt, ka jaunais ģimenes trilleris neizpelnīsies tikpat plašu atzinību kā «Netflix» «Ozark», tomēr to, kā būs, rādīs laiks.

Secinājumi

«Moskītu krasts» ir pasniegts pārliecinošā vizuālā izpildījumā un dinamiskā montāžā, kura mazāk pārliecinošām seriāla daļām spēj aizjoņot pāri. Gribētos arī uzteikt īpaši meistarīgi «Moskītu krasta» saturā un vizualitātē iekļauto dabas motīvu tēmu. Regulāri trillera skrējiens apstājas, un mēs palūkojamies uz grifu, kas nolūkojas galvenajos varoņos. Daļu no ceļojuma pavada kāds taurenis vai sižetā mazliet iesaistās čūska. Daba dzīvo pati savu dzīvi šajā seriālā, nelikdamies ne zinis par cilvēku likstām un skraidelēšanu. Šīs mazās nianses ir vēl viens no neuzbāzīgiem aicinājumiem uz visu stāstu palūkoties plašāk.

Bet galvenais iemesls, lai ceļotu «Moskītu krastā», ir piedzīvojumi un spriedze. Galu galā jāmet malā racionālie iebildumi. Tā nav dzīve, tas ir kino. Tamdēļ, kāpēc vienkārši neļauties aizraujošam bēgšanas karuselim, kuros vienai ģimenei būs jābēg no Amerikas specdienestiem un Centrālamerikas mafijas?

"The Mosquito Coast", APPLE TV+ / no 2021. gada 30. aprīļa

Sēriju skaits: 7.

Scenārija autors: Toms Bisels, Nīls Kross u. c.

Režisors: Natalija Beristaina, Ruperts Viats u. c.

Lomās: Džastins Tero, Melisa Džordža u. c.